Autostopētāji: ceļojuma piedzīvojumi un riski

Latviešu literārās valodas vardnīcas 1. sējumā ( 1972 ) var atrast definīciju, kurā teikts, ka autostopētājs ir tūrists, kas – ceļo ar jebkuru ceļā apturētu auto, norēķinoties ar iepriekš nopirktiem taloniem ( kuri dod šoferim tiesības uz prēmiju vai piedalīšanos premiālā izlozē ). Mūsdienu svešvārdu un skaidrojošās vārdnīcās vārds stopētājs ir definēts, kā tūrists, kas ceļo ar ceļā apturētu automašīnu, bezmaksas brauciens, un ka autostops ir pārvietošanās un ceļošanas līdzeklis, ko izmanto ne tikai studenti, lai ietaupītu naudu.

Stopēšana ir radusies hipiju laikā jeb to saukto puķu bērnu laikā, kad nācās pārvarēt lielus attālumus, lai nokļūtu no viena koncerta uz otru. Stopēšana, tāpat kā hipiji, ir kustība, kas radusies ASV un pamazām nonāca Eiropā un Latvijā. Autostops ir pats vienkāršākais un lētākais pārvietošanās veids pasaulē. Latvijā stopetāji kļuva par regulāru parādību 60.gados.

Stopētāju noteikumus jūs neatradīsiet nevienā Latvijas grāmatā, jo pēc savas būtības to nemaz nav. Tie piestāv katram savi. Bet ir arī tādi, ko ievēro visi un visiem patīk ja pret viņiem izturas pieklājīgi un jauki, saprotot, cik ilgi nākas dažreiz stavēt uz ceļa.

Viens no likumiem ko ievēro stopētāji ir tas, ka ja, kāds jau stāv tavā izvēlētajā vietā, tu nevari iet viņam stāvēt priekšā, tev jāiet aiz viņa kāds gabaliņš un jāstopē tur.