Austrijas civilprocess un Latvijas civilprocess

Civilprocess ir tiesvedība civillietās, likumā noteikta civillietu izskatīšanas kārtība tiesās. Civilprocesa uzdevums ir nodrošināt pareizu un ātru civillietu izskatīšanu.

Latvijas Republikas Civilprocesa likuma 1. pants nosaka, ka katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Personai, kas griezusies tiesā, ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

LR Civilprocesa likuma 74. pants nosaka, ka Civilprocesā par pusēm - prasītāju un atbildētāju - var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona.

Procesuālās tiesības kalpo materiālo tiesību īstenošanai. Ar procesuālo tiesību palīdzību ir iespējams mobilizēt tiesībām piemītošo valsts piespiedu varu, lai piespiestu parādnieku pildīt savas saistības.

Pirms valsts palīdz prasītājam, jāpārbauda, vai un cik lielā mērā celtās prasības vispār pastāv. Tāpēc tam, kas grib realizēt savas tiesības, jāvēršas pie kādas no pretinieka neatkarīgas institūcijas, kas izmeklēs lietu. Civiltiesiskām lietām tā ir tiesa.

Tas, kurš uzskata, ka viņam ir prasības tiesības pret kādu citu, kas to apstrīd, ceļ tiesā prasību. Viņš ir prasītājs, otrs ir atbildētājs.

Prasītājs ir puse prasības tiesvedības kārtībā izskatāmās civillietās, tiesībspējīga fiziska vai juridiska persona, kas griezusies tiesā (šķīrējtiesā vai citā tiesvedības iestādē) ar prasību aizstāvēt savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

Atbildētājs ir puse civillietās, izskatāmās tiesvedības kārtībā civilprocesā, t.i., persona, pret kuru celta prasība tiesā. Par atbildētāju var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir puses civilprocesuālā tiesībspēja.

Civilprocesuālā tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar civilprocesuālām tiesībām un pienākumiem. Civilprocesuālā tiesībspēja atzīstama vienlīdzīgi visām fiziskajām un juridiskajām personām.

Tiesā neatkarīgs (tāds, kuru nevar atlaist un pārcelt) tiesnesis (dažkārt arī senāts, kas sastāv no vairākiem tiesnešiem) pārbauda lietas apstākļus (veicot tiesas izmeklēšanu) un tās juridisko aspektu. Šīs pārbaudes rezultāts tiek fiksēts spriedumā.

Parasti pret spriedumiem var tikt izmantoti tiesiski līdzekļi (apelācija, kasācija) tā, ka tiesas process iziet caur vairākām instancēm, kamēr iznākums ir skaidrs un vairs nevar tikt apstrīdēts: tas nozīmē – kļūst likumīgs.

Tikai likumīgs spriedums ir vajadzīgais priekšnosacījums, lai pret parādnieku izmantotu piespiedu varu, ja viņš savus likumīgajā spriedumā noteiktos pienākumus jau nav izpildījis. Tiek uzsākts soda izpildīšanas process (sprieduma izpildīšana piespiedu kārtā), kura ietvaros prasītāja prasību apmierināšanai tiek izmantota parādnieka manta.

Sprieduma izpildīšana civillietā ir civilprocesa stadija, kurā tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u. c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos.