Atšķirības starp atvērtu un slēgtu asinsriti

Dzīvniekiem var būt vaļēja asinsrites sitēma vai arī slēgta asinsrites sistēma.

Mazais asinsrites loks (zilais). Mazais asinsrites loks sākas no labā sirds kambara ar īsu artēriju – plaušu stumbru. Plaušu stumbrs sadalās divās plaušu artērijās – labajā un kreisajā, pa kurām asinis aizplūst uz plaušām. Mazā asinsrites loka artērijās plūst venozās asinis. Plaušās asinis plūst pa kapilāru tīklu, kurā notiek gāzu apmaiņa. Caur kapilāru sieniņu asinis no plaušās esošā gaisa uzņem skābekli un atbrīvo asinīs esošo ogļskābo gāzi. Tādejādi, asinis bagātinās ar skābekli, un venozās asinis pārvēršas par arteriālām asinīm. Pēc tam arteriālās asinis pa plaušu vēnām atgriežas sirds kreisajā priekškambarī, kur beidzas mazais asinsrites loks. Kreisais priekškambaris saraujoties iegrūž asinis kreisajā kambarī, bet tur jau sākas lielais asinsrites loks.

Lielais asinsrites loks (sarkanais). Lielais asinsrites loks sākas no kreisā kambara ar aortu, kurā ieplūst arteriālas asinis. Tālāk aorta sadalās mazākās artērijās, no kurām atzarojas vēl sīkākās arteriolas, kuras aiznes asinis uz visām cilvēka orgānu sistēmām. Audos izveidojas plašs kapilāru tīkls. Šajos audu kapilāros notiek skābekļa un barības vielu atdošana orgānu šūnām, un ogļskābās gāzes un vielmaiņas gala produktu uzņemšana. Tātad, atdevušas skābekli un uzņēmušas CO2 arteriālās asinis pārvēršas par venozajām asinīm.

Venozās asinis tālāk pa vēnām virzās atpakaļ uz sirdi. Vēnas no apakšējās ķermeņa daļas apvienojas vienā lielā vēnā – apakšējā dobajā vēnā. Savukārt visas vēnas no augšējās ķermeņa daļas apvienojas augšējā dobajā vēnā. Pa šīm abām vēnām venozās asinis atgriežas labajā sirds priekškambarī, kur beidzas lielais asinsrites loks.

Lielais asinsrites loks ir asiņu ceļš no kreisā sirds kambara caur visam organismam līdz labo sirds priekškambari.

Jāatceras! Tikai vesela sirds un asinsvadi spēj darboties pilnībā un nodrošināt dzīvībai svarīgās funkcijas.

Asins plūsmu slēgtā asinsrites sistēmā uztur sirds muskuļu darbības radītais spiediens. Asinīm plūstot pa asinsvadiem, sirdsdarbības radītais spiediens krītas, jo tā enerģija tiek izlietota, lai pārvarētu pretestību, kas rodas sakarā ar berzi starp asinīm un asinsvada sienām, kā arī starp asins daļiņām. Abos asinsrites lokos spiediens ir vienādi augsts. Lielajā asinsrites lokā spiediens ir augstāks nekā mazajā.

Artērijas nodrošina un regulē arteriālo asiņu pievadi orgāniem. Bez tam no artērijām ir atkarīgs arteriālais asins spiediens, kuru ārsts parasti nosaka uz augšdelma, izmērot ar speciālu manšeti un aparātu.

Sīko artēriju jeb arteriolu sienā ir daudz gludās muskulatūras šķiedru, kurām saraujoties vai atslābstot mainās arteriolu diametrs un līdz ar to arteriālās sistēmas perifērā pretestība. Arteriolām sašaurinoties spiediens palielinās.

Kapilāri ir vissīkākie asinsvadi. To sieniņas ir ļoti plānas un sastāv tikai no vienas šūnu rindas. Caur kapilāru sieniņu notiek vielu apmaiņa starp asinīm un šūnu šķidrumu. Arteriālās asinis, plūstot caur kapilāriem, atbrīvo skābekli un piesaista ogļskābo gāzi (CO2), tādejādi pārvēršoties par venozām asinīm.