Babilonas gaisa dārzi: vēsturiskā leģenda

Vairāk nekā 2000 gadus cilvēki mēģina iztēloties Babilonas gaisa dārzus, bet dīvainā kārtā nav atrastas nekādas liecības par to pastāvēšanu. Senajos ziņojumos par Babilonas pilsētu (mūsdienu Irākas teritorijā) dārzi nav pieminēti. Arheologi atraka seno pilsētu, bet dārzu drupas neatrada. Cik reāla varēja būt esamība par dārzu pastāvēšanu? Vai Babilonas gaisa dārzi bija paradīze zemes virsū kā stāsta teikas? Kas īpašs bija šajos dārzos un kādi interesanti fakti par šiem dārziem eksistē? Kāpēc tika uzcelti šie dārzi? Vai tie bija domāti pilsētas skaistuma vairošanai?

Leģenda stāsta, ka dārzus esot izveidojis valdnieks Nebukadnecars 2.

Vēsturiskajās hronikās teikts, ka Nebukadnecars valdīja no 605. līdz 562. gadam pirms mūsu ēras, nodibināja Babilonijas impēriju un padarīja slavenu Babilonas pilsētu. Leģenda vēsta, ka varenais valdnieks nolēmis uzcelt gaisa dārzus kā skaistu dāvanu sievai valdniecei Amitisai.

Babilona tika pamesta 539. gadā pirms mūsu ēras pēc tam kad to iekaroja persieši. Viss, kas saglabājies no dārziem, ir teiksmas par to pastāvēšanu. Tomēr tuvējā apkārtnē arheologi atrada līdzīgu dārzu drupas, kas ļāva izveidot aptuveno priekšstatu par gaisa dārziem.

Nebukadnecars esot uzcēlis gaisa dārzus tāpēc, ka Amitisa jutās nelaimīga vīra tuksnesīgajā zemē. Krāšņie augi Amitisai atgādināja viņas dzimtenes Mīdijas (mūsdienu Irānas teritorijā) krāšņo kalnu ainavu. Šajā mākslīgi veidotajā paradīzē valdnieku pāris pastaigājās, atpūtās un ieturēja maltītes kopā ar galminiekiem. Dārzā bija dažnedažādākie augi: dateļu palmas, papardes, granātkoki, cipreses, alvejas u.c. Valdniece Amitisa to visu varēja izbaudīt, kamēr kalpi ar vēdekli atvēsināja gaisu. Dārzos bija ierīkoti sauljumi, ko sedza baldahīni, lai valdnieku pāris slēptos no tveicējošās saules.