Biogrāfija: rakstīšanas stils un piemēri

Savu dzīvi esmu sācis kā ļoti daudzi cilvēki. Respektīvi kā mazs puņķains bērnelis.Gāju bērnudārzā. Pēc bērnudārza beigšanas protams vajadzēja sākt iet skolā. Es kā jau gudrāks būdams izvēlējos Rīgas 73.vidusskolu un mācījos tur līdz 9. klasei. Diemžēl Rīgas 73. vidusskola vairāk tā nesaucās, jo pēc manas aiziešanas skolotāji bija spiesti nomainīt skolas nosaukumu, jo es esot aptripījis skolas cēlo vārdu.Tagad viņa saucās kaut kāda tur koledža.Ja gribat to apskatīt, tā atrodas Āgenskalnā, bet vispār tur nekā tāda nav ko vajadzētu tiešām redzēt. Parasta mājele no kuras nemitīgi skrien ārā mazi puņķaini bērneļi.

Pēc pamatskolas izdomāju, ka būtu ļoti glauni, ja es ietu mācīties par radioinženieri. Domāts darīts aizgāju arī. Tas bija RRAT Rīgas RadioaparātbūvesTechnikums.Vispār tur bija interesanti. Iepazinos ar pirmajiem reāliem dzērīšiem. Bija jautra dzīve līdz brīdim kad visus manus draugus izmeta no technikuma un es paliku viens pats lielajā technikumā.Kā jūs domājiet vai ir forši, ja tu esi viens pats technikuma audzēknis un tevi moca katru dienu simtiem pasniedzēju. Atbilde ir viena NĒ. Tāpēc es liku plecos cisu maisu un devos meklēt laimi Rīgas 41 vidusskolu. Protams kā jau vienmēr pēc manas aiziešanas no technikuma, tas tika nosaukts citādāk. Un kā jau pierasts par kaut kādu koledžu.

Rīgas 41. vidusskolā bija zelta dzīve. Tur bija ļoti daudz stilīgu dzērīšu kas man ir labi draugi vēl joprojām Putns, Mārtiņš (known as Marchello), Raimītis (known as Klabušs), Vitāls, un no žubītēm Avita un Agnese (known as Māsas šmigas). Vēlāk es iepazinu dažus ļoti spējīgus cilvēkus kas agrāk bija mācījušies 41.

Pēc videnes aizgāju mācīties uz Rīgas Aviācijas Institūtu pie nēģeriem, bet drīz man nēģeru valoda apnika (nēģeru valoda bija trīs reizes nedēļā) un es atstāju šo skolu uz karstām pēdām.