Bezdarbs Latvijā

Šī problēma cieši skar arī Latviju. Lai gan pirms iestāšanās ES, cilvēkiem tika solītas augstākas darba algas, vairāk iespēju strādāt utt., kā redzam šie solījumi bijuši diezgan patukši. Tie, kuri bija bezdarbnieki Latvijā, vēl joprojām ir bezdarbnieki arī ES.

Bezdarbs nav tā problēma, kas būtu atrisināma vienā dienā. Lai rastu šai problēmai risinājumu, nepieciešams izpētīt bezdarbu kā valsts attīstību ietekmējošu faktoru. Jāizpēta, kāpēc cilvēki kļūst par bezdarbniekiem, vai tur vainīgs ir darba vietu trūkums, cilvēku nepietiekamā kvalifikācija vai arī cilvēku prātos iesakņojusies doma par nolemtību, nabadzību utt. Tikpat svarīgi ir zināt, kādas problēmas bezdarbs valstī izraisa, vai tās izpaužas tikai noteiktās nozarēs vai visā nodarbinātības sistēmā. Tēlaināk izsakoties, ienaidnieku var sakaut, izpētot tā „plusus” un „mīnusus”, un pieņemot pareizos lēmumus.

Šajā darbā tiek sniegts diezgan plašs pētījums par bezdarbu, tā iemesliem un sekām tieši Latvijas ekonomikā, tiek salīdzinātas darbspējīgo grupas un bezdarba īpatsvars tajās, tiek parādīti bezdarba smagāk skartie Latvijas reģioni un nodarbinātības nozares, tiek sniegts bezdarba līmeņa Latvijā salīdzinājums ar citām Eiropas valstīm.

Darba meklētāji ir visas tās personas (vecumā 15 gadi un vairāk), kas vai nu ir vai nav reģistrētas Nodarbinātības valsts dienestā, un attiecībā uz kurām vienlaicīgi izpildās sekojoši trīs nosacījumi:

1) pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba;

3)darba atrašanās gadījumā bija gatavs nekavējoties (tuvāko 2 nedēļu laikā) sākt strādāt.

Darba meklētāju īpatsvars ir darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā.

Ilgstoši darba meklētāji ir darba meklētāji, kas darbu nav atraduši 12 mēnešus un ilgāk.

Bezdarbs ir vēl viens indikators pēc, kura nosaka ekonomisko stabilitāti. Tā ir attiecība starp darba meklētāju skaitu un darba resursu daudzumu. Nodarbinātības valsts dienests apkopo visu informāciju par strādājošiem un bezdarbniekiem, un tā tiek izmantota bezdarba līmeņa aprēķināšanai. Parasti, jo zemāks ir bezdarba līmenis, jo augstāks ir ekonomiskās aktivitātes līmenis. Dažādu iemeslu dēļ reālais bezdarbs var būt daudz lielāks nekā, uzrāda oficiālā statistika. Bezdarbs rada zemu materiālās labklājības līmeni. Augsts jaunatnes bezdarba līmenis veidojas arī tāpēc, ka darba devēji bieži vien labprātāk pieņem darbā cilvēkus ar darba pieredzi un ir visai grūti atrast pirmo darbu depresīvā darba tirgū. Ne tikai bezdarba līmenis, bet arī bezdarba ilgums var ietekmēt personas labklājību vai tās mājsaimniecības labklājību, pie kuras tā pieder. Visvairāk reģistrēto bezdarbnieku ir vienkāršu profesiju pārstāvji, kuri veic nekvalificētus darbus.

Cikliskais bezdarbs parasti rodas tad, kad ekonomikā ir lejupslīde, recesija. Uzņēmumi samazina ražošanu, daudzi uzņēmumi tiek slēgti, un daudzus strādniekus, bieži pat augstas kvalifikācijas speciālistus, atbrīvo no darba.

Strukturālais bezdarbs. Laika gaitā mainās pieprasījuma struktūra, netiek pieprasīti kādas nozares izstrādājumi, mainās ražošanas tehnoloģija. Piemēram, vairs nav tik liela pieprasījuma Latvijas pārtikas produkcijai, tāpēc darbu zaudējuši un jaunu darbu nevar atrast bijušie mehanizātori, zootehniķi, agronomi u. c. Darbu vairs nevar atrast vienkāršo profesiju pārstāvji. Daudzi strādnieki darbu nevar atrast, jo viņiem nav atbilstošas kvalifikācijas, darba iemaņu, ko pieprasa augstākā tehnoloģija.