Autoritārisms Latvijā – nejaušība vai likumsakarība?

Valsts autoritārās pārvaldīšanas ideja tolaik bija populāra daudzās valstīs, sevišķi Centrāleiropā un Austrumeiropā. Par ideālu daudzu politiķu acīs tika atzīts Musolīni režīms Itālijā. 1926. gadā autoritārs režīms izveidojās Lietuvā. Tajā pašā gadā autoritārs režīms iedibinājās otrā Latvijas kaimiņvalstī – Polijā. 1934. gada martā autoritārais režīms iedibinājās arī Igaunijā. Latvijas austrumu kaimiņvalstī PSRS turpināja pieaugt Staļina vienvaldības baisais režīms. Arī Latvijā daudzi politiķi un sabiedriskie darbinieki sāka kritizēt ne tikai Saeimas darbību, bet arī demokrātijas principus vispār. Līdzīgas idejas atrada dzirdīgas ausis arī jaunatnes un militārpersonu vidū.

1934. gada 15. maijā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā notikušais valsts apvērsums bija iespējams tāpēc, ka demokrātijai samērā jaunajā valstī bija būtiski trūkumi, kas izraisīja nepatiku lielā sabiedrības daļā.