Baltijas Jūras problēmas

Ūdens sāļumu ietekmē apstāklis, ka Baltijas jūra ir tipiska iekšzemes jūra. Ar Atlantijas okeānu to savieno Ziemeļjūra un seklie Dānijas šaurumi. Šī iemesla dēļ ūdens apmaiņa starp Baltijas jūru un Atlantijas okeānu ir vāja. Sāļais, ar skābekli bagātais ūdens ieplūst Baltijas jūrā, bet tās virsējo slāņu ūdens nonāk Ziemeljūrā. Okeāna ūdens sāļums ir 35‰, pie Dānijas krastiem tas ir 18%, bet vidēji Baltijas jūrā tikai 10‰, tālāk uz ziemeļiem – pie Somijas, tas praktiski jau ir saldūdens. Tādos apstākļos – ne īsti sālsūdens, ne īsti saldūdens – organismiem ir ļoti grūti eksistēt.

Baltijas jūras ūdens kvalitāti ietekmē piesārņojums, kas rodas apdzīvotās vietās, rūpniecības un lauksaimniecības objektos gan jūras krastā, gan visā sateces baseinā. Baltijas jūru piesārņo 14 valstis, kas atrodas Baltijas jūras sateces baseinā. Gandrīz visas no tām ir ļoti industriāli attīstītas valsis un tajās ir arī attīstīta lauksaimniecība un mežsaimniecība. Gadu gaitā upes iznesušas jūrā lielu daudzumu ķīmisko vielu un organisko piesārņojumu .

Baltijas jūras ir vairāk piesārņota nekā citas Atlantijas okeāna jūras.