Austrālijas valsts iekārta un politiskā sistēma



1606. gadā holandiešu jūrasbraucējs V. Janszons sasniedza Jorkas raga pss. krastus, bet 1616. gadā holandietis D. Hartogs kontinenta Rietumu krastu Stīpointas apvidū. 17. gs. 20. 30. gados holandiešu jūrasbraucēji apbrauca lielu daļu rietumaustrāliju un dienvidaustrāliju. Rietumaustrālijas (t.s. Jaunholandes) krasti tika atzīti par kolonizēšanai nepiemērotiem. A. Tasmans 1642. gadā apbrauca kontinentu no dienvidiem un atklāja Van Dīmena Zemi (Tasmāniju), bet 1644. gadā izpētīja ziemeļu krastu. Austrumu krastu visā ~3000 km garumā 1770. gadā atklāja angļu jūrasbraucējs Dž. Kuks un pasludināja to par Lielbritānijas īpašumu. Pēc Ziemeļamerikas kolonijas zaudēšanas 1776. gadā (ASV tad ieguva neatkarību) angļi nolēma dibināt Austrālijā katorgas koloniju. 1788. gadā nodibināta pirmā apmetne pie Portdžeksona līča (tagad. Sidneja) un Jaundienvidvelsas kolonija. No 1803. gada kolonizēta Tasmānija sala.
Austrālija bija beztiesīga "balto" katorga līdz 19. gs. vidum. Austrālijas pirmiedzīvotājus kolonizatori iznīcināja (tasmāniešus līdz 1870 pilnīgi) vai aizdzina uz dzīvei maz piemērotiem apvidiem.
1901. gada 1. janvārī apvienojoties 6 kolonijām federācijā, nodibinājās Austrālijas Savienība (domīnijas statuss līdz 1947. gadam). Austrālija kļuva par vienu no lielākajām pasaules valstīm un drīz par koloniju valsti (1906. gadā Lielbritānija nodeva Austrālijas Papua, 1920. gadā Tautu Savienība mandātu uz bij. Vācijas kolon. Jaungvineju un Nauru).
Austrālija aktīvi atbalstīja Lielbritānijas impērijas tieksmes. Leiboristu valdība (1904., 1908. 1909., 1910. 1913., 1914. 1917.) īstenoja buržuāziski liberāru politiku. 19. gs. b. 20. gs. sāk. Austrālijas kapitālisms pārauga imperiālisma stadijā. Burž. izdevās uzpirkt strādniecības virsslāni, sašķelt strādnieku kustību tajā pastiprinājās oportūnisms un reformisms. 1920. gadā nodibinājās Austrālijas komunistiskā partija.
Austrālijas bruņoto spēku (Australian Defence Force (ADF)) personāla sastāvs ir 142 tūkstoši cilvēku (2005. gads). Austrālija militārie tēriņi uz 2004.
- Microsoft Word 12 KB
- Latviešu
- 6 lapas (1184 vārdi)
- Universitāte
-