Baltijas jūras piesārņojums
Tieši upes, kuras sastāda vairāk kā 50% no Baltijas jūras piesārņojuma, ienes jūrā notekūdeņus. Lai gan Latvija kopš Padomju Savienības sabrukuma, kam sekoja lielo rūpniecības uzņēmumu slēgšana un lauksaimniecības intensitātes mazināšanās, nav lielāko Baltijas jūras piesārņotāju sarakstā, tomēr, attīstoties lauksaimniecībai un izcērtot mežus, risks pieaug. Apjomīgais barības vielu daudzums ļauj savairoties mikroskopiskām aļģēm un citiem viengadīgajiem augiem, kuri izspiež daudzgadīgos augus. Atmirstot tie nogulsnējas uz grunts, kur sāk pūt un dalīties. Tā kā nav tik daudz organismu, kas spētu izmantot šīs barības vielas, pūstošie augi patērē milzīgus skābekļa apjomus, lēnām iznīcinot Baltijas jūras floru un faunu.
Visbīstamākais piesārņojuma veids ir tieši naftas noplūde. Pēdējo 40 gadu laikā naftas izlietojums pasaulē ir palielinājies 50 reizes. Ik gadu pa jūrām pārvadā vairāk nekā 500 milj. tonnu naftas, no kā daļa nokļūst ūdenī. Ūdenstilpnēs izplūdusī nafta un tās produkti virs ūdens izveido plānu plēvi, kas neļauj skābeklim iekļūt ūdenī, tādēļ daudzi ūdens organismi aiziet bojā skābekļa trūkuma dēļ. Viens naftas litrs izveido šādu plēvi apmēram 0,5 ha platībā. Nafta, kas nokļūst jūru un okeānu ūdeņos, rada cilvēcei tik lielas briesmas, ka šī parādība satrauc visu pasauli.
Pētnieki secinājuši, ka Baltijas jūrā vēl joprojām ir liels toksisko vielu piesārņojums, kas pa barības ķēdi var ietekmēt arī cilvēkus.
Kaut gan varbūt nedzīvojam tieši pie jūras vai kādas citas ūdens krātuves, mēs nedrīkstam aizmirst par vides tīrību, jo tieši Naftas noplūdes, lauksaimniecības, rūpniecības un saimniecības notekūdeņi, kā arī sadzīves un ķīmiskie atkritumi piesārņo mūsu jūru.
