Aura: cilvēka enerģijas lauks un tā interpretācija

Darbam pavisam ir piecpadsmit daļas. Piecas nodaļas ir sadalītas arī apakšnodaļās. Galvenās nodaļas ir auras vēsture, kas ir aura, ēteriskais dubultnieks, psihiskie vampīri, kā saskatīt auru, kā redzēt auru, auras krāsas, pamatkrāsu skaidrojums, starojuma krāsas, krāsu noteikšana ar numeroloģiju, čakras, garastāvokļa auras, veselība un aura, uzturlīdzekļi un dzērieni.

“Homērs auru aprakstīja kā spīdīgu miglāju, ko radījusi dievišķā esence, tāpēc tā simbolizē varu” ( 5, 12 ).

“Cilvēki jau kopš laika gala uzskatījuši auru par vietu, kur mīt patiesais dzīvības spēks. Indijā šo enerģiju dēvēja par prana. Polinēzijā to sauca par mana. Paracelzs to apzīmēja par munis. Mesmers šo enerģiju sauca par “dzīvnieku magnētismu”. Barons fon Reihenbahs tai deva nosaukumu od, bet mūsdienu ekstrasensi to apzīmē par “ēterisko spēku” ( 5, 13 ).

Izcilais Šveices filozofs un ārsts Paracelzs bija viens no pirmajiem, kas Rietumu pasaulē sāka rakstīt par auru.

Auru ir pētījuši arī Karls fon Reihenbahs, Dr. Valters Kilners, Francs Mesmers, Oskars Begnals, Semjons Kirliāni, Dr. Mihails Kuzmičs Gaikins.

Aurā vērojami arī dažādu krāsu stari. kas nāk no ķermeņa un aurā izplatās uz visām pusēm.

Dažiem cilvēkiem auras iekšpusē reizēm redzamas ģeometriskas figūras un formas. Aplis auras iekšpusē simbolizē piepildījuma un iekšējas apmierinātības izjūtu. Trijstūris nozīmē, ka šis cilvēks kādu aizsargā vai arī kāds cits aizsargā viņu. Zvaigzne liecina par izcilām psihiskām spējām.

Reizēm auras iekšpusē redzamas bultas, spirāles, konusi, krusti, pusloki un dažādas citādas formas un zīmes. Bultas bieži parādās gadījumos, kad cilvēks ir stresa vai sasprindzinājuma ietekmē, īpaši tad, ja stress turpinājies jau ilgāku laiku. Krusti liecina, ka cilvēks vilcinās pieņemt lēmumu, un tie visbiežāk redzami neizlēmīgu, bailīgu cilvēku aurā. Spirāles, konusi un pusloki parasti norāda, ka cilvēks par kaut ko nopietni domā, un tie bieži vien vērojami tā saucamajās domu formās. Šādas figūras reti vērojamas, ja cilvēka nodarbošanās saistīta ar pastāvīgu prāta piepūli.

Pavisam maza bērna aura būtībā ir bezkrāsaina, taču aptuveni trīs mēnešu vecumā tā kļūst sudrabaina. Tad aura pakāpeniski kļūst zila, liecinot par intelekta attīstību. Īpaši spilgti šī parādība vērojama no viena līdz divu gadu vecumam. Bērnam augot, aug arī viņa aura. Pamazām pieaug auras platums un mirdzums, parādot bērna spējas un viņa raksturīgās krāsas. Visa bērna dzīves laikā zilā krāsa ir auras pamatkrāsa. Ja bērns saslimst, zilajai aurai parādās pelēcīgs tonis, kas ir ļoti skaidri pamanāms.

Bērnam augot, viņam ap galvu sāk parādīties dzeltena dūmaka – tā liecina par domāšanas attīstību.

Cilvēka aurai jābūt starojošai, tās krāsām – spilgtām un gandrīz mirdzošām. Tomēr cilvēka raksturs maina auras izskatu. Tā, piemēram, cēlsirdīga cilvēka aura ir plata, tās krāsas ir košas – gandrīz kā pasteļgleznā. Savukārt skopa cilvēka aura ir duļķaina, krāsas šķiet netīras.