Āzija: ģeogrāfiskie un kultūras raksturlielumi

Japānas attīstības pamatā ir pareiza, valsts apstākļiem atbilstoša ekonomiskā politika. Lielie darba un niecīgie dabas resursi nosaka nepieciešamību attīstīt darbietilpīgas, sarežģītas nozares un ražot kvalitatīvu, konkurētspējīgu produkciju.

Pie attīstības valstīm pieder Ķīna un Indija. Taču stabilāka no šīm attīstības valstīm ir Ķīna, joiepriekšējo gadu laikā Ķīna ir veidojusi savu budžetu ar pārpalikumu, bet Indija, kuras budžeta deficīts ir 8% no IKP, nevar izvairīties no pasaules ekonomiskās krīzes.

Pēdējo gadu laikā Ķīna ir radījusi sev spēcīgu ekonomisko potenciālu. To Ķīna ir paveikusi balstoties uz bagātajiem dabas resursiem, lēto, kvalificēto un disciplinēto darbspēku un plašo iekšējo tirgu. Tas ir palīdzējis strauji attīstīties mašīnbūvei un vieglajai rūpniecībai, kas ir šīs valsts tradicionālā saimniecības nozare, ko arī sekmē lielais iekšējais tirgus. Tomēr vadoša saimniecības nozare ir lauksaimniecība. Tomēr, lai arī šķiet, ka Ķīnā viss tikai attīstās, tā patiesībā nav. Saistībā ar pasaules ekonomisko krīzi 2008. gadā ir bankrotējuši un 2009. gadā vēl bankrotēs daudzas fabrikas Ķīnas dienvidu daļā. Šie bankroti notiek, jo valsts sāk zaudēt savu konkurētspēju attiecībā uz dažiem produktiem ar zemu vērtību.

Indija ir vēlviena no Āzijas attīstības valstīm, taču tās attīstības scenārijs nav bijis tik spožš kā Ķīnai.