"ĀZIJAS TĪĢERI"
Āzija ir ļoti daudz devusi pasaules un cilvēces attīstībā. Iesākumā jāpiemin, ka šī teritorija ir lielākā un visvairāk apdzīvotā pasaules daļa – tā aizņem 30% no pasaules sauszemes un dod iespēju dzīvot 3/5 zemeslodes iedzīvotājiem. Āzija laika gaitā ir nosacīti sadalījusies vairākās daļās un katrai ir raksturīga savādāka ekonomiskā attīstība. Piemēram, Dienvidrietumu, Dienvidaustrumu un Austrumu Āzijā ir vairākas augsti attīstītas valstis, bet Dienvidu un Ziemeļāzija ir salīdzinoši vājāk attīstītas.
Kā visattīstītākās valstis Āzijā parasti min AAE, Kuveitu, Izraēlu (Vidējie un Tuvie Austrumi); Bruneju un Singapūru (Dienvidaustrumu Āzija); Honkongu(nu jau Ķīnas sastāvā), Japānu un Taivānu (Austrumāzija). Kā jau dažādos reģionos esošas, arī iemesli, kuru dēļ šīs valstis ir kļuvušas par tik bagātām, ir atšķirīgi. Dienvidrietumos esošās valstis ir naftas eksportētājvalstis (daļa no tām arī OPEC dalībnieces). Arī Bruneja ir bagāta ar naftu, bet Singapūra ir „elektrotehniskās rūpniecības” valsts. Japāna un Taivāna pasauli ir iekarojušas ar savu melno metalurģiju un elektortehnisko rūpniecību. Lielākā daļa pasaules iedzīvotāju zin, ka daudzus datorus (piem., Sony), automašīnas (Subaru, Mitsubishi) un citas tehniskas iekārtas(Nikon) ražo tiešī šajās valstīs. Jāpiebilst, ka Japāna ir viena no „Lielā astotnieka” valstīm.
Dinamiski attīstīties ir spējušas tās Dienvidaustrumu Āzijas valstis jeb, kā tās šodien mēdz dēvēt –Āzijas „tīģeri”, kuras savu ekonomiku ir veidojušas pēc Japānas parauga, t.i., ar izteiktu valsts atbalstu veidojušas modernu rūpniecību.
Ekonomikā jēdziens "tīģeris" jeb precīzāk "Āzijas tīģeris" parādījās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, Ar to tika apzīmētas vairākas Āzijas valstis (piemēram, Honkonga, Singapūra, Taivāna). Šāds nosaukums valstīm tika dots, salīdzinot to ekonomikas ar tīģeri, un straujo ekonomisko attīstību ar tīģera lēcienu. Ņemot vērā gan individuālos nozaru attīstības rādītājus, gan to ieguldījumu kopēja IKP pieaugumā, par ”tīģeriem” Latvijas tautsaimniecībā jāatzīst Tirdzniecības, Būvniecības un Rūpniecības nozares.
Gluži kā dabā katrai sugai eksistē savas īpašās pazīmes, pēc kā to var atšķirt no citām sugām, tā arī ekonomikā šīm valstīm piemita vesela virkne savdabīgu pazīmju, kas ļāva tieši šīs un ne citas valstis dēvēt par "Āzijas tīģeriem”. Pazīmes ir šādas :
Eksporta modeļa ekonomika;
IKP pieauguma tempu stabilitāte vairāku gadu (gadu desmitu) garumā;
pāreja no darbietilpīgām uz zinātņietilpīgām un uz augstajām tehnoloģijām balstītām nozarēm;
augsts ārvalstu investīciju līmenis
Eksporta modeļa ekonomika nozīmē to, ka lielākā daļa no valstī saražotā tiek ražota eksportam un eksportēta. Tas no vienas puses rada pozitīvu ārējās tirdzniecības bilances rādītāju, bet no otras puses padara valsti visaugstākajā mērā atkarīgu no notikumiem un situācijas ārējos tirgos.
Lai valsts varētu ražot eksportam, tai jāizpilda vairāki nosacījumi. Pirmkārt, tai jābūt pievilcīgai ārvalstu investīcijām. Tieši lielo ārvalstu uzņēmumu ražotņu atvēršana un to produkcija šajās valstīs sastāda lielāko daļu eksporta. Tādējādi izskaidrojams augstais ārvalstu investīciju līmenis.
Latvijas ekonomikai kopumā un atsevišķām tās nozarēm piemīt vairākas pazīmes, kas raksturīgas ”ekonomiskajiem tīģeriem”- valstīm ar strauju ekonomisko attīstību.Kā redzams, visas pazīmes, kas raksturīgas "tīģervalstīm" ir cieši saistītas un viena no otras izrietošas. Visa augstākminētā loģisks iznākums ir strauji Iekšzemes kopprodukta (turpmāk tekstā- IKP) pieauguma tempi. Tomēr jāpiezīmē, ka svarīgāk par lielu pieauguma procentu, kas attīstības valstīs vienmēr ir augstāks nekā attīstītajās ekonomikās, ir šo pieauguma tempu saglabāšanās ilgstošā periodā. Tas ne vien pāugstina vispārējo dzīves līmeni valstī, ļaujot valstīm strauji izrauties no nabadzīgo valstu statusa, bet arī rada aizvien lielāku uzticību un pievilcīgāku vidi investoriem, tādējādi uzsākot jaunu attīstības spirāles posmu.
Tā kā Latvija savā Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā paredz vidējā Eiropas Savienības (turpmāk tekstā- ES) valstu līmeņa sasniegšanu 30 gadu laikā IKP rādītāja ziņā, tad valstij ir jāspēj uzturēt 8% IKP pieaugums gadā visā šajā laika posmā. Ir jādomā, ar kādiem instrumentiem to var panākt. Strauji attīstās tirdzniecība lielveikalos, tādu uzņēmumu grupā, kas tirgojas nespecializētajos veikalos,kur pārsvarā ir pārtika. Iespējams, ir vērts mācīties no "Āzijas tīģeriem" un pārņemt labāko no tiem, pēc iespējas izvairoties no tiem faktoriem, kas noveda “Āzijas tīģerus” līdz krīzei 1997. gadā -tekošā konta deficīta un mākslīgi noteikta augsta valūtas kursa nacionālajai valūtai.
