Baroks: greznība un dinamiskas formas

Šo stilu mākslā ļoti grūti sajaukt ar kādu citu, tas līdzīgi Gotikai kļuva par sava laikmeta iemiesojumu. Baroks pirmo reizi vēsture savienoja divus uzskatus stilu un dzīves veidu, kas cilvēku dzīvē kļuva savstarpēji saistīti. Interjera dizainā Baroks tiecas pēc diženuma, krāšņuma un telpas plašumiem. Mainīgums, dīvaina tēlu spēle šī stila interjeros, bija salīdzināma ar sarežģītu jūras gliemežnīcas tēlu barocco, kurai par godu šis stils nosaukts. Tā šo stilu nosauca tā vēlākie pretinieki klasicisti XVIII gs. kuriem baroka formas atgādināja dīvainu, samākslotu gliemežnīcu „nesaprātīgās dabas” veidojumu.

Parādes interjeri ieguva daudzveidīgas formas, kuru greznību pasvītroja skulptūras, veidojumi, dažādi ornamenti.

Istabas reizēm zaudēja acīm pierasto četrstūru formu, spoguļi un gleznojumi paplašināja patiesos telpas izmērus, bet gleznotie griestu plafoni radīja ilūziju par jumta neesamību.

Jaunās sociāli ekonomiskās attiecības palīdzēja radīt lielas pilsētas. Tiek būvētas greznas pilis, kas simbolizē absolūtā monarha varu ( piem. Versaļa). Pilīm un villām apkārt tiek veidoti grandiozi parku ansambļi. Uniformizēšanas princips tiek izplatīts arī pārveidojot dabas radītās formas, koki un krūmi tiek apcirpti pareizās ģeometriskās formās. Baroka māksla kalpoja pasaules varenajiem kā pašslavināšana pret ko kritiski bija noskaņota tauta.

Parādes interjeri pilīs ir ar izturētu orderu arhitektūru, bet detaļas kā likums ir smalki izstrādātas un ar dinamisku zīmējumu. Sienas ir apvilktas ar dārgiem audumiem, bet griesti ir apgleznoti un pateicoties iluzioniskiem perspektīves efektiem aizved skatienu neizmērojamos debesu plašumos, pa kuriem peld rozā mākonīši un lidinās amoriņi. Visi šie svētku dekori ar vaiņagiem, gliemežnīcām, kupidonu galviņām atkārtojās no zāles zālē un slavē varu un bagātību.

Plūdenās ģeometriskās renesanses līnijas, aizstāj ovāli, spirāles un citas dinamiski savītas līnijas.

Tieksme pēc brīvas formas variēšanas noved pie visatļautības un līdz ar to pie materiāla specifikas ignorēšanas. Rezultātā iegūstot izliektas, ļoti plastiskas priekšmetu virsmas, vērptas kolonnas, bagātīgi profilētas karnīzes un rāmji. Par kokgriezto un mozaīku kompozīciju motīviem kalpo Vairogi, kartušas, sarežģīti savīti stiebri, gliemežnīcas, vaiņagi, virtenes, festoni. Ozola vietā sāk mēbeļu izgatavošanā izmantot riekstu, kurš ir daudz pateicīgāks kokgriešanai un pulēšanai. Itālijā mēbeles galvenokārt apgleznoja un lakoja, dekorēšanā izmantojot zeltu un inkrustācijas. Karkasa mēbelēm (krēsli, galdi, dīvāni) taisnās līnijas arī sāk izlocīties, mēbeles kļūst daudz vieglākas un ērtākas. Raksturīga baroka iezīme mēbelēm ir izlocītā kāja, ko mēbelēs izmantos vēl simts gadus.

Mēbeles sēdēšanai atšķiras ar bagātīgiem dekoratīviem risinājumiem, nevis ar prototipu dažādību. Visbiežāk tās tiek apvilktas ar dārgiem dekoratīviem audumiem brokātu, gobelēnu un tiek rotātas ar bārkstīm.

Šajā periodā pirmoreiz sāk parādīties garnitūras vai komplekti, kas sastāvēja no nedaudziem savstarpēji harmonizējošiem priekšmetiem. Parādās arī viens no XIV gs. svarīgākajiem priekšmetiem kumode ar izvelkamām atvilktnēm.