Bagātības manā izpratnē

Bagātības. Šis vārds ir ļoti bieži dzirdams mūsu sabiedrībā. Visi runā par to cik nauda makā, cik daudz dārglietas atrodas bankas kontā vai arī par augstākās modes apģērbu, kas salocīts stāv skapī, bet, manuprāt, tās nav patiesās cilvēku bagātības. Tādas elementāras un pašsaprotamas lietas kā draudzība, ģimene un mīlestība ir daudz svarīgākas un nozīmīgākas, jo tās nevar nopirkt par naudu. Tās mani dara laimīgu un tādēļ arī ir vislielākās bagātības, kādas vien sastopamas.

Īsta draudzība pilnveido cilvēku attiecības. Tā arī ir tā bagātība, ko es iegūstu draudzējoties ar citiem. Es iemācos uzticēties, parūpēties, aizstāvēt, sapņot, cerēt un ar draugiem ieraudzīt pasaulē skaisto. Kad esam kopā putni dzied skanīgāk, saule spīd siltāk, puķes zied košāk, vējš pūš siltāk un piparmētru tēja smaržo svaigāk. Visa pasaule šķiet pilnīgāka, jo draudzība atveldzē dvēseli un ļauj man būt priecīgākai, un, ja kāds man piedāvātu nopirkt šīs sajūtas es atdotu visu, kas man pieder, bet diemžēl to neviens nespēj, tādēļ arī draudzība ir mana bagātība. Tā ir kā mana otra ģimene.

Kas ir ģimene? Pēc definīcijas tā ir cilvēku grupa, kuru vieno laulības vai asinsradniecības saites un kopīga sadzīve, bet tas ir kas daudz vairāk, kaut kas daudz īpašāks.

Mīlestība. Tās ir īpašas izjūtas.

Manas bagātības nav lietas, kuras var nolikt uz plaukta vai ielikt lādītē, jo tās ir kaut kas lielāks.