Bērna personības attīstība sešu gadu vecumā

Pēc Z. Freida psihoseksuālās attīstības modeļa tā ir Falliskā fāze ar pāreju Latentā. Tā sākas bērna trešajā gadā un turpinās aptuveni līdz 6. gada beigām, un no 6–12 gadiem ir Latentā fāze, tas ir edipālais periods jeb triju personu bērna, mātes, tēva – attīstības periods. Vadošais darbības veids – lomu spēles. Psihes jaunveidojums – sociālais ,,ES”.

Pēc D. Elkonina izveidotās vecumposmu periodizācijas – pirmsskolas vecums, krīze 6. vai 7. gadā. Vadošā darbība – sižetiskās lomu spēles, psihes jaunveidojums – vajadzība pēc sociāli nozīmīgi vērtētas darbības.

Pēc Kolberga vecumposmu periodizācijas modeļa, kurā izmanto kritēriju – morāles normu apguvi – pirmsskolas līmenis.

Pēc Ž. Piažē kognitīvās attīstības stadijas – pirmsskolas attīstības stadija. Galvenā pazīme – simbolu izmantošana un to apguve.

Artūram ir raksturīga liela aktivitāte, augšana, koordinācijas spēju pilnveidošanās. Bērns spēj veikt sarežģītas kustības : lēkāt uz vienas kājas, lekt lieliem lēcieniem uz priekšu, balansēt uz vienas kājas. Zēnam raksturīga ,, plosīšanās ”, t.i. ja bērns dauzoties iekarst, grūti viņu nomierināt, tas nozīmē, ka viņam vēl nav pietiekoši attīstīta paškontrole, kas jāpalīdz attīstīt, un ir viens no galvenajiem šī vecuma audzināšanas uzdevumiem. Bērns jāmāca saskaņot divus principus ,,Es gribu ” un ,, Man vajag ”.

Bērna muskuļi labi attīstīti, bet sīkā pirkstu muskulatūra vēl tikai attīstās, tāpēc dažreiz sagādā grūtības griešana ar šķērēm, aplikāciju līmēšana, kreļļu vēršana, precīza malu nokrāsošana u.c. Artūrs spēj koncentrēt skatienu uz sīkām lietām vienlaicīgi uz vairākām, zēnam attīstīti lielie muskuļi, viņš ir spēcīgs un izturīgs, visas galvenās darbības izpilda ar labo roku. Zīmuli satver ar īkšķa un 2 pirkstu palīdzību, bet dažreiz neizdodas precīzi nokrāsot malu, nepārkrāsojot pāri tai. Pietiekami attīstīta kustību koordinācija, lai bērns varētu spēlēt ,,Bumbas skolu ”, noturēt līdzsvaru uz līdzsvara sola, rāpties pa vingrošanas sienu u.c. Zēns labprāt iesaistās sporta spēlēs un aizraujas ar tām, spēj nosēdēt kādu laiku mierīgi, ( 7–10 min.)

Kognitīvā procesa attīstība (uztvere, atmiņa, domāšana, runa, uzmanība ) .

Vispirms tas saistās ar izziņas procesu un runas attīstību jeb intelektuālo attīstību.

Ž. Piažē kognitīvo attīstību saista ar intelektu, domāšanu, kad 4–7 gadus veciem bērniem norisinās nozīmīgs lēciens no atdarināšanas un refleksijas uz loģiskās spriestspējas pakāpi. Kognitīvās psihes procesus Ž. Piažē saista ar šādiem psihes mehānismiem : operācijām, asimilācijām, līdzsvaru.

Artūram uztveres īpatnības izpaužas perceptīvo darbību izvēlībā, saprātīgumā un priekšmetiskumā, viņam vēl jāapgūst sensoru etalonu sistēma un daži priekšmetu ārējo īpašību pētīšanas racionāli veidi. Tas bērnam ļaus diferencēti uztvert un analizēt sarežģītus priekšmetus, viņš atrod līdzīgus, atšķirīgus lielumus, daudzumus, var tos vienādot pēc norādījuma.

Runājot par redzes uztveri, Artūram, tā jāattīsta īpaši, vispirms turpinot pilnveidot krāsu uztveri, pagaidām uztver pamatkrāsas. Bērns brīvi darbojas ar zīmuli, pildspalvu, flomāsteri baltā lapā, smiltīs uz tāfeles, viņš spēj saskatīt līdzīgas un atšķirīgas formas, spēj salīdzināt formas, piemēram, aplis ir līdzīgs ritenim, cilindrs līdzīgs glāzei.