Bezžokļaiņi: primitīvie zivju radinieki

UZBŪVE un VAIROŠANĀS: nav žokļu. Ķermenis ir čūskveida, āda ir kaila un gļotaina. Mute sūcējpiltuves dibenā. Īsto zobu nav – ir ragvielas zobiņi. Nepāra spuras. Galvas sānos acis. Aiz tām 7 pāri žaunu. Ķermeņa apakšpusē anālā atvere. Skeleta asi veido horda. To ietver saistaudu apvalks. Tas apņem muguras smadz. Ir galvaskauss, ko apņem smadzenes. Šķirtdzimuma dzīvnieki. Spermatozoīdi un nobriedušas olas tiek izvadīti ūdenī īpašā tēviņa izveidotā bedrītē, kur notiek apaugļošanās. Izšķiļas kāpuri – ņurņiki. Nārsto tikai vienreiz mūžā un pēc nārsta nobeidzas. Dzīvo jūrās un saldūdeņos. Bet nārsto upēs. Miksīnas ir parazīti, pārtiek no dzīvām un beigtām zivīm.

UZBŪVE: dzīvo ūdenī. Vārpstveida ķermenis. Labi attīstītas spuras. Kas uzturas pie jūras gultnes ir saplacināts ķermenis un acis vienā ķermeņa pusē. Vairākums zivju ādu klāj zvīņas. 3 nodalījumi: viduklis, aste, galva. Galvas priekšpusē mute, nāsis, sānos acis. Aiz acīm žaunu vāki, kas sedz žaunas. Ķermeņa apakšpusē anālā atvere, dzimumatvere, urīna atvere. Pāra krūšu un vēdera spuras. Nepāra astes, anālā un 2 muguras spuras. Ķermeni balsta skelets. Veidots no mugurkaula, galvaskausa, ekstremitāšu skelets. Mugurkauls no skriemeļiem. Galvas kausu aizsargā smadzenes. Ir žokļi, kuros ir asi zobi. Ir žaunas, caur kurām plūst ūdens, no kura tiek uzņemts skābeklis. Divējādelpojošām zivīm ir plaušas. Daudzām zivīm ir peldpūslis, kas palīdz pārvietoties no augšas uz leju un atpakaļ.

VAIROŠANĀS un ATTĪSTĪBA: šķirtdzimumu dzīvnieki. Apaugļošanās ārēji – mātīte nērš ikrus, tēviņš apaugļo. Nedaudzām sugām raksturīgs hermafrodītisms. Daudzām zivīm raksturīga oldzīvdzemdēšana, dzīvdzemdēšana.

IEDALĪJUMS: skrimšļzivis (haizivis un rajas), kaulzivis (siļķveidīgās, lašveidīgās, karpveidīgās, samveidīgās, asarveidīgās, mencveidīgās.