Āzija ir ļoti daudz devusi pasaules un cilvēces attīstībā. Iesākumā jāpiemin, ka šī teritorija ir lielākā un visvairāk apdzīvotā pasaules daļa – tā aizņem 30% no pasaules sauszemes un dod iespēju dzīvot 3/5 zemeslodes iedzīvotājiem. Āzija laika gaitā ir nosacīti sadalījusies vairākās daļās un katrai ir raksturīga savādāka ekonomiskā attīstība. Piemēram, Dienvidrietumu, Dienvidaustrumu un Austrumu Āzijā ir vairākas augsti attīstītas valstis, bet Dienvidu un Ziemeļāzija ir salīdzinoši vājāk attīstītas.
Kā visattīstītākās valstis Āzijā parasti min AAE, Kuveitu, Izraēlu (Vidējie un Tuvie Austrumi); Bruneju un Singapūru (Dienvidaustrumu Āzija); Honkongu(nu jau Ķīnas sastāvā), Japānu un Taivānu (Austrumāzija). Kā jau dažādos reģionos esošas, arī iemesli, kuru dēļ šīs valstis ir kļuvušas par tik bagātām, ir atšķirīgi. Dienvidrietumos esošās valstis ir naftas eksportētājvalstis (daļa no tām arī OPEC dalībnieces). Arī Bruneja ir bagāta ar naftu, bet Singapūra ir „elektrotehniskās rūpniecības” valsts. Japāna un Taivāna pasauli ir iekarojušas ar savu melno metalurģiju un elektortehnisko rūpniecību. Lielākā daļa pasaules iedzīvotāju zin, ka daudzus datorus (piem., Sony), automašīnas (Subaru, Mitsubishi) un citas tehniskas iekārtas(Nikon) ražo tiešī šajās valstīs. Jāpiebilst, ka Japāna ir viena no „Lielā astotnieka” valstīm.
Dinamiski attīstīties ir spējušas tās Dienvidaustrumu Āzijas valstis jeb, kā tās šodien mēdz dēvēt –Āzijas „tīģeri”, kuras savu ekonomiku ir veidojušas pēc Japānas parauga, t.i., ar izteiktu valsts atbalstu veidojušas modernu rūpniecību.
