Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis

Tā kā mūsu dzintarkrasta valsts atrodas pie Baltijas jūras un Rīgas jūras līča, tad no robežu kopgaruma (1880 km) lielu daļu (800 km) aizņem krasta līnija. Ģeogrāfiskais stāvoklis un atšķirības attīstības gaitā radījušas šajā platibā samērā daudzveidīgus dabas apstākļus.

Jau 5. gs. pirms mūsu ēras sengrieķu vēsturnieks Hērodots rakstīja, ka ziemeļos atrodas jūra, kuras krastos var atrast dzintaru. Tā bija Baltijas jūra, kuru dēvēja par Dzintarjūru. Mūsu ēras 2. gs. grieķu astronoms un matemātiķis K.Ptolemajs to sauca par Vendu jūru. Senie slāvi to sauca par Varjagu jūru. 11. gs. ziemeļvācu hronikās jau parādās nosaukums – Baltijas jūra.

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta līnijas kopējais garums Latvijas teritorijā ir 490 km. Baltijas jūras piekraste no Lietuvas robežas līdz Ovišiem – 182 km, bet Rīgas līča piekraste līdz Igaunijas robežai – 308 km. Rīgas jūras līci no Baltijas jūras atdala Kurzemes pussala un Monzunda arhipelāga salas.