Babilonas Gaisa dārzi

Varenajā Babilonas pilsētas kompleksā, ko apjoza milzīgais mūris ar galvenajiem – Ištaras vārtiem centrā, valdnieka Nebukadnecara valdīšanas laikā tika uzbūvēts gan Babilonas galvenajam dievam Mardukam veltītais Esagila templis, gan templim blakus esošais zikurāts Etemenanki, Bībelē dēvēts par ‘Bābeles torni’, gan viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Babilonas gaisa dārzi.Kā stāsta leģenda, valdniekam Nebukadnecaram bijusi daiļa jo daiļa sieva – Semiramīda, ko valdnieks pārvedis no tālās Persijas. Diemžēl Nebukadnecars lielāko daļu laika pavadījis tālu projām karagājienos, bet daiļā Semiramīda skumusi mājās viena un, pieradusi pie savas dzimtenes zaļajām kalnu nogāzēm, Babilonas karstajā līdzenumā ilgojās pēc kalniem, mežu ēnas un vēsuma. Vēlēdamies remdēt savas sievas ilgas, Nebukadnecars nolēma uzdāvināt viņai veselu oāzi. Gadu tūkstoši ir aizsteigušies un diemžēl tā arī palicis neatklāts šā pasaules brīnuma arhitekta vārds, tomēr nav šaubu, ka tas ir bijis ģeniāls cilvēks. Tie aptuveni 1000 m2 lielie gaisa dārzi bija izveidoti uz septiņām terasēm un zinātnieki izsecinājuši, ka vispirms izbūvētas pazemes velves, uz kurām balstījušās terases, tālāk tās balstījās uz varenām, augstām kolonnām un katra nākamā terase pacēlās apmēram piecus metrus augstāk par iepriekšējo. Terases tika izklātas ar 5,45 m garām un 1,35 m platām sijām, tām pārklāja pāri ar asfaltu pārlietas niedres, bet virsū lika apdedzinātu ķieģeļu kārtu, spraugas aizlejot ar ģipsi. Pāri visam vēl pārklāja svina loksnes, lai ūdens cauri augsnei neizsūktos dārza apakšējos stāvos un tikai tad visai šai sarežģītajai konstrukcijai uzbēra virsū tik biezu auglīgas zemes kārtu, ka te varēja augt paši lielākie koki. Zemākajās terasēs auga granātkoki, mirdzinot savus košos augļus, augstāk pacēlās dateļpalmas, biezlapainie vīģeskoki, vīnogulāji. Nebukadnecara valdīšanas laikā nebija nevienas karavānas vai kuģa, kas uz gaisa dārziem neatvestu arvien jaunus un jaunus...