1. Likuma nosaukums – Bērnu tiesību aizsardzības likums.
2. Kāda institūcija ir pieņēmusi attiecīgo likumu? Kāds normatīvais akts nosaka tiesības pieņemt likumu?
Atbilde: Saskaņā ar LR Satversmes 64.pantu likumdošanas tiesības ir Saeimai. Šajā sakarā manis izraudzīto likumu ir pieņēmusi Saeima.
Atbilde: Saskaņā ar normatīvo aktu informācijas sistēmas datiem (avots: http://pro.nais.lv/naiser/doc.cfm?Key=0103011998061932773) Bērnu tiesību aizsardzības likums ir pieņemts 1998.gada 19.jūnijā.
4. Kam ir tiesības iesniegt likumprojektu? Kurš normatīvais akts to nosaka?
Atbilde: Saskaņā ar LR Satversmes 65.pantu likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts Prezidents, ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī LR Satversmē paredzētajos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju. Šajā sakarā normatīvais akts, kurš nosaka, kam ir tiesības iesniegt likumprojektu, ir Latvijas Republikas Satversme.
5. Likuma pieņemšanas kārtība jeb procedūra. Kāds normatīvais akts attiecas uz likumdošanas procesu?
Atbilde: Valsts Prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas. Likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš (LR Satversmes 69.pants). Desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents var prasīt Saeimas priekšsēdētājam otrreiz caurlūkot likumu (LR Satversmes 71.pants). Valsts prezidents var apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šādā kārtā apturētais likums tiek nodots tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja divu mēnešu laikā pieprasījums no Valsts Prezidenta neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums tiek publicēts (LR Satversmes 72.pants).
Normatīvais akts, kurš atrunā likumdošanas procesu, ir Latvijas Republikas Satversme.
6. Kāda institūcija ir izsludinājusi attiecīgo likumu un kādā laikā pēc tā pieņemšanas? Kurš normatīvais akts nosaka tiesības izsludināt likumus?
Atbilde: Bērnu tiesību aizsardzības likumu ir izsludinājusi Saeima. Normatīvais akts, kurš nosaka tiesības izsludināt likumus, ir LR likums „Par likumu un citu Saeimas, Valsts Prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”.
7. Noteikt likuma spēkā stāšanās dienu, likuma esamības laiku! Kad parasti stājas spēkā likumi? Kurš normatīvais akts to nosaka?
Atbilde: Bērnu tiesību aizsardzības likums ir stājies spēkā no 1998.gada 22.jūlija. Saskaņā ar Normatīvo aktu informācijas sistēmas datiem (avots: http://pro.nais.lv/naiser/doc.cfm?Key=0103011998061932773) minētais likums ir spēkā esošs.
Parasti likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc to izsludināšanas. Likumu spēkā stāšanās termiņu sāk skaitīt ar nākamo dienu pēc to publicēšanas (LR likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts Prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 4.pants).
8. Kur ir izsludināts attiecīgais likums? Kāds normatīvais akts to nosaka?
Atbilde: Bērnu tiesību aizsardzības likums ir izsludināts Rīgā, kas minēts šī likuma beigās pēc pārejas noteikumiem un informatīvas atsauces uz Eiropas Savienības direktīvu.
9. Kur attiecīgais likums atrodas ārējo normatīvo aktu hierarhijā? Raksturot ārējo normatīvo aktu hierarhiju! Kurā normatīvajā aktā šī hierarhija ir noteikta?
Atbilde: Bērnu tiesību aizsardzības likums atrodas otrajā vietā ārējo normatīvo aktu hierarhijā. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.panta 3.p. 5.p. ārējais normatīvais akts ir Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldības saistošie noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi un Eiropas Savienības (Kopienu) pamatlīgumi un uz to pamata izdotie normatīvie akti.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 15.pantu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija ir sekojoša:
1.) Satversme;
2.) likums un Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi;
3.) Ministru kabineta noteikumi;
4.) pašvaldību saistošie noteikumi.
No tā seko, ka ārējo normatīvo aktu hierarhiju nosaka Administratīvā procesa likums.
10. Kāda veida tiesiskās attiecības regulē attiecīgais likums (publiskās vai privātās tiesības)? Pēc kāda kritērija to var pateikt?
Atbilde: Bērnu tiesību aizsardzības likums regulē privātās tiesības. To nosaka likuma mērķis, respektīvi, aizstāvēt personu (manā gadījumā – bērnu) intereses līdztiesīgās attiecībās ar citām personām.
11. Ko parasti raksta likuma pārejas noteikumos (kas ir ierakstīts Jūsu izraudzītā likuma pārejas noteikumos)? Kāpēc tie ir vajadzīgi? Kurš normatīvais akts nosaka, ka likumam var būt pārejas noteikumi?
Atbilde: Parasti likuma pārejas noteikumos ieraksta, piemēram, termiņu, līdz kuram jāstājas spēkā noteiktiem noteikumiem. Pārejas noteikumos var būt arī ierakstīts, ka noteikta noteikts likums ir zaudējis spēku. Kas attiecas uz manis apskatīto likumu, tad pārejas noteikumos ir ierakstīti termiņi, kuros stājas spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (piemēram, pārejas noteikumu 13. un 14.pants), kā arī ir atrunāti Ministru kabineta uzdevumi saistībā ar minēto likumu (pārejas noteikumu 7.pants).
12. Kā iedala likuma tekstu? Kā ir veidots Jūsu izraudzītais likums?
Atbilde: Lielākoties līgumi sastāv no četrām sadaļām:
-mērķa sadaļa;
-definīcijas (jēdzienu skaidrojumi);
-galvenā daļa;
-likuma piemērošanas noteikumi, atsauces uz savstarpēji saistītām dokumenta daļām.
Parasti likumam neveido pielikumus.
Manis apskatītais likums ir iedalīts sekojošā veidā:
1. Definīcijas jeb jēdzienu skaidrojumi – norāda uz likumdevēja izvēlēto vārdu nozīmi; turpmāk likumā lietotais termins ir jāsaprot tajā nozīmē, kāda ir definīcijā.
2. Mērķa sadaļa – identificē problēmu, kuras noregulēšanai ir domāts konkrētais likums (Noteikt bērna tiesības, brīvības un to aizsardzību, ņemot vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība.
3. Galvenā daļa – tiek atrunātas bērnu tiesības un to aizsardzības mērķi, definēti bērnu tiesību aizsardzības subjekti, noteikti bērnu pienākumi, attiecības starp bērnu un viņa vecākiem, aizbildnība, bērna aprūpe audžuģimenē u.c.
4. Pārejas noteikumi, informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu un saistīto dokumentu saraksts.
13. Kur, kādā veidā likumā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus?
Atbilde: Pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus ir ietverts Ministru kabineta iekārtas likumā. Tādā veidā, Ministru kabineta iekārtas likuma 3.nodaļas 14.pantā ir teikts, ka Ministru kabinets var izdot normatīvus aktus – noteikumus tikai šādos gadījumos:
1.) Satversmes 81.pantā norādītajā kārtībā;
2.) ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvaro. Pilnvarojumā jābūt formulētiem noteikumu satura galvenajiem virzieniem;
3.) ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts.
Turklāt noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi un likumiem. Noteikumos jābūt norādei, uz kāda likuma pamata tie ir izdoti.
Atbilde: Grozījumus spēkā esošajā likumdošanā var izdarīt Saeima saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85.pantu.
