Bermonta uzbrukums .
Vācu politikas vadītāji cerēja , ka par Rīgas atbrīvošanu latvieši būs ļoti iepriecināti.Bet savās cerībās viņi stipri vīlās. Latviešu sabiedrībā valdīja sašutums par vācu asiņaino izrēķināšanos. Latvieši redzēja , ka vadītāji un rīkotāji visur ir tikai vācieši. Tāpēc Rīgas latviešu pārsverošais vairums stāvēja Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības pusē.
Pēc Rīgas ieņemšanas vāciešu galvenais nolūks bija pakļaut visu Latviju savai varai. Šai ziņā lielas raizes viņiem sagādāja latviešu militārā spēka pieaugums. Kopīgās cīņās ar latviešiem gāja igauņi , jo tie saprata , ka tie apdraudēta arī Igaunijas pastāvēšana. Pirmās cīņas ar vāciešiem tika iesākās jau jūnija sākumā. Cīnoties kopā latviešiem un igauņiem vācieši tika sakauti un tiem vajadzēja atkāpties. Pēc sabiedroto pavēles vācu karaspēkam līdz ar visām vācu militārām un civilām iestādēm bija jāatstāj Latviju.
Tagad pagaidu valdībai bez armijas pārveidošanas vajadzēja rūpēties par valsts iestāžu noorganizēšanu.
Saskaņā ar Strazdu muižas pamiera noteikumiem vācu landesvīru ieskaitīja Latvijas armijā un vēlāk aizsūtīja uz Latgales fronti cīņai pret lieliniekiem. Turpretim pārējiem vācu kareivjiem bija Latvija jāatstāj visdrīzākā laikā. Bet šo noteikumu vācieši nepildīja . Atkāpušies Kurzemē, vācu pulki ne tikai neaizvācās , bet drīz vien sāka saņemt no Vācijas jaunus pastiprinājumus. Maldinādams Sabiedrotos par vācu izvākšanās aizkavēšanos , vācu karaspēka pavēlnieks Golcs uzdeva dažādus izdomātus iemeslus : esot tikai viena dzelzceljlīnija , latvieši kavējot izvākšanos ar saviem uzbrukumiem u.c.
Kad Sabiedroto uzstāšanās palika arvienu neatlaidīgāka , Golcs atrada citu izeju : viņš pārdēvēja savus vācu kareivjus par krieviem.
