Bioloģiskais dzimums: veidošanās un atšķirības

Šajā krāsu referātā arī es cenšos rast atbildes uz mūžīgo jautājumu kādas ir dzimumus savstarpējās atšķirības un kā tās veidojušās.

Iemesls, kāpēc izvēlējos tieši šādu tematiku ir gluži vienkāršs jautājums par atšķirībām sieviešu un vīriešu starpā ir aktuāls jebkurā laikmetā, bet šis ir tas laiks, kad abiem dzimumiem dotas vienādas iespējas un uzdevumi, tikai katrs to paveic citādi. Un tas nereti rada nesaskaņas dzimumu starpā.

Un ņemot vērā korporāciju uzbūves struktūru Latvijā, kad tās ļoti stingri lieto dzimumu principu, arī šajā sabiedrībā tas ir vienmēr aktuāls jautājums. Tādēļ centos noskaidrot vairākas dzimumu atšķirības, lai tādējādi veicinātu savstarpējo izpratni.

Savā darbā apkopoju vairākus atšķirību aspektus ģenētiskos, attīstības un mentālos. Darba rakstīšanas gaitā informāciju smēlos vairākos avotos gan medicīnas zinātņu grāmatās, gan populārzinātniskās interneta vietnēs.

Darbs strukturizēts nodaļās par dzimuma veidošanās ietekmējošajiemfaktoriem, dzimumšūnu veidošanos un mentālajām atšķirībām dzimumu starpā. Katrai no nodaļām ir vairākas apakšnodaļas.

Dzimums organisma īpašību kopums, kas nodrošina tā vairošanos. Ietver kā primārās, tā sekundārās dzimumpazīmes. Tā bija pirmā pazīme, kuras iedzimšanu izdevās saistīt ar konkrētu hromosomu pāri.

Y hromosomas klātbūtne (gēns SRY sex determining region of the Y chromosome) => sēklinieka diferencēšanās 6. embrionālās attīstības nedēļā

ja Y hromosomas nav => olnīcas diferencēšanās 7. embrionālās attīstības nedēļā

to nosaka indivīda sekundārās dzimumpazīmes, kas veidojas pēc pubertātes gonādu, hipotalāma un hipofīzes hormonu kontrolē

sāk veidoties jau pēc dzimšanas. Bērna dzimšanas brīdī pēc ārējo dzimumorgānu uzbūves tiek noteikts viņa pases dzimums. No tā ir atkarīga bērna audzināšana, sabiedrības attieksme pret viņu. Pakāpeniski veidojas bērna, vēlāk pusaudža un jaunieša sevis apzināšanās par vīrieti vai sievieti

Tā kā dzimumu primāri nosaka iedzimtība attiecīgo dzimumhromosomu klātbūtne, tad tālāk iepazīsimies ar tām.

Viss mūsu iedzimtības materiāls jeb DNS ir sadalīts 46 hromosomās, kuras veido 23 hromosomu pāri jeb homoloģiskās hromosomas. Apaugļošanās laikā 1 pāra hromosoma nāk no spermatozoīda jeb tēva un otra no olšūnas jeb mātes.

Homoloģiskās hromosomas ir sugas strukturāli un morfoloģiski identiskās hromosomas ar vienādu gēnu izvietojumu, bet atšķirties var šo gēnu īpašības. Piemēram 19. hromosomai konkrētā vietā atrodas gēns, kurš nosaka acu krāsu, bet atšķiras to veidi, teiksim no mātes nākusi zaļa, bet no tēva brūna. Šajā gadījumā izpaudīsies tēva brūnā, jo tā vienmēr dominēs pār zaļo. Katrai pazīmei šī vieta un dominējošā īpašība atšķiras.

22 pāri visiem cilvēkiem ir identiski un tās tiek sauktas par autosomām, bet ir viens pāris, kurš atšķiras sieviešu un vīriešu starpā, un tās tiek sauktas par dzimumhromosomām. Tās nosaka dzimuma atšķirības. Sievietēm ir divas X hromosomas, vīriešiem — viena X un viena Y hromosoma.

Vienu X hromosomu bērns vienmēr mantos no mātes, jo olšūnā var būt tikai X hromosoma (jo sievietēm nav Y hromosomas). Tā kā vīrietim ir XY, tad 50% spermatozoīdu būs ar X (nākamās meitas) un 50% Y (nākošie dēli).