Augu balsts un kustība:
Augu kustības:
*augšanas izraisītas kustības ( izraisa neatgriezeniska šūnu stiepšanās; raksturīgas augošiem orgāniem)
*turgora maiņas izraisītās kustības ( izraisa turgora maiņu šūnās; raksturīgi orgāniem, kas beiguši augšanu)
*tropiskie ( kustības, ko izraisa vienpusējs kairinājums; fototropisms, ģeotropisms, tigmotropisms, termotropisms, hidrotropisms, hermotropisms)
*nastijas ( kustības ko izraisa kairinājums, kas iedarbojas vienmērīgi no visām pusēm; termonastija, fotonastija, epinastijas, seismonastijas)
Balstu un kustību sistēma dzīvniekiem:
Skeleta galvenās funkcijas
*balsta funkcija
*aizsargfunkcija ( galvas skelets, krūšu kurvis, acu dobumi, u.c.)
*pārvietošanās funkcija (pie skeleta piestiprinās muskuļi)
Skeleta sistēmas:
* Hidrostatiskais skelets - ķermeņa dobumā esošā šķidruma radītais spiediens uz muskuļiem un ādu, kas piešķir ķermenis formu( bezmugurkaulniekiem, veltņtārpiem, posmtārpiem)
*ārējais skelets – balsta un aizsargā dzīvnieka ķermeni, eksoskelets ( kutikula no hitīna, bezmugurkaulniekiem, posmkājiem)
*iekšējais skelets – endoskelets- dzīvnieka iekšējais skelets, kas parasti ir veidots no kauliem. ( kaulaudi, skrimšļaudi, mugurkaulniekiem)
Kaula forma
*garie – cauruļveida, kāju un roku kauli
*īsie – plauksta, pēdas pamata kauli
*plakanie – lāpstiņas, galvas skelets
*jauktie – muguras skriemeļi
Kaulu savienojumi:
*pārtrauktie jeb locītavas
* nepārtrauktie kaulu savienojumi ( sindesmozes – kaulus saista saistaudi; sinostozes – saista kaulaudi; sinhondrozes – saista skrimšļaudi)
Muskuļu iedalījums:
*skeleta jeb šķērssvītrotie muskuļi ( intervē somatiskā nervu sistāma (NS))
*gludie muskuļi ( intervē veģetatīvā NS)
*sirds muskulis ( intervē veģetatīvā NS)
Šķērssvītroto muskuļu uzbūves īpatnības
*sastāv no šķiedrām, kurās daudz kodolu
Katru šķiedru veido olbaltumvielu pavedieni miofibrillas ( resnie pavedieni ir no miozīna; tievie pavedieni no aktīna)
*šķiedrās daudz mitohondriju ( vajag daudz ATP)
*šķiedras dala ( baltās – satur daudz miofibrilu, mazāk olbaltumvielu miglobīnu, šie muskuļi ātrāk nogurst, bet ir spēcīgi; sarkanās – satur mazāk fiobrilu, vairāk miglobīna lēnāk nogursts mēlē, diafragmā ribstarpu muskuļos košanas muskuļos, tādos kas ilgstoši strādā)
Muskuļu saraušanās tipi:
*izotoniskā saraušanās – muskuļu garums izmainās
*izometriskā saraušanās – muskuļu garums neizmainās
Cilvēka gremošanas sistēma.
Mutes dobums
*mēle ar garšas kārpiņām
*zobi
*siekalu dziedzeri ( zemžokļa, zemmēles, pieauss; 1.5 L siekalu diennaktī; satur gļotvielu muānu, baktērijas iznīcinošu vielu lizocīmu; fermentus amilāzi un maltāzi kas iesāk cietes šķelšanas procesus)
Rīkle un barības vads
*barības kumosam nonākot mēles saknes apvidū izraisās rīšanas kustība
*barības vada garums ap 25 cm, peritaltiskās kustības nogādā barības kumosu kuņģī.
Kuņģis
*muskuļu apvalks no 3 slāņiem
*izteikta gļotāda
*dziedzeri kas izdala kuņģa sulu ar neaktīvu fermentu pepsinogēnu ( 2L diennaktī)
*sālsskābe pārvērš aktīvā formā pepsīnā, barība kuņģī ap 4 stundām,pilnīgi izstiepts var ietilpināt 5 L.
Tievās zarnas
*12 – pirkstu zarna
#ieplūst aizkuņģa dziedzera sula ar fermentiem 2 L diennaktī
#amilāzi un maltāzi (šķeļ cieti glikozē)
#tripsīnu (sadala olbaltumvielas aminoskābēs)
#ieplūst žults
#satur žults pigmentus, muciņu, žultsskābes ( nesatur fermentus, bet palīdz sagremot taukuas) apm. 1 L diennaktī
*līkumotā zarna ( 3 – 5 m)
#izdalās zarnu sula ap 3 L diennaktī satur dažādus fermentus, kas pabeidz barības vielu šķelšanu
#zarnu bārkstiņas uzsūc glikozi, aminoskābes, taukskābes un glicerīnu, vitamīnus, hormonus, u.c.
Resnās zarnas:
*notiek ūdens atpakaļ atsūkšana un noformējas fekālijas
*nesagremotās olbaltumvielas baktēriju ietekmē pūst., nesagremotie ogļhidrāti rūgst
Taisnā zarna un anālā atvere:
*noslēdz ( iekšējais sfinkteris no gludās muskulatūras; ārējais sfinkteris no šķērssvītrotās muskulatūras
*dziedzeri sulafermentibarības sastāvdaļapar ko sasķeļ
Gremošanas sistēmas saslimšanas:
*kuņģa čūla - kuņģa gļotāda nespēj kvalitatīvi pildīt savas funkcijas – tās aizsargslānis nepietiekami reģenerējas un līdz ar to nespēj pildīt aizsargfunkciju pret kuņģa skābo vidi, kā rezultātā sāk veidoties čūlas.
*12-pirkstu zarnas čūla
*gastrīts – kuņģa gļotādas iekaisums
*dizentērija - infekcijas slimība, kas galvenokārt skar resnās zarnas distālo daļu. Slimību izraisa dažādas Shigella ģints baktērijas
*hemoroīdi - vēnu mezglveida paplašinājumi taisnās zarnas lejasdaļā
*meteorisms- cilvēkam ir ilgstoša vai īslaicīga pilnuma sajūta pakrūtē, spazmatiskās sāpes vai atraugas, cēlonis ir tādu uzturproduktu lietošana, kas izraisa gāzu veidošanos
*caureje – baktēriju un parazitāro tārpu ierosināta; saindēšanās, negatīvas emocijas - šķidra vēdera izeja vairāk nekā 2 reizes dienā ar palielinātu fekāliju apjomu
*aizcietējumi - stāvoklis, kuru raksturo retas zarnu iztukšošanās, kuras ir sāpīgas vai apgrūtinošas, kā arī cieta izkārnījumu konsistence
*žultsakmeņu slimība
*helmintozes – parazitāro tārpu izraisītas slimības
*apendicīts - Akūts apendicīts ir nespecifisks tārpveida piedēkļa iekaisums. Tā tiešais iemesls ir mikrofloras iekļūšana zarnas sieniņā.
Apetītes regulēšana
