Atmiņa un domāšana

Runājot par domāšanas procesa būtību un jēgu P.Birkerts dod salīdzinājumu ar citiem psihes izziņas procesiem, sacīdams, ka domāšana rīkojas ar vispārējām idejām. Atmiņa nevar atminēt cilvēku vispār. Tāpat fantāzija nevar notēlot cilvēku vispār. "Cilvēku idejas vispār rada domāšana", saka autors.

P.Birkerts smalki, skrupulozi un skaidri aplūko arī jēdziena procesus. Viņš izdala šādus psihiskos procesus:

Autors aplūko domāšanas procesa ietvaros arī jēdziena divus aspektus jeb puses, izdalīdams, jēdziena saturu kas ir jēdziena iezīmes kopumā, un jēdziena apjomu kas ir tas lietu daudzums, kuru ietveram, domājot šo jēdzienu. [145.lpp.]

P.Birkerts runā arī par definīcijas jēdziena un definīcijas veidošanas jautājumiem, kā arī par jēdzienu attīstības jautājumu "definēt kādu jēdzienu", viņš saka, "nozīmē atsegt viņa saturu un galveno būtību, uzskaitot īsā sakarīgā formulējumā šī jēdziena pamatīpašības."[145.lpp.]

Domāšanā vispār cilvēks tver sakaru starp idejām. Vispārējās idejas rada jēdziena process. Spriedums P.Birkerta izpratnē ir "tāds domāšanas process, kurā prāts tver sakaru starp idejām un izpauž jeb izsaka to. Sprieduma process rada savas darbības rezultātu spriedumu kā domu".[145.lpp.] P.Birkerts iet vēl dziļāk un izdala vēl smalkāk:

Savukārt, prātošana, pēc grāmatas autora domām ir "zināms domāšanas process. Šim procesam ir savs rezultāts, iznākums prātojums. Prātošana ir komplicētākas dabas, kā spriedums," viņš saka," spriedumā prāts tver attiecības starp atsevišķām idejām, prātojumā starp spriedumiem".[148.lpp.] Tātad prātošana jeb slēdziens kā to definē šodien, ir tāds domāšanas process, kurā prāts nāk pie zināma sprieduma uz divu vai vairāku citu spriedumu pamata. Noslēgumā P.Birkerts uzskata, ka "jēdziens, spriedums, prātojums, kā domāšanas vienības ir gan vairāk loģiskas normas, loģiskās domāšanas vienības: psicholoģiskās domāšanas procesā ne ikreiz parādās un izpaužas tādos skaidros veidojumos un formulējumos".[149.lpp.]

Tomēr autora skatījums uz domāšanu kā procesu nebeidzas, P.Birkerts iet vēl dziļāk, aplūkodams arī domāšanas īpašības un viņu veidus. "Domāšanai, kā ļoti sarežģītam psichiskam procesam, daudz dažādu īpašību" viņš apgalvo. "Pedagoģiskajā psicholoģijā" P.Birkerts min šādas domāšanas īpašības un viņas tipus:

• domu plašums "prāta spēja sevī ietvert lielu ideju un asociāciju daudzumu un rīkoties ar tām"[157.lpp.];

• disciplinēta un loģiska domāšana un skaidra doma.

Domāšanas procesa raksturojumu P.Birkerts vēl papildina tam pievienojot nelielu apskatu par bērnu domāšanas īpatnībām. Viņš uzskata, ka psiholoģiskais domāšanas process ir daudz bagātāks ar vēl daudziem citiem psihiskiem elementiem un procesiem.