Baroks bija mākslas periods un stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600. gadu un dominēja visu 17.gs. Baroka mākslai raksturīgas krāšņas krāsas, liektas līnijas un formas, gleznainums, dažādi gaismas efekti, spēcīgs spožas gaismas un ēnas kontrasts, dramatisms. Baroks izpaudās ne tikai tēlotājā mākslā, bet arī arhitektūrā, literatūrā un mūzikā. Baroks radās Itālijā (Romā) pēc renesanses stila 16. gs. otrajā pusē, un absolūtisma laikmetā (17.-18.gs.) tas izplatījās arī daudzās citās Eiropas zemēs.
Latvijā baroks izplatījās no 17. gs. Beigām līdz 18. gs. Beigām. Baroka stils ir dinamisks un grezns. Celtnēm raksturīgi liektu līniju ritmi, dekoratīvu elementu pārpilnība, pārspīlētas formas. Baroka stilā cēla privātmājas, muižas, pilis un dievnamus. Daudzas celtnes pārbūvēja un rekonstruēja, tās ieguva jaunus, greznus portālus un torņus. Rīgā nozīmīgākie baroka arhitektūras paraugi ir saistīti ar būvmeistara R. Bindenšū darbību, kurš piedalījies Reiterna nama būvniecībā, projektējis Svētā Pētera baznīcai jaunu fasādi un torni. Izcilākie baroka arhitektūras ansambļi Latvijā ir Rundāles un Jelgavas pilis, kuras projektējis B. F. Rastrelli.
Kurzemē līdzās privātiem pasūtījumiem lielākie darbi tika veikti Kurzemes baznīcās Kuldīgā, Ugālē, Ēdolē, Liepājā un citur. Nikolasa Sefrensa darbnīcas koktēlnieki izgatavoja arī rentablus – sarežģītas, daudzdaļīgas, altāri rotājošas konstrukcijas. Viens no skaistākajiem un lielākajiem (5,8 x 9,7m) altāra rebaltiem, kas labi saglabājies līdz mūsdienām, atrodas Liepājas Svētās Annas baznīcā.
Manuprāt, baroks Latvijā ienāca ļoti strauji, un ātri sāka dominēt citu stilu vidū. Baroks ļoti labi prata aizraut ar savām krāšņajām krāsām, kuras ļoti spilgti ir izceltas un uzsvērtas mūsdienās. Pilis, kuras bija ievērojamas ar baroku Latvijā ir arī šodien ļoti ievērojamas pilis vai arī objekti. Rundāles pils- sarīkojumu vieta, kas aizrauj visus ar savu krāšnumu. Jelgavas pils- mūsdienu Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, kura ir visievērojamākā no baroka celtnēm Latvijā.
Liepājas Sv. Annas baznīca ir senākais dievnams Liepājā. Pirmo reizi rakstos tas minēts 1508. gadā. Baznīca pēdējo reizi pārbūvēta 19.gs. otrajā pusē, kad Liepājas pilsētas arhitekts Maks Pauls Berāi saņēma pasūtījumu uzbūvēt baznīcas torni no jauna. Annas baznīcā glabājas viens no Latvijas baroka laika kokgriezēju izcilākajiem meistardarbiem – 1697. gadā Nikolasa Sefrensa jaunākā, Ventspils kuģu būvētavas koktēlnieka, darinātais altāris. Baznīcas lepnums ir ērģeles, kuras izgatavojis Liepājas meistars Kārlis Hermanis. 1913. gadā slavenā komponista Alfrēda Kalniņa vadībā iebūvētas lieliskas Walker firmas ērģeles. Annas baznīcas ērģeles ir trešās lielākās Latvijā. Sv. Annas draudzē ir reģistrēti vairāk nekā 800 draudzes locekļi. Draudzes darbība ir plaši izvērsta – svētdienas skola, diakonijas darbs, Bībeles stundas, laulāto vakari un jauniešu vakari. Draudzes namā pieejama bibliotēka ar garīgo literatūru un svētdienas dievkalpojumos atvērts grāmatu galds ar kristīgo literatūru un atribūtiku.
Rundāles pils ir viens no Latvijas izcilākajiem arhitektūras pieminekļiem, kas nozīmīgs kā baroka laikmeta pils ansamblis ar pili, staļļiem un parku. Tas paceļas Zemgales līdzenumā, neskartā lauku ainavā, tā saglabājot sākotnējo arhitekta ieceri - centrā visam pāri pils kā valdnieka varenības simbols, no kura alejas aiziet bezgalībā.
Pils īpašo vērtību nosaka arī telpu vienotā mākslinieciskās apdare, veidojumi un gleznojumi ir laika zoba bojāti, bet tos nav skārušas jaunāku laiku pārbūves un lieli kara laiku postījumi. Pils trīs korpusi ar diviem šķērskorpusiem un vārtiem veido noslēgtu goda pagalmu, bet starp pili un pusloka staļļiem veidojas kariešu pagalms. Pils dienvidu pusē atrodas 10 ha liels regulārais baroka parks t.s. “franču dārzs”, kas ar vienojošām alejām pāriet meža parkā, bijušajā medību parkā. Dārzā atrodas dārznieka māja. Visa ansambļa teritorija ir 72 ha un ietver arī daļu no bij. muižas teritorijas ar kroga ēku un dīķi. Kopš 1972. gada pilī darbojas muzejs, kurš vienlaicīgi uzsāka pils restaurācijas un parka atjaunošanas darbus, kas joprojām turpinās.
Krievu baroks 1738.gadā ar Rastrelli, Krievijas galma arhitektu, pieteica sevi Jelgavā - sākās Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona rezidences celtniecība. Jelgavas pils īpaša ar to, ka atrodas uz salas. Varenāko baroka piļu - Versaļas, Pēterhofas un citu - ansambļos speciāli ierīkoja lielus kanālus un baseinus, savukārt šeit atlika vien izmantot dabiskos apstākļus.
Noteikti jāatzīmē izteiksmīgos fasāžu čuguna rotājumus, kas 1739.gadā uz Jelgavu pārvesti no Rundāles pils. Diemžēl Jelgavas pils ansamblī trūkst pēc franču piemēra veidots regulārais parks, tomēr šis apstāklis nemazina barokālā arhitektūras pieminekļa nozīmi Latvijā un visā Baltijā.
Reiterna nama arhitekts ir Rīgas pilsētas būvmeistars Ruperts Bindenšū. Nams ziemeļu baroka stilā celts 1684. -1688. g. tirgotājam un rātskungam Johanam Reiternam, Skaista ir zemdzegas frīze ar dažādo dzīvnieku attēliem, kuras vidū redzams zviedru lauva, kas pieveicis krievu lāci. Portāla kolonnu kapiteļos skatāmi ēkas īpašnieka un viņa dzīvesbiedres portreti. Simetriskā nama fasāde veidota holandiešu klasicisma un baroka stilā ar lielā joniskā kārtojuma pilastriem.
