Bērnu tiesību aizsardzības sistēma Latvijā

Tātad Latvijas Republikā formāli bērns ir uzskatāms par bērnu, ja tas nav sasniedzis 18 gadu vecumu. Citās valstīs var pastāvēt citi vecuma ierobežojumi un ar vecumu saistītās privilēģijas. Piemēram, ja Latvijā cilvēks var saņemt autovadītāja apliecību tikai sākot no 18 gadiem (jeb, tā teikt, pēc bērna fāzes iziešanas), tad ASV autovadītāja apliecību drīkst saņemt jau no 16 gadu vecuma.

Problēmu saistībā ar bērnu tiesību pārkāpšanu var skatīt arī no vēsturiskā redzes viedokļa. Tā, piemēr...am, līdz pat 19.gadsimtam bērna tiesību kā tādu vispār nepastāvēja. Tika uzskatīts, ka bērns ir vecāku (aizbildņu) īpašums, lai cik tas ciniski arī neskanētu. To, ka bērnam bija pilnībā jāpakļaujas vecāku gribai, noteica aptuveni šādi faktori: bērns nespēj pieņemt lēmumus, jo viņam trūkst dzīves pieredzes; bērns nespēj strādāt, jo neprot neko darīt; bērns ir naivs, jo mēdz uzticēties visiem un ticēt visam, ko saka; bērns nespēj pats par sevi parūpēties u.c.

Tādā veidā pasaule dzīvoja līdz pat 19.gadsimta vidum, līdz beidzot saprata, ka ne visi vecāki mīl un māca savus bērnus, ka ir arī tādi, kas izmanto bērnu vārgulību saviem egoistiskajiem mērķiem (fizisku vajadzību apmierināšanai, alkohola sagādāšanai, piespiežot bērnu ubagot u.c. neciliem mērķiem).

Nevar teikt, ka tikai tamdēļ, ka šobrīd pastāv starptautiskas organizācijas, kuru mērķis ir sniegt visāda veida palīdzību bērniem un īstenot bērnu tiesību aizsargāšanu, stāvoklis ir uzlabojies. Joprojām ir tādi vecāki, kuri sit bērnus, izmanto viņus savu seksuālu vajadzību apmierināšanai u.c. ļauniem nolūkiem. Tāpēc jautājums par bērniem un viņu tiesībām šodien ir jebkuras valsts politikas vadlīnija. Un, līdz ar to, tā ir ļoti nozīmīga problēma ne tikai Latvijas mērogā, bet arī starptautiskā mērogā.

Pētījuma objekts. Dotajā darbā par pētījuma objektu kļuva bērnu tiesību nodrošināšanas sistēma. Pētījuma priekšmets: bērnu tiesības un to nodrošināšana.

Šī darba pētījuma mērķis ir izpētīt bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu Latvijā gan teorētiskajā, gan empīriskajā skatījumā, salīdzinot teoriju un patieso tagadējo situāciju Latvijas valstī bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanas jomā.

Darba hipotēze: Latvijā intensīvi attīstās bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanas sistēma.

Lai veiksmīgi realizētu uzdoto mērķi, būtu jāveic sekojošo uzdevumi:

1. Savākt un apkopot informāciju par bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu Latvijā;

3. Salīdzināt Latvijas un citu valstu bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanas sistēmas;

Darba praktiskā daļa paredz skolēnu anketēšanu pamatskolas un vidusskolas klasēs ar mērķi noskaidrot bērnu viedokli attiecībā uz pētāmo tēmu. Šim mērķim speciāli tika izveidota anketa ar nosaukumu „Kā panākt, lai visi (sabiedrībā kopumā) ievērotu bērnu tiesības?”. Pētījuma bāze: Rēzeknes poļu vidusskolas 8.a, 9.b, 10.b, 11.a klase – 42 zēni un 58 meitenes. Pētījuma bāze – 2 nedēļas.

Lai doto tēmu varētu izanalizēt padziļināti, darba teorētiskās daļas izpētei tika izmantota nevien literatūra, bet arī citi informācijas avoti, tostarp: interneta resursi, brošūras, avīzes raksti, konferences materiāli, likumdošanas un normatīvie akti.