Augu balsts un kustība

*nastijas ( kustības ko izraisa kairinājums, kas iedarbojas vienmērīgi no visām pusēm; termonastija, fotonastija, epinastijas, seismonastijas)

*aizsargfunkcija ( galvas skelets, krūšu kurvis, acu dobumi, u.c.)

*ārējais skelets – balsta un aizsargā dzīvnieka ķermeni, eksoskelets ( kutikula no hitīna, bezmugurkaulniekiem, posmkājiem)

*iekšējais skelets – endoskelets dzīvnieka iekšējais skelets, kas parasti ir veidots no kauliem. ( kaulaudi, skrimšļaudi, mugurkaulniekiem)

* nepārtrauktie kaulu savienojumi ( sindesmozes – kaulus saista saistaudi; sinostozes – saista kaulaudi; sinhondrozes – saista skrimšļaudi)

*skeleta jeb šķērssvītrotie muskuļi ( intervē somatiskā nervu sistāma (NS))

Katru šķiedru veido olbaltumvielu pavedieni miofibrillas ( resnie pavedieni ir no miozīna; tievie pavedieni no aktīna)

*šķiedras dala ( baltās – satur daudz miofibrilu, mazāk olbaltumvielu miglobīnu, šie muskuļi ātrāk nogurst, bet ir spēcīgi; sarkanās – satur mazāk fiobrilu, vairāk miglobīna lēnāk nogursts mēlē, diafragmā ribstarpu muskuļos košanas muskuļos, tādos kas ilgstoši strādā)

*siekalu dziedzeri ( zemžokļa, zemmēles, pieauss; 1.5 L siekalu diennaktī; satur gļotvielu muānu, baktērijas iznīcinošu vielu lizocīmu; fermentus amilāzi un maltāzi kas iesāk cietes šķelšanas procesus)

*barības kumosam nonākot mēles saknes apvidū izraisās rīšanas kustība

*barības vada garums ap 25 cm, peritaltiskās kustības nogādā barības kumosu kuņģī.

*dziedzeri kas izdala kuņģa sulu ar neaktīvu fermentu pepsinogēnu ( 2L diennaktī)

*sālsskābe pārvērš aktīvā formā pepsīnā, barība kuņģī ap 4 stundām,pilnīgi izstiepts var ietilpināt 5 L.