Autoritāte: ietekme un pakļaušanās sabiedrībā

Šinī darbā es vēlos galvenokārt apskatīt autoritātes ietekmi uz konkrētiem cilvēkiem, kā arī uz to apkārtējo vidi.

Šinī darbā mēģināšu apskatīt galvenos autoritātes simboluu tipus un izvērtēšu to ietekmes lielumu.

Autoritātes ir cilvēki, kas ir gatavi sevi pieņemt ar visiem saviem trūkumiem un pozetīvajām īpašībām. Autoritāti raksturo gan apkārtējo cilvēku vērtējums, gan attiecību vērtību un darba rezultātu sistēma. Tā balstās uz priekšzīmīgu pamatfunkciju izpildi, personisko piemēru un augstām morālām īpašībām.

Šī darba ietvaros visbiežāk tiks apskatīti triju veidu aotoritātes simbolu tipi.AUTORITĀTE

Jau no agras bērnības mēs esam iemācīti domāt, ka pakļauties sabiedrībā atzītai autoritātei ir pareizi, bet turpretī nepakļauties tai ir nepareizi. Šī doma tiek vīta cauri visos vecāku dotajos padomos, dzejoļos, kurus mums skolas laikā bija jāmācās, bērnībā stāstītajās pasakās un dziedātajās dziesmās, kā arī protams tā ir sastopama juridiskajā un politiskajā sistēmā, ar kuru mēs sastopamies, paliekot vecākiem. Cilvēku noslieces uz pakļautību un lojalitāti pret vadītājiem ietver sevī lielu vērtību.

Arī reliģiskā apmācība iegūlda savu daļu, lai nostiprinātu cilvēku apziņā nepieciešamību pakļauties autoritātei.

Pēc bībelē rakstītā mēs varam secināt, ka jebkura darbība, arī pati bezjēdzīgākā un netaisnīgākā, ir pareiza, ja tikai viņa tiek pildīta pēc pietiekoši augstas autoritātes komandas.

Parasti mēs ne pārāk stipri mokamies, ja mums ir nepieciešams izpildīt autoritātes prasības.

Daudzās situācijās informācija ko mēs saņemam no plaši atzītas autoritātes, var mums pateikt priekšā, kā mums būtu jārīkojās konkrētā situācijā.

Tajā brīdī, kad mēs sākam saprast, ka pakļaušanās autoritātei ir izdevīga mums, mēs automātiski varam atļauties būt paklausīgi. Vienlaicīgi šādas aklas pakļaušanās plusi un mīnusi varētu būt autoritātes mehāniskais raksturs. Mēs uzskatam, ka mums nevajedzētu domāt , un patiesībā mēs arī nedomājam. Lai arī tāda neapzināta pakļaušanās lielākajā daļā gadījumu veicina darbību veikšanu konkrētās situācijās, protams neiztikt ar bez acīm redzamajiem izņēmumiem, par cik mēs reaģējam, nevis domājam. Parasti ir tā, ka tiko kā autoritāte ir izdevusi pavēli pakļauties, tā automātiski mēs beidzam domāt un sākam darīt. Daudzos gadījumos mēs nespējam kritiski novērtēt vispār atzītas autoritātes pavēles.