Austrālija: tūrisma objekti un dabas brīnumi

Iepretim upju grīvām, kur ieplūst saldūdens un dūņas, ko koraļļi necieš, palikuši šauri, līkumoti kanāli. Pa tiem kuģi piebrauc pie Austrālijas krastiem.

Pastāv uzskats, ka Austrālija bijusi apdzīvota vēlajā akmens laikmetā, bet līdz 1600.gadam to pazina tikai tās pirmiedzīvotāji aborigēni, kuri, iespējams , bija turp ieradušies no Dienvidaustrumu Āzijas salām jau pirms 40 000 gadu. Tikai 1770.gadā Austrālijas kontinenta austrumu piekrasti angļu jūrasbraucējs Džeimss Kuks pasludināja par Lielbritānijas īpašumu. Bet 1814.gadā Metjū Flinderss, kurš pirmais bija apbraucis apkārt šim kontinentam, nosauca to par Austrāliju. Kontinenta vidiene pilnīgi izpētīta tika tikai mūsu gadsimta sākumā.

Austrālija ir tuksnešu zeme, gandrīz 90% Austrālijas kontinenta ir līdzenums ar pacēlumu malējās daļās. Kontinenta vidusdaļa ir zemiene ar ieplaku, kur atrodas Eira ezers. Tas atrodas 12m zjl. un ir lielākais Austrālijas ezers. Valsts austrumos paceļas Lielā Ūdensšķirtnes grēda ar valsts augstāko virsotni Kostjuško 2228 m v.j.l.

Kontinents ir bagāts ar dažādiem derīgajiem izrakteņiem svinu, dzelzi, varu, niķeli, mangānu, zeltu, akmeņoglēm. Pasaulē ir pazīstami arī Austrālijas dārgakmeņi opāli, kurus izmanto juvelierizstrādājumiem. Bez tam, Austrālijas piekrastē iegūst pērles, kuras gan zvejo zvejnieki, gan iegūst arī speciālās pērleņu audzētavās.

Dienvidu tropu loks Austrāliju pārdala divās gandrīz vienādās daļās, tāpēc šeit galvenokārt valda tropu un subtropu klimats. Tā kā kontinenta krasti ir maz izroboti un piekrastes daļā virsma paaugstināta, īpaši austrumos, apkārtējās jūras un okeāns maz ietekmē Austrālijas vidienes rajonus un tajos klimats ir krasi kontinentāls. Eira ezera tuvumā gadā nokrišņu daudzums nepārsniedz 110 mm, bet dažos rietumu un ziemeļrietumu rajonos tas ir vēl mazāks. Tur sausās sezonas piecos mēnešos zeme reizēm nesaņem ne pilītes valgmes.

Upēs, kas tek no Lielās ūdensšķirtnes grēdas uz rietumiem, ūdens ir tikai lietus periodā. Pārējā laikā tās vai nu izžūst, vai arī pārvēršas par iesāļu peļķu un purvu virkni. Šāds režīms ir pat Austrālijas garākajai upei Dārlingai, Marejas labajai pietekai. Izžūst arī ezeri beznoteces ieplakās.

Austrālijas kontinenta rietumu pusei nav ne pastāvīgu, ne sezonālu ūdensteču. Tas ir lielo tuksnešu apvidus( Lielais Viktorijas tuksnesis, Lielais smilšu tuksnesis). Tikai gar rietumu un dienvidu piekrasti tuksnesi nomaina sausas savannas un pustuksneši, ko apūdeņo īsas, seklas upītes. Tādējādi kuģojamas ir tikai nedaudzas Austrālijas upes un ne visu gadu.