Atpūta un tūrisms ES

Pēdējo 5 gadu laikā Latvija piedzīvo strauju tūrisma nozares izaugsmi. Tūristu skaita palielināšanās gan tieši, gan netieši ietekmē citu nozaru attīstību (piem., transporta, tirdzniecības, kultūras). Latvijā izmantotā statistikas datu apkopošanas un aprēķināšanas metodoloģija neļauj iegūt datus par tūrisma nozares īpatsvaru citās tautsaimniecības nozarēs un labāk izprast tūrisma nozares patiesos apmērus un vērtību. Laikus pieejamu, saskaņotu un detalizētu datu trūkums rada šķēršļus politikas plānotājiem un lēmumu pieņēmējiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Lai uzlabotu situāciju, nepieciešams pilnveidot tūrisma statistiku, radot ilgtspējīgu, ES Acquis Communitaire un ANO Pasaules Tūrisma organizācijas prasībām atbilstošu metodoloģiju tūrisma ietekmes uz valsts ekonomiku aprēķiniem. Pašlaik notiek darbs pie Latvijas apstākļiem piemērotas nacionālās TSK aprēķināšanas metodikas izstrādes.

Sākot ar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Latvijas tūrisma nozares tiesiskā bāze ir veidojusies saskaņā ar Eiropas un pasaules tūrisma attīstības tendencēm un nacionālajām prioritātēm, radot ar tūrisma nozari saistīto normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu ietvaru.

Kopumā Eiropā tūrisma nozare piedzīvo nozīmīgas izmaiņas: pieaug tūrisma produktu piedāvājuma dažādība un skaits, parādās jauni tūrisma galamērķi un mainās ceļotāju uzvedība, pieaug īsu un biežu ceļojumu skaits, palielinās e komercijas pielietojums, „pēdējās minūtes” ceļojuma plānošana un rezervēšana, kā arī ceļotāju vēlmēm pielāgotu produktu pieaugums.

 Atpūtas resursi: dabas resursi, kas tiek izmantoti atpūtai (jūra, upes, ezeri, meži,

 Rekreatīvās ainavas Latvijā kopumā aizņem ap 6500 km2, kas sastāda apmēram 10% no Latvijas teritorijas.

 Arheoloģijas un vēstures pieminekļi un piemiņas vietas;

 Tautas mūzika, folklora, tradīcijas, daiļamatniecība, izstādes, festivāli, svētki;

 Pievilcīgi mūsdienu kultūras un tautsaimniecības objekti un ar tiem saistītie pasākumi .

Rīgas un Jūrmalas izziņas un kultūras tūrisma resursi sastāda ap 35% no kopējā potenciāla, Vidzemes ap 25%, Kurzemes ap 20%, Latgales un Zemgales ap 10% katrā [37, 19].

Saskaņā ar Tūrisma likumu, tūrisma pakalpojumu sniedzējus pēc darbības veida iedala: tūrisma operators, tūrisma aģentūra, kompleksa tūrisma pakalpojuma sniedzējs, tūristu mītne, tūrisma informācijas birojs, centrs, punkts un tūristu gids.

Vairākums komersantu un saimnieciskās darbības veicēju, kas sniedz tūrisma pakalpojumus, Latvijā ir mazie un mikrouzņēmumi.

2005. gadā tūristu mītņu skaits Latvijā bija 418, kas ir par 22% vairāk nekā 2004. gadā, 2005. gadā palielinājās arī apkalpoto viesu skaits (par 28% salīdzinājumā ar 2004. gadu), sasniedzot 1154,6 tūkst..

Latvijā darbojas vairāk nekā 60 Tūrisma informācijas centru, kas nodrošina tūristus ar visa veida nepieciešamo tūrisma informāciju.

TAVA saskaņā ar Ministru kabineta 27.08.2002. noteikumiem Nr. 385 “Kārtība, kādā izveidojama tūrisma pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) datu bāze” reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), kas sniedz tūrisma pakalpojumus, un informāciju par tiem ievieto datu bāzē, kurā uz 01.08.2006. ir reģistrējušies1040 tūrisma pakalpojumu sniedzēji.

Eiropas Savienībā (ES) ar tūrisma attīstības jautājumiem savas kompetences ietvaros nodarbojas vairākas institūcijas.