Latvijas Universitâtes
Rìgas Humanitârais institúts
Vadìbu Zinìbu katedra
izstrâdâja
Vadìbu Zinìbu katedras
3. kursa studente
Kristìne Rengarde
Saturs
1.Ievads _________________________________________________2.
2.Par a/s “Multibanka” aizvadìto gadu__________________________3.
3.Prese par Latvijas komercbanku darbìbu 1998.gadâ______________5.
4.Banku stabilitâtes novèrtè¸anas metodes______________________6.
5.Secinâjumi_____________________________________________11.
¨ajâ referâtâ nolèmu apskatìt kredìtiestâdes ekonomiskus râdìtâjus. Tas man ¸¿iet interesanti un aktuâli tie¸i ¸âjâ periodâ, jo pavisam nesen – lìdz 1.aprìlim visâm Latvijas Komercbankâm Latvijas Bankâ bija jâiesniedz auditètie gada pârskati par aizvadìto gadu.
1.aprìlis komercbankâm ierasti ir diena, lìdz kurai LB iesniedzami auditètie gada pârskati. ¨ajâ gadâ ¸o LB prasìbu izpildìja visas Latvijâ darbojo¸âs bankas. Tradicionâli vienìgais izðèmums ir Francijas bankas Societe Generale Rìgas nodaîa, kura savu pârskatu iesniedz vèlâk, saskaða ar Francijâ pastâvo¸o likumdo¸anu. Banku peîðas/zaudèjumu ziðâ nekâdi ìpa¸i pârsteigumi vairs neradâs – 1998.gads Latvijas komercbankâm bija zaudèjumu gads, kas gan izrâdìjâs ievèrojami lielâki, nekâ sâkotnèji tika prognozèts. Par zinâmiem pârsteigumiem parúpèjâs atsevi¸¿as komercbankas, gada pârskatos norâdot, ka to kapitâls un rezerves neatbilst kredìtiestâýu likumâ noteiktajiem Ls 2 milj. – tâs bija Multibanka, Trasta komercbanka, Krâjbanka un Kredìtbanka.
Paðèmu a/s “Multibanka” gada pârskatu un mèåinâju apskatìt to râdìtâjus no 8 svarìgâko analitisko râdìtâju viedokîa.
A/s “Multibanka” pabeidza finansiâlo gadu ar zaudèjumiem. Referâta sâkumâ paskaidro¸u kâdu apstâkîu dèî tie bija radu¸ies. Turpinâ¸u ar ekonomisko apskatu Latvijâ.
Visas summas ir uzskaitìtas túksto¸os latu.
Par a/s “Multibanka” aizvadìto gadu
Aizvadìtais gads rakturojams ar notikumiem, kas atstâja nelabvèlìgu ietekmi uz tautsaimniecìbas attìstìbu un bankas sistèmu kopumâ. Tas sâkâs pasaules vado¸o fondu tirgu krìzes iespaidâ, kam sekoja ievèrojams uzðèmumu akciju cenu kritums gan Latvijas, gan Austrumu tirgus. Vèl vairâk situâciju pasliktinâja Krievijas finansiâlâ krìze un tâs sekas, kâ rezultâta bankai gads finansiâli ir noslèdzies ar zaudèjumiem. Tomèr nelabvèlìgo faktoru esamìba neietekmèja bankas darbìbas ierasto ritmu un attìstìbas plânus.
Latvijas Republikas makroekonomiskie râdìtâji 1998. gadâ visumâ bija pozitìvi, neskatoties uz negatìvu iespaidu, ko atstâja finansu krìze Krievija. Iek¸èjais kopprodukts (IKP) palielinâjâs par 3,7%. Valsts budýets 1998. gadâ tika izpildìts bez finansu deficìta.Visa gada ietvaros saglabâjâs zems inflâcijas lìmenis. 1998. gada decembrì, rè¿inot pret 1997. gada decembri, inflâcija bija 2.8%. Valsts tautsaimniecìbas stabilâs attìstìbas un ârvalstu ieguldijumu piesaistes potenciâla apliecinâjums ir starptautiskâs kredìtreitingu aåentúras Standard&Poor`s lèmums nemainìt 1998. gada maijâ pie¸¿irto ârvalstu investìcijâm labvèlìgo kredìtreitingu. 1998. gadâ oktobrì Latvija tika uzðemta Pasaules Tirdzniecìbas organizâcijâ (PTO)., Komecbanku sektora darbìbu 1998.gadâ lielâ mèrâ iespaidoja Krievijas finansu krìze, kas samazinâja peîðu un banku kopèjos aktìvus. Kopumâ par 1998.gadu komercbanku aktìvi saruku¸i par 2,6% (47.6 milj.LVL), kapitâls un rezerves - par 10.8%(23.8 milj.LVL). Savukârt izsniegto kredìtu apjoms pieaudzis par 46%(231 milj.LVL). Aizvadìtais gads bija raksturìgs ar ârvalstu kapitâla klâtbútnes pastiprinâ¸anos Latvijas komercbankâs. Palielinâju¸ies Zviedrijas un Igaunijas investoru ieguldìjumi Latvijas komercbanku kapitâlos.
1998. gadâ Latvijâ tika pieðemti divi likumi, kas bútiski iespaidos banku darbìbu. 1. júnijâ stâjâs spèkâ likums par noziedzìgâ ceîâ iegútu naudas lìdzekîu legalizâcijas novèr¸anu, ar 1. oktobri stâjâs spèkâ likums par fizisko personu noguldìjumu garantijâm.
No Krievijas finansu krìzes stipri cieta arì Latvijas fondu tirgus. Pèc ekspertu vèrtèjuma 1998. gada laikâ Latvijas fondu tirgus vèrtìba ir samazinâjusies aptuveni par 50%.
1998.gada 10. septembrì Saeima pieðèma likumu par hipotekârajâm ¿ìlu zìmèm. Paredzams, ka tas iedarbinâs hipotekâro sistèmu Latvijâ, kas iedzìvotâjiem dos iespèju saðemt ilgtermiða aizdevumus par zemâm procentu likmèm.
Latvijâ 1998. gadâ strâdâja 28 bankas, no kurâm àetras ¸obrìd atrodas daýâdâs maksâtnespèjas procesa stadijâs. Krievijas krìzes dèî tika apturèta trìs banku darbìba. 1998.gadâ bankâm bija zaudèjumi Ls 56,533 milj. apjomâ, bet par gúto peîðu paziðoja 8 bankas. To kopèjâ peîða bija Ls 3,544 milj.
Banka1999. gada auditètie rezultâti1999.gada provizoriskie rezultâti1997.gada auditètie rezultâti
Parekss banka1,2105,5759,078
Banka Paritâte1,0601,2131,865
Hipotèku banka0,5350,5460,355
VABB0,3580,5140,781
Tirdzniecìbas banka0,1660,1730,204
Mâras banka0,1360,1560,149
Ogres komercbanka0,0670,2080,191
LATEKO banka0,0120,0381,226
Banka LAND-0,0070,0100,252
BSB-0,267-0,2750,098
Latvijas kredìtbanka-0,284-0,1170,062
Vereinsbank Riga-0,297-0,297-2,308
Investìciju banka-0,667-0,5240,247
Biznesa banka-0,681-0.6750,039
Rìgas Naftas un ¿ìmijas banka-0,848-0,8410,541
Multibanka-1,589-1,5680,582
Trasta komercbanka-1,868-1,3960,932
Saules banka-1,935-1,5240,623
HL-3,241-2,9850,915
Aizkraukles banka-4,780-2,2483,907
BTB-6,165-32482,564
Krâjbanka--6,681-1,9001,089
Rietumu banka-12,214-7,1398,299
Unibanka-15,070-8,7156,759
VEF bankaNav datu0,1470,493
Banku stabilitâtes novèrtè¸anas metodes
Latvijas Komercbanku Asociâcija jau vairâkus gadus veido precìzâko banku reitingus, izmantojot starptautisku metodiku. Reitinga pamatâ ir 8 svarìgâkie analìtiskie râdìtâji. Katram râdìtâjam ir noteikts maksimalais punktu daudzums, kuri kopâ sastâda 100 punktus.
1.gada vidèjais kapitâls un rezerves (15 punkti)
a/s “Multibanka”
Emitètais un apmaksâtais31/12/9831/12/97
Akciju kapitâlsSkaits LVLSkaits LVL
1998.gadâ tika pabeigta parakstì¸anâs uz 4. emisijas akcijâm ar kopèjo apjomu LVL 892 150, jo saskaðâ ar LR likumdo¸anu par kredìtiestâdèm, prasìtais minimâlais dibinâ¸anas kapitâls un rezerves (pamatkapitâls) palielinâjies lìdz LVL 2 000 000 no 1998.gada 1.aprìîa. 1999.gada decembrì minimâlais kapitâls bús noteikts Eiro 5 000 000.
Kapitâls un rezerves31/12/9831/12/97
Akciju kapitâls3,0002,280
Akciju emisijas uzcienojums182101
Rezerves kapitâls105105
Zaudèjumi(1,589)
Kopâ kapitâls un rezerves1,6982,486
Pârskata gada nesadalìta peîða/(zaudèjumi)31/12/9831/12/97
(1,589) 153
Varam secinât, ka Krievijas krìze ietekmèja bankas peîðu. Pèc ¸ì râdìtâja, kâ redzams iepriek¸èjâ tabulâ a/s “Multibanka” atrodâs 16 vietâ.
2.gada vidèjie aktìvi (10 punkti)
Aktìvi parada bankas piesaistìto lìdzekîu un pa¸u lìdzekîu izlieto¸anu.
Kredìti31/12/9831/12/98
4,3412,904
Obligâcijas un citi parâda vèrtspapìri
ar fiksètu ienâkumu1,0592,310
Akcijas un citi vèrtspapìri ar
nefiksètu ienâkumu2041,380
Pamatlìdzekîi335321
Kase un prasìbas uz pieprasìjumu
Pret centrâlajâm bankam2,3021,724
Aktìvi mèdz bút pelno¸ie, piemèram kredìti un ieguldìjumi citu uzðèmumu kapitâlos. 1998.gadâ izsniegto kredìtu kopsumma palielinâjas par 1437 LVL salìdzinâjumâ ar 1997.gadu. Akcijas un citi vèrtspapìri ar nefiksètu ienâkumu samazinâjâs par LVL 1176 un arì akcijas un citi vèrtspapìri ar fiksètu ienâkumu samazinâjâs par LVL 1251.
3.kapitâla pietiekamìba (15 punkti)=
Pa¸u kapitâls
= __________________________________
aktìvu kopsumma pèc riska pakâpes
2 084
Uz 31/12/98 = ___________________________ x 100 = 22,7%
9 185
2 465
Uz 31/12/97 = ___________________________ x 100 = 13,9%
17 783
Starptautiskie analìti¿i ¸o râdìtâju uzskata par vienu no svarìgâkajiem bankas darbìbas indikatoriem. Râdìtâjs atbilst Bazeles banku likumdo¸anas un uzraudzìbas komitejas konvencijai. Saskaðâ ar to visâm bankâm jâievero min 8% kapitâla attiecìba pret riskanto darìjumu kopsummu. Pèc Latvijas Bankas noteiktajiem normatìviem latvijas komercbankâm ¸im râdìtâjam jâbút 10%.
4.Kapitâla atdeve (15 punkti) ROE=
Peîða pirms nodokîiem
= _________________________________
kapitâls un rezerves
-1,589
Uz 31/12/98 = ______________________________ = -3.734
425.5
773
Uz 31/12/97 = ______________________________ = 2.798
276.22
Atspoguîo akcionâru ieguldìtâ kapitâla atdevi. Saprotams, ka Krievijas krìzes un zaudèjumu dèî 1998.gadâ kapitâla atdeve bija ar “mìnus” zìmi.
5.Aktìvu atdeve (10 punkti) ROA=
Peîða pirms nodokîiem
= _________________________________
gada vidèjie aktìvi
Raksturo aktìvu izmanto¸anas efektivitâti.
-1 588
Uz 31/12/98 = _______________________________ = -0.063
25 166.5
773
Uz 31/12/97 = ________________________________ = 0.031
25 166.5
ROE un ROA ir savstarpèji îoti cie¸i saistìti râdìtâji. Tiem ir viens skaitìtais un abi ir atdeves râdìtâji.
Banka ar zemu ROA lìmeni var sasniegt augsto ROE lìmeni, ja darbìbâ tiek izmantoti piesaistìtie lìdzekîi nevis pa¸u kapitâls.
ROE un ROA mijedarbìba râda saistìbu starp risku un peîðu.
6.Peîða pirms nodokîiem (15 punkti)
Parâda starpìbu starp bankas ieðèmumiem un izdevumiem pârskata gadâ.
Peîða pirms nodokîiem = ROA x gada vidèjie aktìvi.
7. Tìrais procentu ienesìgums NIM (10 punkti) =
Tìrie procentu ieðèmumi
= ______________________________________
gada vidèjie aktìvi
1 130
Uz 31/12/98 = ________________________________ = 0,044
25 166.5
639
Uz 31/12/97 = ____________________________ = 0.253
25 166.5
8. Ieðèmumu izmaksu koeficients CIN (10 punkti) =
Kopèjie neprocentu izdevumi
= _________________________________ + parèjie ieðèmumi
tirie procentu ieðèmumi
1280
Uz 31/12/98 = _________________________ + 944 = 945.13
1 130
1360
Uz 31/12/97 = _________________________ + 762 = 764.12
639
1. Nelabvelìgo faktoru esamìba neietekmèja bankas darbìbas ierasto ritmu un attistìbas plânus.
2.Tirgus apstâkîu izmaiðu rezultâtâ jau atskaites gada sâkumâ tika pârskaitìta un izmainìta bankas ieguldìjumu politika. Ðemot vèrâ kreditè¸anas vides un kredìtðèmèju finansiâlâ stâvokîa uzlabo¸anos valstì, atskaites gadâ tika palielinâts kretitè¸anas apjoms un uzlabota kredìtportfeîa kvalitâte.
3.Neskatoties uz krìzi, a/s “Multibanka” bija viena no daýâm bankam Latvijâ, kas visu gadu turpinâja izsniegt saviem klientiem kredìtus un piedâvâja klientiem nepiecie¸amos pakalpojumus, papla¸inot to spektru, vienlaicìgi uzlabojot to kvalitâti un servisu, kâ arì izstrâdâjot jaunus pakalpojumus. Jâatzìmè, ka, neskatoties uz ievèrojamu kreditè¸anas procentu pieaugumu finansu nozarè kopumâ, banka saglabâja un turpina piedâvât saviem klientiem visizdevìgâkos nosacìjumus.
4.Veikti pasâkumi arì infrastruktúras pilnveido¸anâ maksâjumu kar¸u lietotâjiem - uzstâdìti pirmie a/s Multibanka bankomâti Rìgâ un Ventspilì.
5.Klientu atteiksme pret banku, kas ¸ogad realizèjusies tâdâ kvalitâtè, kâ klientu skaita un to aktivitâtes pieaugums, termiðdepozìtu divkâr¸ais pieaugums u.c., îauj bankai cerìgi raudzìties nâkotnè.
