Bezdarba līmenis
Specialitāte grāmatvedība.
ReferĀts ekonomikĀ.
Valmiera.
Ievads.
Bezdarbs. Bezdarba cēloņi un bezdarba formas.
Galvenie bezdarba cēloņi Latvijā ir.
Darba pieredzes un kvalifikācijas trūkums.
Ekonomiska rakstura problēmas ekonomiskās aktivitātes samazināšanās.
Bezdarbnieki nav ieinteresēti strādāt par zemu darba samaksu.
Sezonāla rakstura tirgus izmaiņas.
Cikliskais bezdarbs.
Frikcionālais bezdarbs.
= vienāds.
* reizināts.
Bezdarba līmeņa izmaiņas.
Priekšlikumi un rekomendācijas bezdarbniekiem.
Reklama.
Lv http // job.
Mansdarbs.
Lv http // workingday.
Vakance.
Secinājumi.
Izmantotā literatūra.
Google.
1998. gada Krievijas ekonomiskā krīze un 2006. gada aizliegums Krievijā ievest Latvijā ražotos zivju konservus;
Dažādi ārējie faktori (piem., pieaugošas grūtības ar eksportu).
Bezdarba rašanās iemesli ir atšķirīgi, tapēc tiek analizētas vairākas bezdarba formas:
Cikliskais bezdarbs saistīts ar visas ekonomikas aktivitātes izmaiņām. Pamats ir ražošanas sašaurināšanās, kas izraisa mazāku pieprasījumu pēc darbaspēka.
Struktuālais bezdarbs to izraisa izmaiņas ekonomikas struktūrā, pieprasījums pēc darbaspēka atšķiras dažādos reģionos un nozarēs. Ekonomikas struktuālās izmaiņas rada gan pieprasījums pēc precēm, gan tehnoloģiju attīstība.
Piem: Uzņēmums sašaurinājis savu darbību Cēsīs, bet atver jaunu veikalu Liepājā. Cēsīs darbinieki var tikt atlaisti un kļūt par struktuālajiem bezdarbniekiem.
Frikcionālais bezdarbs veidojas īslaicīgi, jo darbinieki pirmo reizi ienāk darba tirgū, maina profesiju vai darba vietu, maina dzīves vietu.
Piem: Diāna apprecējās un aizgāja no darba skolā Valmierā, lai dotos dzīvot uz Rīgu un atrastu darbu Rīgas skolā.
Sezonas bezdarbs saistīts ar sezonas darba vietām un laika apstākļiem.
Piem: Cukurfabrikā beidzās biešu pārstrādes sezona, un Gatis palika bez darba.
Bezdarba līmeni izsaka kā bezdarbnieku skaita attiecību pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu:
2007. gadā bezdarbnieku skaits ar katru mēnesi kritās. Jau decembrī bezdarbnieku skaits samazinājās par ~ 17 tūkst. cilvēkiem. Tātad 2007. gadā, gada laikā šiem cilvēkiem bija iespēja atrast darbu un pelnīt naudu.
2008. gadā no janvāra mēneša līdz maijam bezdarbnieku skaits kritās un no jūnija līdz decembrim atkal palielinājās. No janvāra līdz maijam bezdarbnieku skaits samazinājās par ~ 1 tūkst. cilvēkiem, taču no maija līdz decembrim bezdarbnieku skaits palielinājās par ~ 24 tūkst. cilvēkiem.
2009. gadā bezdarbnieku skaits ar katru mēnesi palielinājās. Jau novembrī bezdarbnieku skaits palielinājās par ~ 78 tūkst. cilvēkiem.
Manuprāt, visvieglākais, veiksmīgākais gads Latvijā ir bijis 2007. , tomēr 2009. gadā bezdarba līmenis Latvijā strauji palielinās.
BEZDARBNIEKIEM ir jāpaplašina darba meklēšanas tradīcijas, meklējot un izplatot par sevi informāciju NVA, centrālos un vietējos laikrakstos, specializētos un citos portālos, radio, TV, vēlamajās darba vietās, sabiedriskajās vietās, pie draugiem, radiem, paziņām, kā arī caur citiem zināmiem informācijas kanāliem.
Pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem ir jāatbrīvojas no sabiedrībā valdošiem stereotipiem, kas ir saistīti ar vecumu un kas līdz ar to traucē vairāku indivīdu iesaistīšanos darba tirgū, veicinot sociālo atstumtību. Šiem bezdarbniekiem ir jāapzinās sava vērtība darba tirgū.
