Biela "Buris" analize

1. Vai ikdienas rutīna var radīt kaitējumu divu laulāto attiecības?

8. Vai starp cilvēkiem var pastāvēt emocionāla, garīga saite, viņiem par to pat nenojaušot?

9. Cik spēcīga var būt laulība starp dieviem pilnīgi dažādiem cilvēkiem?

10. Cik ilgi un vai vispār ir iespējams izdzīvot bez civilizācijas, iesprostojumā?

12. Kur beidzas veselā saprāta robeža un iestājas bailes, izmisums, vājprāts?

Vēstījums tika veidots 3. personā, tas ir, romānā darbojas vairāki varoņi, kuru starpā veidojas attiecības, dialogi, sarunas, ap kurām arī norisinās romāna galvenie notikumi. Teikumi ir īsi, konkrēti, brīžiem teksts liekas kā zinātnisks traktāts, cik precīzi un sīki tiek aprakstīti galvenie tēli, viņu rakstura īpatnības, ieradumi, tai pašā laikā spējot saistīt lasītāja uzmanību, nepadarot darbu monotonu un vienmuļu. Romāns ir sadalīts nodaļās, bet pēc sižeta līnijas var apgalvot, ka vēstījums ir iedalīts divās lielās daļās – Edmunda Bērza meklēšana, pakļaujot sīkai analīzei viņa ikdienu un viņu pašu, un Edmunda Bērza izdzīvošana mežā, atrodoties ieslodzītam būrī, viņa cīņa par eksistenci, pārdomas par savu dzīvi. Sevišķi daudz divdabja teicienu, arī retorisko jautājumu un jautājumu teikumu, kas attēlo izmeklētāja domu gājienu un viņa centienu tādējādi atrast pazudušo cilvēku – arhitektu Edmundu Bērzu. Autors kā persona stāstījumā neiesaistās, savu viedokli neizsaka.

Notikumi risinās Rīgā padomju laikos, iespējams, 70. – 80. gados, jo kā viena no galvenajā vērtībām, kuras dēļ arī norosinājās romāna aprakstītie traģiskie notikumi, ir žigulis, kad cilvēkus uzrunā ar „biedrs”. Vide ir haotiska, dinamiska pilsēta (Rīga), kad praktiski nav laika pievērsties garīgajām, dvēseliskajām vērtībām, kad darbs un pienākums ģimenē ir visa ikdiena un mīlestība un novārtā atstātie mīļotie cilvēki tiek novērtēti tikai tad, kad traģēdija jau ir notikusi.

Valdis Strūga ir milicijas darbinieks, kas nodarbojas ar pazudušo personu meklēšanu. Tas ir mierīgs, nosvērts cilvēks, kas ir pārsteidzoši aukstasinīgs un labsirdīgs, neraugoties uz saspringtu darba grafiku un tām briesmām un citu cilvēku ciešanām, ar kurām viņam nākas saskarties darbā. Viņš ir analītisks, konstruktīvs, apveltīts ar izcilām izmeklētāja dotībām, loģiku domāšanu un spriešanu, kas ir arī viņa trumpis, strādājot milicijā par izmeklētāju. Var pat teikt, Valdis Strūga ir dzīves rutīnā ieslīdzis cilvēks, kam netīk jaunas pārmaiņas dzīvē, kuram vairāk tīk mierīgs dzīves ritums, bez straujiem kāpumiem un kritumiem. Viņš ir kompromisa cilvēks, kas reti iesaistās konfliktos, bet, ja arī tāds ir izcēlies, tad ir gatavs piekāpties, lai tikai apdzēstu strīda liesmas, par visu vairāk ciena iedibinātās tradīcijas un kārtību, neko jaunu ieviest necenšas. Ir mīlošs un gādīgs vīrs un tēvs, kuram ģimene ir svarīgāka par visu. Cieš no podagras, kā rezultātā ir pielāgojis savu ikdienu šai slimībai – diēta, veselīgs dzīves veids, sporta aktivitātes. Inteliģents un izglītots cilvēks labākajos gados.