Baltkrievija – ģeogrāfija, daba un aizsargājamās teritorijas

Baltkrievijā ir četri rezervāti: Belovežas gārša, Berezinas, Pripetes, Teļehanu rezervāts.

Baltkrievija ir valsts ar vāji attīstītu daudznozaru lauksaimniecību. Baltkrievija specializējusies mašīnbūvē, ķīmijas un naftas rūpniecībā, kokapstrāde stiklā, vieglajā un pārtikas rūpniecībā. Lauksaimniecība specializējusies gaļas piena lopkopībā, linu un kartupeļu audzināšanā.

Baltkrievijai ir ekonomiskie sakari. Produkciju eksportē uz ārvalstīm. Uz Latviju izved benzīnu, petroleju, dīzeļdegvielu, mazutu, smēreļļas, apgaismes iekārtas, aparātus, ledusskapjus, automobiļus, traktorus, plastmasas izstrādājumus.

Galvenās rūpniecības nozares ir mašīnbūve un metālapstrāde, būvmateriālu rūpniecība, kokapstrādes, vieglāka pārtikas rūpniecība.

Enerģētikā izmanto gāzi, ogles, naftas produktus, nedaudz kūdru. Lielākās elektrostacijas ir Lukomļas, Berjozas, Vasiļeviču, 4 Minskas, 2 Grodņas, 2 Polockas, Novopolockas, Brestas TEC.

Baltkrievijas galvenie tūrisma objekti ir Bresta, Minska, Hatiņa.

Senākie celtniecības un mākslas pieminekļi Baltkrievijas teritorijās saglabājušies no akmens laikmeta. Savijoties senkrievu un Rietumeiropas mākslas ietekmēm, 14 gadsimtā veidojās savdabīga baltkrievu arhitektūra un mākslas skola. Viduslaiku pilsētām (Polocka, Minska, Vitebska) un celtnēm (pilis Ļidā, Mirā, Ņesvižā, 16 gadsimtā baznīcas Maloje, Mažeikovā, Sinkovičos) pārsvarā nocietinājuma raksturs.

17. 18.gadsimtā arhitektūrā attīstījās baroka tendences (jezuītu baznīca Grodņā, Sofijas katedrāle Polockā). Viduslaiku ikonām raksturīgs tēlu vienkāršojums, monumentalizētas proporcijas, košu krāsu salikumi un zeltīti ornamenta foni.

14. 18. gadsimtā augstu attīstības līmeni sasniedza dekoratīvā tēlniecība (altāra, baznīcas skulptūras romānikas, gotikas, vēlāk baroka ietekmēm) un dažādas daiļamatniecības nozares (keramika, juvelierizstrādājumi, izšuvumi un citi tekstilizstrādājumi).