Baltegle: latviešu kokaugu skaistums un lietderība

• Daudzas baltegļu sugas, kā piemēram, Eiropas baltegle (Albies alba) sastopama Centrālajā, Dienvidu un Dienvidrietumu Eiropā.

• Pinsado (Albies pinsado) un Balzāma baltegle (Albies balsamea) Pireneju, Apenīnu un Balkānu pussalā.

• Balzāma baltegle sastopama arī Ziemeļamerikas kalnu rajonos.

• Sibīrijas baltegle (Albies sibirica) sastopama Sibīrijā, Mongolijā,

• Kaukāza baltegle (Albies nordmanniana) sastopama Rietumkaukāzijā, Aizkaukāzijā un Turcijā (Pontiju kalnu nogāzēs).

• Mančžurijas baltegle (Albies nephrolepis maxim) sastopama Tālo Austrumu kalnos.

Ģintī ir apmēram 50 sugas(Ziemeļu puslodes mērenajā joslā, Himalajos, Ziemeļāfrikā) un apmēram 150 dekoratīvo formu (kultivāru).

• Skujas 2 3 cm garas, plakanas, zaļas, apakšpusē ar bālganām atvārsnīšu svītrām

• Salīdzinot ar citām baltegļu sugām, tās labāk pacieš pilsētu dūmus un putekļus

Baltegles koksnei pēc ārējā izskata un tehniskajām īpašībām ir līdzīga eglei, (tikai tai nav sveķu ailes un mazāks tilpumsvars 0,35 līdz 0,44) un tāpēc to ar dažiem ierobežojumiem (jo baltegli uzskata parasti par egles surogatu) lieto tām pašām vajadzībām kā egli. Baltegles izlietošana dažādās tehnikas nozarēs jūtami paplašinās, kā piemēram, celulozes ražošanā un papīrrūpniecībā, kā arī mēbeļrūpniecībā!

Kokam ir bezkrāsas kodols. Koksne balta, ar iedzeltenu nokrāsu, mīksta un viegla. Aplieva ar krāsu neatšķiras no kodola. Gadskārtas ir saskatāmas visos griezumos.

Gadskārtas vēlīnā daļa šaurāka par agrīno un atšķiras no agrīnās ar nedaudz tumšāku nokrāsu. Serdes starus bez palielināmā stikla nevar saskatīt nevienā griezumā. Sveķu aiļu nav.

Gadskārtas robežas ir asas un spilgtas sakarā ar dažādību agrīno (plānsienu) un vēlīno (biezsienu) traheidu uzbūvē.Traheidas ir platas, ar parastā veida (vienā rindā novietotām) dobuma porām.