Atopiskais dermatīta

Atopiskais dermatīts ( atopiskā ekzēma, neirodermīts ) ir patoloģiskas, nelipīgas ādas izmaiņas, kas izpaužas ar hroniskiem paasinājumiem. Ādas iekaisumu pavada stipra, mokoša nieze. Slimība pirmoreiz parādās bērniem un jauniešiem. Par slimības iemeslu tiek uzskatīta iedzimta pastiprināta ādas jutība. Atopiskais dermatīts ir biežākā ādas slimība bērnu vecumā un viena no biežākām bērnu slimībām vispār. Atkarībā no bērna vecuma, slimība izpaužas atšķirīgi. 2 – 4% no visiem zīdaiņiem un bērniem slimo ar atopisko dermatītu. Krociņas galvas matainās daļas ādā zīdaiņiem ir atopiskā dermatīta agrīna forma. Tā saucamā zīdaiņu ekzēma ir novērojama, sākot ar trešo dzīves mēnesi. Reizēm atopiskais dermatīts parādās pirmo reizi pirmskolas vai skolas vecumā. Visbiežāk ādas izmaiņas sākas galvas matainajā daļa un sejā, galvenokārt uz vaigiem. Ādas iekaisums izplatās tālāk pa kaklu, rokām un kājām, un to pavada mokoša nieze. Bērni pastāvīgi nokasa ādu, atsevišķās vietās tik spēcīgi, ka brūcēs iekļūst baktērijas un izraisa strutainas ādas infekcijas. Apmēram 4 no 5 bērniem atopiskais dermatīts pazūd pēc pubertātes vecuma. Daļa bērnu turpina slimot. Vēlāk var pievienoties astma vai alerģiskās iesnas.

Neirodermīta attīstībā liela nozīme ir iedzimtai nosliecei uz alerģijām, nervu sistēmas bojājumiem, kā arī endokrīno dziedzeru un kuņģa-zarnu trakta funkciju traucējumiem. Faktori, kas provocē slimības attīstību un paasinājumus, visbiežāk ir: pārtika (dažādu produktu nepanesība), inhalācijas (pārtikas smarža, ķīmisku vielu, putekļu, putekšņu ieelpošana), kontakti (vilna, klimata ietekme) un psihoemocionālie (stress). Slimības pamatā ir organisma reaktivitātes izmaiņas, ko nosaka imūnie un neimūnie mehānismi, izraisot paaugstinātu organisma jūtību pret iepriekš uzskaitītajiem faktoriem.

Izšķir izplatīto un norobežoto neirodemītu. Neirodermīts parasti norit hroniski, ar paasinājumu un remisijas fāzēm. Izplatītais neirodermīts visbiežāk sākas bērnībā, bieži uz eskudatīvās diatēzes fona; nereti iemesls ir bērnu ekzēma. Slimības klīniskajā ainā izdala 3 vecuma periodus: pirmais – līdz 2 gadu vecumam, otrais – no 2-14 gadu vecumam un trešais – no 14 gadu vecuma. Pirmais slimības periods norit akūti. Uz ādas parādās stipri niezoši apsārtuma rajoni, kas ir tūskaini, mitrojoši un pārklāti ar plānām krevelītēm. Parastā lokalizācijas vieta ir uz sejas un ekstremitāšu priekšējās virsmas. Galvenais faktors, kas šī perioda laikā izraisa paasinājumus, ir pārtika. Otrajā slimības periodā novēro mokošu niezi, perēkļi kļūst sausāki – parādās sīki,...