Baltalkšņu stumbru dimensionālais un kvalitatīvais novērtējums

Mežs ir Latvijas ainavas neatņemams elements (Saliņš, 2002). Latvijas meži un tajos esošie koksnes resursi ir viena no galvenajām valsts nacionālajām bagātībām (Daugaviete, Ūsīte, 2006). Tā racionāla apsaimniekošana bija, ir un būs mūsu valsts ekonomiskās stabilitātes pamats (Saliņš, 1999). Mežs regulē gruntsūdens līmeni, samazina ūdens līmeņa svārstības upēs un strautos, ir mājvieta daudzām dzīvām radībām un ir vislielākais vērtību uzkrājējs, jo ik gadu dod koksnes pieaugumu (Zviedre, 1994).

Latvijā augošā meža platība uz vienu iedzīvotāju ir 1,2 ha, kas ir ceturtā ar mežiem bagātākā valsts Eiropas Savienībā. Tiek uzskatīts, ka valsts iedzīvotāji ir nodrošināti ar koksni, ja uz vienu iedzīvotāju ir 0,5 ha meža.

Līdz ar meža platību palielināšanos ir pieaudzis arī kopējais mežos augošās koksnes apjoms, kas 2004. gadā sasniedza 578 milj. kubikmetrus. Kokiem augot, katru gadu veidojas koksnes pieaugums, kas pēc pašreizējiem aprēķiniem ir 16,5 milj. m3gadā. Pēdējos gados Latvijā tiek izcirsti ap 12 milj.m3 jeb vidēji 3,82 m3/ha gadā (Jaunbelzere, Dāboliņš, 2006).

Nākotnē varam prognozēt, ka mežu platību īpatsvars palielināsies, jo turpinās lauksaimniecībā neizmantoto zemju dabiska aizaugšanas. Viena no koku sugām, kas dabiski ieviešas pamestās lauksaimniecības zemēs ir baltalksnis. Kā minēts Meža avīzes 2006. gada speciālizdevumā, iespējams, agrāk par nezāli meža nievātajam kokam ir liela nākotne – finiera ražotāji jau tagad lieto arī alkšņa koksni, kuru izmanto finiera plākšņa iekšējām kārtām. Baltalksnis šobrīd aizņem 6,5% no Latvijas mežu platības. Baltalkšņu audzes izdevīgi audzēt, jo ciršanas vecums nav noteikts, audzi var nocirst jebkurā laikā. Baltalksni iespējams audzēt arī vērī un gāršā.