Baroka laika mode



Baroks.
Vārda „baroks” izcelsme.
Apģērbs baroka laikā itālijā.
Sieviete.
Vīrietis.
Apģērbs dižā baroka laikā.
Vīrietis.
Sieviete.
Vienkāršo ļaužu apģērbs.
Baroka laikmeta tērpi francijā XVII 2. pusē.
Izmantotā literatūra.
Baroks ir mākslas stils, kas radās un visplašāk attīstījās Itālijā 16.gs. beigās pēc renesanses stila. 17.gs. baroks izplatījās arī citās zemēs, bet 18.gs. vidū baroka periods noslēdzās (iepriekš pārejot rokoko stila izsmalcinājumā).
Šī termina nozīmi ir skaidrojuši vairāki autori dažādos laikposmos, un sākumā tam ir bijuši dažādi skaidrojumi. Itālijā vārds “baroks” tika lietots, lai norādītu uz sarežģītu un nepatiesu domu gaitu. Toties franču “baroque” saista ar portugāļu vārdu “barroco” un spāņu “barrueco”, kuri apzīmēja nepareizas formas pērli. Lai gan baroks sākumā veidojās kā arhitektūras stils, vēlāk tas tomēr ietekmēja arī skulptūru, apģērbu un glezniecību.Apģērbs baroka laikā Itālijā.
Baroka laika cilvēki izceļas ar smagu parūku (bez kuras parādīties sabiedrībā skaitās augstākā mērā nepieklājīgi), pārspīlēti lepnu stāju, valdonīgu skatu. Viņu tērpi ir darināti no dārgiem, rakstainiem audumiem, gandrīz vienmēr ir efektīgi apmesti apmetņi.. Sevišķi strauji attīstījās greznumlietu ražošana un tirdzniecība. Bez brokāta, zīda, samta un mežģīņu ražošanas uzplauka cimdu, lenšu, zeķu, tafta, cepuru, apavu, pogu un vēdekļu manufaktūras. Šajā periodā dominēja izsmalcinātība, greznība, daudz dekoru, rotājumu un krāsu. Krāsu, audumu saskaņotība tērpu padarīja gaumīgu, glezniecisku, vienlaikus neļaujot tam pārvērsties par krāsu plankumu sablīvējumu. Modē nāca spāņu dārgās zelta un sudraba mežģīnes. Tās izmantoja ne tikai kleitu, bet arī kamzoļu rotāšanai, kurus šuva no Brabantes audekla.
XVII gs. beigās izveidojās jaunā aristotātiskā māksla dižais baroks. Tas iezīmējās ar pārblīvētu dekoratīvismu, svinīgumu un greznību. Tērpa konstrukcija kļuva gandrīz neuztverama – audumā, mežģīnēs, lentēs pazuda cilvēka apveids.Vīrietis.
Bikses ieguva nosaukumu pantalones. Pantalones bija taisnas, paplatas, sniedzās pāri ceļgaliem. Tās beidzās ar cilpām un bija sasietas ar lentēm. Modē nāca arī ringreves. Šajās biksēs tērpies vīrietis, mūsdienu skatījumā, izskatījās patiešām smieklīgs. Apakšējās bikses bija garākas, platas un sasienamas zem ceļiem. Virsū vilka otras bikses, kas bija īsākas un atgādināja svārciņus, rotātus ar mežģīnēm un lentēm (tērpā ir daudz lenšu).
Vīriešiem modē nāca žustokorps – pagara žakete līdz ceļiem ar lieliem piedurkņu atlokiem. Žustokorpam bija ap piecdesmit pogu un grezni rotātas kabatas.
Platmales kļuva vēl lielākas un platākas, spalvas tagad bija ne tikai garas platmales malu rotāja arī ar īsajām un pūkainajām muskatpīļu spalvām.Sieviete.
Sievietēm modē nāca atkailināti pleci, ekstrēmi šaurs viduklis, savilkts ar korsetes palīdzību.
- Microsoft Word 13 KB
- Latviešu
- 6 lapas (1529 vārdi)
- Universitāte
-