Biznesa plāns SIA ''Lietiņi''

BALTIJAS KRIEVU INSTITŪTS

Studiju programma “Uzņēmējdarbība”

SIA „Lietiņi” biznesa plāns

Autori:

profesionālās izglītības programmas,

vakara nodaļas

4 kursa studenti:

Sergejs Volkovs

Nadežda Bogorod

Svetlana Vatuļini

Darba vadītājs :

asc. prof. V.N.Gurovs

Saturs

KOPSAVILKUMS4

1.NODAĻA5

UZŅĒMUMA APRAKSTS5

2. NODAĻA6

PAKALPOJUMA RAKSTUROJUMS6

3. NODAĻA9

TIRGUS ANALĪZE9

4.NODAĻA12

MĀRKETINGA STRATĒĢIJA12

5.NODAĻA14

UZŅĒMUMA FUNKCIONĒŠANA14

6.NODAĻA16

UZŅĒMUMA VADĪBA UN PERSONĀLS16

7.NODAĻA18

RISKS UN PROBLĒMAS18

8.NODAĻA20

FINANSU INFORMĀCIJA20

JURIDISKIE PIELIKUMI23

Biznesa plāns ir uzņēmuma darbības stūrakmens. Tam var būt divējādi mērķi – parādīt uzņēmuma esošo stāvokli; vietu; pozīciju tirgū, kā arī likt uzņēmējam novērtēt, vai viņa ideja par sava uzņēmuma veidošanu īstenosies. Tā kā studiju darbā “Uzņēmuma biznesa plāns” rakstām par vēl neeksistējošu uzņēmumu, tad šim darbam būs biznesa plāna primārie mērķi:

oSniegt firmas vispārēju raksturojumu;

oRaksturot tās produkciju un pakalpojumus;

oAnalizēt tirgus situāciju, konkurentus noteiktajā jomā;

oIzveidot mārketinga stratēģiju, kas veicinātu uzsākto uzņēmējdarbību;

oNoteikt uzņēmuma organizatorisko struktūru, prasības personālam.

2008.gada 7.janvārī ir dibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Lietiņi”, lai sniegtu viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumus Latvijas un ārvalstu viesiem, tūristiem un strādniekiem..

Uzņēmuma dibinātāji – Inese Saulīte, Ieva Zemzare, Vitālijs Zamišs - ir ieguldījuši savus finansu un materiālos līdzekļus, kuru kopējā vērtība, pārrēķinot naudas izteiksmē ir 15.000 Ls (t.sk.nauda 6000.00LVL).

Veicot nelielus pētījumus Dobeles rajona viesnīcu tirgū jāsaka, ka tas vēl nav izveidojies. Rajonā ir tikai 2 viesnīcas ar darba pieredzi, bet pieprasījums pēc viesnīcu pakalpojumiem pieaug ik gadu pateicoties tam, ka Dobeles rajons atrodas tūrisma attīstībai ļoti izdevīgā vietā.

Ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā gan ir lielāka konkurence, bet SIA ”Lietiņi” mēģinās sevi parādīt tādejādi esot pārākai par saviem konkurentiem, ar neapšaubāmu kvalitāti, profesionālu apkalpošanu un mājīgu atmosfēru. Kafejnīca varēs rīkot pieņemšanas, viesības u.c. pasākumus. Uzņēmums mēģinās noslēgt sadarbības līgumus ar vairākām tūrisma firmām par tūristu grupu ēdināšanu un izmitināšanu tieši SIA “Lietiņi”. Tas, protams, palielinātu uzņēmuma apgrozījumu un ieņēmumus.

Uzņēmuma veiksmīgā funkcionēšanā liela nozīme ir tā popularitātei, tāpēc SIA “Lietiņi” lielu uzmanību pievērsīs reklāmai- gan vietējā, gan valsts un starptautiskajā mērogā.

SIA “Lietiņi” mērķis ir piesaistīt pēc iespējas vairāk klientu, tādā veidā nodrošinot uzņēmuma sekmīgu funkcionēšanu un ienākumu gūšanu.

SIA reģistrēšanas izmaksas:

•Valsts nodeva 100 Ls.

•Maksa par publikāciju “ Latvijas Vēstnesī” 24 Ls.

•Notāra pakalpojumu apmaksa 44 Ls.

•Zīmogi 30 Ls.

•Kopā 198Ls

1.1. Uzņēmuma vispārējie principi

1.1.1.Uzņēmuma pilns nosaukums ir Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Lietiņi”.

1.1.2.Uzņēmums ir reģistrēts Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā 2008. gada 7.septembrī.

1.1.3.Uzņēmuma juridiskā adrese ir:

Skolas iela 5A, Auru pagasts, Dobeles rajons .

LV – 3701.Tel. 29392177

1.1.4.Uzņēmumam ir savs konts AS SEB Unibankas Dobeles filiālē, Brīvības ielā 11, uzņēmuma konta Nr. LV05UNLA045184894008,

1.1.5.Uzņēmuma pamatkapitālu sastāda uzņēmuma dibinātāju naudas un mantas ieguldījumi - kopā 15 000 Ls , kas sastāv no 30 daļām, ar katras daļas nominālvērtību 500Ls.

1.1.6.Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir :

•Viesnīcas pakalpojumu sniegšana Latvijā dzīvojošiem un ārzemju tūristiem, atpūtniekiem un strādniekiem.

•Ēdināšanas pakalpojumu sniegšana viesiem, kuri dzīvo viesnīcā.

•Piedāvājam kafejnīcā rīkot banketus un izīrēt telpas konferenču u.c. pieņemšanu rīkošanai.

Uzņēmums ir dibināts 2008.gada 7.septembrī un pirms tam ar uzņēmējdarbību nav nodarbojies. Uzņēmums ir izvietots divās savstarpēji nesaistītās ēkās:

•Kafejnīca, kurā atrodas uzņēmuma biroja telpas. Šī uzņēmuma pārņemtā ēka darbojas jau apmēram 7 gadus pirms SIA ”Lietiņi” izveidošanas;

•Viesnīca – divstāvīga privātmāja. Uzņēmums to ir nopircis no privātpersonas, kura māju sākusi celt 1996. gada vasarā. Tagad mājas celtniecība ir pabeigta, un ir nepieciešams to iekārtot.

1.3.Uzņēmējdarbības koncepcija un mērķi:

1.3.1.Maksimālas peļņas gūšana no uzņēmējdarbības;

1.3.2.Kapitālieguldījumi no uzņēmuma gūtās peļņas, kuri varētu sekmēt pakalpojumu paplašināšanu, jaunu klientu piesaistīšanu un līdz ar to – peļņas gūšanu nākotnē.

Lai sekmīgi uzsāktu darbību un veicinātu tās attīstīšanu, nepieciešams kredīts 30.000 Ls. To paredzēts saņemt no Unibankas Dobeles filiāles.

Asfaltēts ceļš Dobele - Bauska

2.1. SIA “Lietiņi” ir izveidota, lai sniegtu pakalpojumu kompleksu viesnīcu un ēdināšanas servisā Latvijas un ārvalstu viesiem, atpūtniekiem un strādniekiem.

Uzņēmums ir izvietots vairākās ēkas (skat. attēlu Nr.1), kur katrai no tām ir savi specifiskie pakalpojumi.

2.2.1. Viesnīcas pakalpojumi

Viesnīca atrodas 12 km attālumā no Dobeles un 1km attālumā no tuvākā ciemata. Viesnīca ir izvietota divstāvīgā privātmājā .

Mājā ir 7 labiekārtotas istabas (mēbeles, aksesuāri, duša, radio), kamīnzāle, televizors, virtuve, un atsevišķa ēdamistaba, apsargāta autostāvvieta un divas garāžas, izmantojamas pastāvīgajiem klientiem.

Šī ir ļoti laba atpūtas vieta ģimenēm ar bērniem jo tie var pavadīt mierīgas, klusas un neaizmirstamas brīvdienas “pie dabas krūts”.

SIA “Lietiņi” piedāvā pakalpojumus

vasarā:

•Jumta terasi ar galdiņiem un vēsiem, atspirdzinošiem dzērieniem;

•Tiek rīkoti “Dārza svētki” ar dažādām izklaidēm – atrakcijas un rotaļas bērniem, ēdieni, dzērieni, mūzika un ugunskurs;

•Ir iespēja nomāt sporta inventāru;

•Sadarbojoties ar AF ‘’Tērvete’’, tiks rīkotas izjādes ar zirgiem pa pagastu.

ziemā:

•Ir iespēja nomāt ziemas sporta inventāru – slēpes, braucot pa slēpotāju distancēm, ragaviņas, braukšanai no Pavāriņu kalna. Var nomāt arī slidas, jo ziemā sporta laukums tiek pārklāts ar ledu;

•Izjādes ar zirgiem, braucieni kamanās;

•Aukstās novakares var pavadīt pie kamīna, dzerot tēju, lasot jaunākos laikrakstus un žurnālus un skatoties televizoru.

Gan vasarā, gan ziemā ir iespēja izmantot lauku pirtiņu, kura celta tikai pirms 2 gadiem, bet noteikti atgādinās tā sauktos senos, labos laikus. Viesnīcā ir arī atsevišķas telpas, kuras domātas “biznesa cilvēkiem”. Šeit viņi netraucēti varēs slēgt darījumus un pēc izvēles pasūtīt ēdienus un dzērienus.

Katrs klients var pasūtīt brokastis, pusdienas un vakariņas istabiņā, bet tie, kuri vēlēsies maltītes sev pagatavot paši, to varēs darīt labiekārtotā virtuvē.

Pēc viesu vēlēšanās ir iespēja iesaistīties interesantu grupās, piemēram, sporta aktīvistu pulciņā, pavār mākslas un dārzkopības zināšanu papildināšanā vai ieguvei.

Viesnīcā ir laipna apkalpošana, kas ir svarīgi, lai katrs ciemiņš šeit justos kā “savās mājās”.

•Viesiem, kas dzīvo viesnīcā, ekskursantiem un citiem interesentiem ir iespēja ieturēt maltīti kafejnīcā, kura atrodas, apmēram 400m attālumā no viesnīcas (skat. Tabulu Nr.1).

•Kafejnīcai ir divi stāvi, kur pirmajā stāvā ir bārs, uzņēmuma vadības kabinets, kamīnzāle, kuru var izmantot nelielu sanāksmju norisei. Kamīnzāles interjerā veiksmīgi saskaņotas antīkās mēbeles – rakstāmgalds, krēsls, bufetītes un grāmatu skapis – ar mūsdienīgu dīvānu un atpūtas krēslu. Pagrabstāvā atrodas labierīcības un personāla telpas. Otrajā stāvā ir zāle ar galdiņiem 40 personām. Zāli var izmantot konferenču un pieņemšanu rīkošanai.

•Visā kafejnīcā veiksmīgi ir likts kopā vēsturiskais un mūsdienīgo. Piemēram, diezgan masīvie krēsli un galdi otrā stāva zālē ir ļoti labi pieskaņoti logu vitrāžām, kamīnam un senlaicīgajiem māla podiem, kuri izvietoti uz arkveidīgo logu palodzēm.

•Kafejnīcā ir iespēja rīkot dažādus banketus, jubilejas, bēres, kāzas un kristības līdz 80 personām. Visos šajos pasākumos ir iespēja pasūtīt dzīvās mūzikas un vakara vadītāju pakalpojumus.

Pašlaik pakalpojums atrodas ieviešanas fāzē. SIA “Lietiņi” tikko ir sācis strādāt un potenciālie klienti vēl nav pilnībā apzināti un informēti par viesnīcas darbību un piedāvātajiem pakalpojumiem.

Tirgus analīze

Viesnīcu sektora attīstība Latvijā ir cieši saistīta ar tūrisma attīstību, bet, kā liecina dati, tad aizvien vairāk cilvēku apmeklē Latviju gan kā tūristi, gan biznesa un sadarbības partneri. Līdz ar to rodas nepieciešamība pēc naktsmītnēm un vietām, kurās varētu ieturēt labu maltīti. Šī nozare ir cieši saistīta ar tūrismu. Pēc statistikas datiem tūrismam ir tendence pieaugt 2004g. ārzemju tūristi apmeklēja Latviju –3774; 2005 – 4645; 2006 - 5236. IKP norāda uz to, ka viesnīcu nozarei ir tendence attīstīties (2001-2005 IKP bija 12,7%, bet 2006. gadā – 17.2%)

3.1.1. Ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību atsevišķi pētījumi par viesnīcu nozari netiek veikti. Pētījumi tiek veikti par uzņēmējdarbību kopumā.

Uzņēmējdarbības un rūpniecības departaments

Tiesību aktos noteiktā regulējuma radīto šķēršļu ietekmes uz uzņēmējiem novērtēšana

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu izvērtējuma aptaujas veikšana (pētījums/aptauja)

3.1.2. Dobeles rajons tūrisma attīstībai atrodas ļoti izdevīgā vietā, jo atrodas pavisam netālu no kaimiņvalsts Lietuvas robežas un no plaši un labi zināmās atpūtas vietas ‘’Tērvete’’, kas veicina tūristu plūsmu cauri mūsu valsti. Šis ceļš, protams, dod zināmas priekšrocības ārzemju tūristu piesaistīšanā.

3.1.3. Dobeles rajonā ir daudz slaveni kultūrvēsturiskie objekti, kuri ik gadu piesaista daudz cilvēku. Bet rodas problēmas, ja šie cilvēki ilgāku laiku ( t.i. ilgāk par 1 dienu) grib palikt Dobelē, jo rajonā nav izveidots pietiekami plašs viesnīcu sektors.

3.1.4. Dobelē vasarā notiek daudz pasākumu. Šo pasākumu dalībniekiem, skatītājiem un klausītājiem nepieciešamas naktsmītnes vismaz 2 diennaktīm.

3.1.5. Visus Dobeles rajona viesus var iedalīt 3 vecuma grupās:

*Pirmā grupa: vecumā no 20- 40 gadiem- komandējumu, biznesa un darījumu cilvēki un viesstrādnieki;

*Otrā grupa: tūristi, dažādu pasākumu dalībnieki un skatītāji, vecumā no 5-70 gadiem;

*Trešā grupa: sportisti 20- 35 gadus veci.

Atliek secināt, ka apmeklētāju vecums ir ļoti atšķirīgs, tāpēc prasības, vajadzības, intereses un gaume būs dažādas un atkarīga no katra atsevišķā klienta. Piemēra, diezgan labi situēts cilvēks, kurš dzīvo ļoti labos apstākļos, uzturoties ārpus saviem apartamentiem, izvēlēsies sev jau pierastus apstākļus dzīvošanai, pat, ja viņam būs jāmaksā lielāka naudas summa. Turpretī cilvēks, kurš nav tik turīgs par pirmo kritēriju savā izvēlē ņems savas finansiālās iespējas.

Apskatot visus šos faktorus, radās nepieciešamība veidot uzņēmumu, kurš varētu kvalitatīvi sniegt ēdināšanas un viesnīcas pakalpojumus visām trim iepriekšminētajām klientu kategorijām. Turklāt šobrīd šādu uzņēmumu ir diezgan izdevīgi veidot, jo pagaidām tam ir salīdzinoši maz konkurentu, bet ir pieprasījums.

3.2.1. Lielākie SIA “Lietiņi” konkurenti

Viesnīcas nosaukumsAtrašanās vietaKonkurenta raksturojums

„Laima”- kafejnīca, viesu nams

Tērvetes novadā, dabas parka teritorijā Dienesta tipa viesnīca, izvietota divos stāvos. Pirmajā stāvā- kafejnīcas telpas, otrajā stāvā viesnīcas numuriņi- vienvietīgi un divvietīgi, bez televizora, ar galdu, skapi un gultu katrā istabā. Divas dušas, tualetes stāvā.

”Sprīdīši”- kafejnīca, muzejs, viesu nams,Tērvetes novadā, dabas parka teritorijā

Vienstāva ēka ar pievilcīgu ārējo un iekšējo dizainu.

”Hotel Dobele”, SIA- kafejnīca - restorāns

Uzvaras iela 2, DobelePirmajā stāvā – iznomātas telpas dažādiem SIA, otrajā stāvā vienvietīgi un divvietīgi numuriņi bez televizora.

Kafejnīcas nosaukumsAtrašanās vietaKonkurenta raksturojums

“Laima”- kafejnīca, viesu nams

Tērvetes novadā, dabas parka teritorijā Vieta apmēram 30 personām. kafejnīca darbojas dienas laikā.

“Saime”- ēdnīca, veikals

Tērvetes novada KroņauceMūsdienīgs, bet ne īpaši pievilcīgs dizains.

"Sprīdīši"- kafejnīca, muzejs, viesu nams,Tērvetes novadā, dabas parka teritorijā

Banketu zāle paredzēta 40 personām.

3.2.2. Lai droši varētu stāties pretī saviem konkurentiem SIA “ Lietiņi” piedāvā:

3.2.2.2. Profesionālu un kvalitatīvu apkalpošanu bārā un banketa zālē;

3.2.2.4. Zemākas cenas, nekā konkurentiem.

3.2.3.1. Kafejnīca atrodas pārāk tālu no pilsētas, tas ietekmē pilsētas iedzīvotāju pasīvo apmeklējumu, jo paēst pusdienas ierobežotā laikā var arī tuvākās vietās;

3.2.3.2. Šī ir mazā tipa viesnīca, kas nozīmē, ja būs pārāk daudz klientu, tos visus nebūs iespējams izmitināt.

SIA “Lietiņi” diezgan izdevīgā atrašanās vieta, piedāvāto pakalpojumu daudzums, laipna apkalpošana, elastīga cenu sistēma, veiksmīga noieta veicināšanas pasākumi un reklāma spēj piesaistīt daudz klientu.

3.2.5. SWOT analīze

IEKŠĒJĀ VIDEĀRĒJĀ VIDE

Stiprās puses

laipnā apkalpošana;

izdevīgā atrašanās vietā;

ir iespēja novietot automašīnu autostāvvietā;

blakus uzņēmumam nav viesnīcas.Iespējas

labi pārdomāti reklāmas pasākumi;

veiksmīgi organizēti noieta veicināšanas pasākumi;

nākotnē plānots atvērt SIA “Lietiņi” piederošajās telpās:

kosmētisko, masāžas un solārija kabinetu,

bērnu rotaļu istabu “Džungļi”.

tiek pilnveidota jau esošo pakalpojumu kvalitāte;

tiek strādāts pie tā, lai ieviestu arvien jaunus, kvalitatīvus pakalpojumus.

Vājas puses

SIA “Lietiņi” pakalpojumiem ir augstākas cenas;

 lielā cilvēku pieplūduma laikā nespēs nodrošināt guļvietas.Draudi

jaunu konkurentu parādīšanās tirgū;

SIA “Lietiņi” var apdraudēt potenciālie laupītāji un krāpnieki.

4.1. Uzņēmuma cenu politika

4.1.1. Uzņēmuma cenu politika ir viens no svarīgākajiem punktiem tirgus iekarošanā. Tās galvenais

mērķis ir nodrošināt uzņēmumu ar pastāvīgiem klientiem.

SIA “Lietiņi” ir paredzējusi konkurēt, izmantojot reklāmu un servisu, īpaši pievēršot

uzmanību klientu apkalpošanas kvalitātei.

4.2.1. SIA “Lietiņi” savu sniegto pakalpojumu cenu noteikšanai izmanto metodi, kurā tiek aprēķinātas uzņēmuma sniegto pakalpojumu ražošanas, realizācijas un popularizēšanas izmaksas un pieskaitīts standarta uzcenojums.

4.2.2. Veicot pētījumus Dobeles rajona viesnīcu tirgū, jāsecina, ka Dobeles viesnīcas darbojas brīvajā tirgū. Tas nozīmē, ka rajonā ir gan viesnīcas, gan viesu nami, bet iespējamo klientu skaits ir samērā liels. Tāpēc starp viesnīcām var veidoties konkurences cīņa par to, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk klientu.

4.2.3.SIA “Lietiņi” kafejnīcai “Lietiņkrogs” ir vairāk spēcīgāku konkurentu, nekā tas ir viesnīcai, tomēr ēdināšanas pakalpojumu tirgū ir vairāk klientu. Tāpēc galvenais kritērijs šeit ir tas, ka realizācijas cenas nedrīkst būt augstākas par konkurentu cenām. Cenas, protams, galvenokārt ir atkarīgas no iepirkuma, kuras iespējami maksimāli jāsamazina.

Patstāvīgajiem kafejnīcas klientiem, t.i. tūrisma firmas, kuras regulāri ved tūristu grupas, SIA “Lietiņi” piedāvās īpašas atlaides līdz pat 10%.

Ziemassvētkos, Lieldienās un Jāņos SIA “Lietiņi” rīko izstādes un pasākumus atbilstoši seno latviešu tradīcijām.

Labos laika apstākļos uzņēmums piedāvā izjādes ar zirgiem pa tuvējo apkārtni.

Ir paredzētas atlaides klientiem, kuri gribēs izmantot visus SIA “Lietiņi” piedāvātos pakalpojumus: pusdienas vai vakariņas + pirts + viesnīca.

Lai uzņēmums iegūtu sev pēc iespējas vairāk klientu, ir nepieciešama reklāma. SIA “Lietiņi” reklāmas stratēģiju var iedalīt vairākās daļās:

•Reklāma rajona laikrakstos, tā ir izdevīga tāpēc, ka tai ir liela auditorija un informācija ir aktuāla;

•Reklāma rajona tālruņu grāmatiņā. Šī reklāma ir izdevīga, jo izmaksas ir tikai vienreiz, bet informācija ir izmantojama pat vairākus gadus;

•Reklāmas stends šosejas Dobele – Bauska tuvumā.

Valsts un starptautiskajā mērogā

•Te tiks iesaistītas tūrisma firmas, kurām tiks dotas uzņēmuma koordinātes. Tādā pat veidā reklāmas materiāli tiks doti līdzi šeit pabijušiem ārzemju klientiem.

•Kā arī tiks izveidota SIA ”Lietiņi” mājas lapa, kas būs pieejama interneta lietotājiem.

Paredzēts pielietot paņēmienus SIA “Lietiņi” imidža veidošanai:

•Publiskas uzstāšanās konferencēs un semināros, kuri jebkādā veidā ir saistīti ar uzņēmuma darbības sfēru;

•Klientiem būs piedāvāta iespēja apmeklēt dažādus kultūras pasākumus ar nelielām atlaidēm, kuras tiks noteiktas vienojoties ar konkrētajām firmām;

•Atlaides ģimenēm ar bērniem vecumā līdz 4 gadiem, tādējādi iegūstot popularitāti ģimeņu vidū, jo parasti, dārgo istabiņu dēļ, ģimenes ir spiestas savus jaunākos atstāt mājās.

5.1.Uzņēmuma atrašanās vieta

5.1.1.Uzņēmums atrodas Dobeles rajona Auru pagastā. Tas ir tuvu pieejams pagasta iedzīvotājiem dažādu pasākumu organizēšanā un pēc reklāmas pazīstams arī citiem rajona iedzīvotājiem

5.1.2. SIA “Lietiņi” ir pazīstamas arī lielākajās tūrisma firmās, ar kurām uzņēmums sadarbojas.

5.2.1. Lai uzņēmums sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus, tam ir nepieciešams:

5.2.1.1. Aukstais un karstais ūdens – tas tiek izmantots gan kafejnīcā, gan viesnīcā. To uzņēmums saņems no vietējā pagasta ūdensvada;

5.2.1.2. Elektrība – arī tā ir pievienota kopējam pagasta elektrības tīklam;

5.2.1.3. Gāze – kafejnīca to saņem no kopējā tīkla, bet viesnīcā vismaz pagaidām gāzi vedīs gāzes balonos;

5.2.1.5. Sakaru sistēma – 2 uzņēmuma telefoni pieslēgti Lattelekom tālruņu tīklam, bet 2 mobilie telefoni - Baltcom GSM tālruņu sistēmai, pieejami 2 datori ar internetu.

5.2.1.6. Degviela- tā tiek izmantota regulāri, jo nepieciešama produktu piegāde u.c darbības;

5.3. Pamatlīdzekļu apraksts.

5.3.1. Kafejnīcas telpas, kurās atrodas arī uzņēmuma vadības telpas, SIA “Lietiņi” īrē no Auru pagasta pašvaldības uz ilgtermiņa īres līguma pamata, lai nerastos nekādas domstarpības. Viesnīca ir jaunuzcelta divstāvīga privātmāja, kuru uzņēmums iegādājies savā īpašumā no privātpersonas.

Pamatlīdzekļa nosaukumsSkaitsSumma (Ls)

Viesnīcas ēka1 gb15000

Kravas mikroautobuss1 gb300

Pasažieru mikroautobuss1 gb3000

Kases aparāti2 gb600

Televizori2 gb400

Radio aparāti12 gb300

Datoru komplekti2 gb700

Putekļu sūcēji2 gb200

Ofisa mēbeles1 kompl300

Ledusskapji5 gb600

Elektroierīces1000

Trauku servīzes15 kompl400

Telefoni3gb500

Mēbeles12 kompl4000

Kopā:30000

•Ēkai 2% (mēnesī 25.00LVL; gadā – 300.00LVLV)

•Pārējiem pamatlīdzekļiem 5% (mēnesī 62.50LVL; gadā – 750.00LVL)

Nosaukums Daudzums Vienas vienības cenaKopējā vērtība

Aizkaru stangas15 4.67 70.00

Gultas veļas komplekts4010.50420.00

Dvieļi50 1.10 55.00

dvieļi50 0.70 35.00

Virtuves dvieļi15 0.40 6.00

Atkritumu tvertnes13 4.00 52.00

aizkari15 7.33110.00

Zalūzijas314.00 42.00

Pakaramais10 5.00 50.00

Pakaramais112.00 12.00

Trauki kompl.700.00

Kafijas automāts140.00 40.00

Tosteris132.00 32.00

Uguns dzēšamais aparāts545.00225.00

Kopā:1849.00

Uzņēmuma vadība un personāls

Direktore

saimnieciskās daļas

Grāmatvedisvadītājs

bārmeņi, Šoferi, pavāri

•Uzņēmumā strādā 9 cilvēki, ieskaitot vadību.

•Vadība veic šādas funkcijas:

Direktore. Vada uzņēmumu kopumā, risina uzņēmuma komerciālos un attīstības jautājumus. Šos pienākumus pildīs Ieva Zemzere;

Grāmatvede. Inese Sauulīte ir diplomēta grāmatvede ar pieredzi grāmatveža darbā. Tā kā uzņēmums ir salīdzinoši neliels, tad grāmatvedis uzņemas arī visus pienākumus, kas saistīti ar kasiera un finanšu menedžera darbu. Grāmatvedis ir atbildīgs par uzņēmuma finansiālās darbības uzskaiti, nodokļu nomaksu, darbinieku algu izmaksām u.tml. pienākumu izpildi

Saimnieciskās daļas vadītājs un sagādnieks. Vitālijs Zamišs ir ar piecpadsmit gadu pieredzi sagādes jomā. Viņš ir atbildīgs par izejvielu sagādi par uzņēmumam izdevīgām cenām.

6.3.Darba atalgojums.

Visu uzņēmuma darbinieku algu lielums ir atkarīgs no uzņēmuma peļņas, darba izpildes kvalitātes un citiem ietekmējošiem faktoriem.

Par nekvalitatīvi paveiktu darbu, kas var graut uzņēmuma prestižu, paredzēti algas atvilkumi vai pat darba līguma laušana.

Štata vietas nosaukumsŠtata vienību

skaitsVidējais mēneša

atalgojums LVL

Direktore1300

Grāmatvedis1250

Saimnieciskās daļas vadītājs, sagādnieks1250

Viesmīlis 1210

Pavārs2360

Šoferis1180

Bārmenis1180

Istabene1200

Kopā:9 LVL 1930

7.1. Iespējamie zaudējumi

Kā liecina citu viesnīcu pieredze, galvenie riska faktori šajā biznesā saistīti ar sekojošiem faktoriem:

Viesnīcu istabiņu nepietiekams sezonas noslogojums;

Neatbilstošs sniedzamo pakalpojumu līmenis

Neatbilstoša reklāma

Traucē nestabila valsts ekonomikā un politiskā situācija, jo tādā veidā tiek samazināts tūristu ieplūdums Latvijā.

Zaudējumu rašanās iespējamība samērā niecīga, tāpēc tos nav nozīmes izteikt naudas izteiksmē.

Materiālo zaudējumu rašanās varbūtība ir pavisam niecīga, jo dažādās nepieciešamās tehniskās iekārtas, piemēram, plītis, ledusskapji, televizori u.tml., tiks iegādāti ar ražošanas garantijām un norēķini par precēm tiks veikti tikai pēc rūpīgas pārbaudes.

Darba zaudējumi, kas varētu rasties sakarā ar īslaicīgiem iekārtu remontiem ir minimāli, jo nepieciešamības gadījumā uzņēmumam ir pieejami iekārtu remonta speciālistu pakalpojumi. Tātad zaudējumi, kas varētu rasties šādā sakarā, var būt tikai naudas summu apmērā, kuras paredzētas maksāt strādniekiem par sagādātajām neērtībām attiecībā uz darba laiku.

Iespējami finansu zaudējumi, piemēram, sods, var rasties par nekvalitatīvu produkcijas.

Speciālo zaudējumu rašanās iespējamība uzņēmumam ir praktiski neiespējami. Kaut arī viedoklis ir subjektīvs, bet diez vai ir pamats šaubām, ka, piemēram, uzņēmuma darbinieki pieteiks streiku vai uzņēmumu piemeklēs kādas dabas katastrofas, piemēram, zemestrīce.

Ņemot vērā cēloņus, kuru rezultātā ir iespējami zaudējumi, uzņēmums ir pakļauts šādiem riska veidiem:

Finansu risks – ietilpst bankas, kurā uzņēmumam ir konts, bankrota gadījumā;

Tirgus risks – krasi mainās konkurentu cenas;

7.3. Pasākumi iespējamo risku novēršanai

Savlaicīgi veicot pasākumus riska samazināšanai, uzņēmums var izvairīties no iespējamie zaudējumiem.

No tabulas varam secināt (skat. Tabulu Nr.6), ka SIA “Lietiņi” nepieciešams pievērst lielu uzmanību valstī notiekošajām pārmaiņām – ekonomiskajām izmaiņām, politiskajai situācijai un iespējamajām izmaiņām.

Uzņēmuma valdībai ir jāprot riskēt un savlaicīgi paredzēt iespējamās neveiksmes un zaudējumus, un nekavējoties novērst tos.

Tabula. Nr. 6

Riska veidsNotikumsIestāšanās

varbūtībaPasākumi riska novēršanai

Ekonomiskais

RisksIzmaiņas likumdošanā vai nodokļu politikā

InflācijaMinimāla, bet nopietnaSavlaicīga streika vai piketa rīkošana, mobilizējot uzņēmējus ar kopējām interesēm.

Savlaicīgi kritiski raksti preses izdevumos.

Rezerves fonda izveidošana un tā izmantošanas rūpīga plānošana.

Finanšu risksBankas bankrotsMaza, bet nopietnaUzņēmējdarbībai paplašinoties paredzēts atvērt uzņēmuma norēķina kontus divās bankās.

Risks nelaimes gadījumu rezultātā

ZādzībaMaza, bet nopietna

Signalizācijas uzstādīšana

Tirgus risksPieprasījuma vai tirgus izmaiņasVidējaRegulāra reklāma, tirgus izpēte, analīze.

Darba risks

Finansu informācija

SIA “Atpūta” vadībai un darbiniekiem ir noteikusi noteiktas algas ( skat. SIA “Atpūta” dibināšanas līgumu Nr.1 ).Tā kā darbinieku algas pieder pie uzņēmuma izdevumiem, tad ir nepieciešams algu saraksta pārskats, kurā būtu atspoguļoti arī maksājamie nodokļi.

Tabula Nr.7

Štata vietas nosaukums

Štata vienību skaitsAlga mēnesī

LVLDarba devēja soc. nodoklis (24,09%)

LVLAlga gadā

LVLSoc. nodoklis

gadā

LVL

Direktore130072.273600 867,24

Grāmatvedis1250 60,033000 720,36

Saimnieciskās daļas vadītājs125060,033000 720,36

Viesmīlis1210 50,592520 607,08

Pavārs2360 86,7243201040,64

Šoferis118043,362160 520,32

Bārmenis1180 43,362160 520,32

Istabene1200 48,182400 578,16

Kopā:9LVL 1930464.54231605574.48

Pārdošanas apjoma prognoze

•Viesnīca

izmitināšana maksimālais viesu skaits mēnesī 31 * 8 = 248

noslogojums 33%81 * 20.00 = 1620.00LVL

•Kafejnīca

apmeklētāju skaits dienā 25 cilvēki * 31 = 775

vidējā pirkuma vērtība 5.00LVL, mēneša ieņēmumi 3875.00LVL

Aktīvs Pasīvs

1.ilgtermiņa ieguldījumi:3.Pašu kapitāls

pamatlīdzekļi 9000 pamatkapitāls15000

2. Debitori 4.uzkrājumi

2.Apgrozāmie līdzekļi: 5. kreditori

Banka6000

bilance (uz perioda beigām 31.08.2009.)

Aktīvs Pasīvs

1.ilgtermiņa ieguldījumi:3.Pašu kapitāls

pamatlīdzekļi28950 pamatkapitāls15000

2. Apgrozāmie līdzekļipeļņa211

debitori18004.uzkrājumi

Izejvielas, materiāli37335. kreditori

preces5000ilgtermiņa kredīts27000

naudas līdzekļi8053darba algas1930

nodokļi465

parāds piegādātājiem2930

Produktivitāte.

Telefona ievilkšana200

Kases aparāta reģistrācija50

Kopā 250

IXXXIXIIIIIIIIIVVVIVIIVIIIKOPĀ

Darbinieku algas

1130

1130

1130

1130

1130

1130

1130

1130

1130

1130

1130

1130

13560

Soc. Nod. 24.09

272.22

272.22

272.22

272.22

272.22

272.22

272.22

272.22

272.22

272.22

272.22

272.22

3266.64

Apgrozāmie līdzekļi

2500

1500

2000

2500

1000

1000

1500

2000

2500

2500

2500

2500

24000

Kopā

3902.22

2902.22

3402.22

3902.22

2402.22

2402.22

2902.22

3402.22

3902.22

3902.22

3902.22

3902.22

40826.64

IXXXIXIIIIIIIIIVVVIVIIVIIIKOPĀ

reklāma1755050505050505050505050725

Administrācijas alga8008008008008008008008008008008008009600

Soc. nod. 24.09192.32192.32192.32192.32192.32192.32192.32192.32192.32192.32192.32192.322307.84

Apdrošināšana 180180

Komunālie maks.202020202020202020202020240

Elektrība 2502001802001501501501802002502502502410

Telefona izmaksas.150100100150100808080901001201201270

Telpu noma1401401401401401401401401401401401401680

signalizācija404040404040404040404040480

Remonts200100503050430

Transports3002502503002502002502502503003003003200

Īpašuma nod.9090

Amortizācija 87.5087.5087.5087.5087.5087.5087.5087.5087.5087.5087.5087.501050

par kredītu505050505050505050505050600

Kopā 2674.822029.821909.822029.821879.821809.821859.821889.821969.822059.822049.822009.8224262.84

Naudas apgrozījuma prognoze

IXXXIXIIIIIIIIIVVVIVIIVIIIKOPĀ

Ieņēmumi 54005000450065004500450050005500580060006300630065300

Pašu kapitāls6000

Bankas kredīts30000

Ieņēmumi kopā36000

Izdevumi

Pamatlīdz. iegāde

24000

Mainīgās izmaksas

3902.22

2902.22

3402.22

3902.22

2402.22

2402.22

2902.22

3402.22

3902.22

3902.22

3902.22

3902.22

40826.64

Fiksētās izmaksas

2674.82

2029.82

1909.82

2029.82

1879.82

1809.82

1859.82

1889.82

1969.82

2059.82

2049.82

2009.82

24262.84

Mazvērt. inv.iegāde

1849

Bankas aizd.atmaksa

250

250

250

250

250

250

250

250

250

250

250

250

3000

Pirmsatvērš.izd250

Dibināšanas izd.

198

Izdevumi kopā262976827.045182.045562.046182.044532.044462.045012.045542.046122.046212.046202.046162.0467999.48

Netto ienākumi9703

-1339.54

-94.54

-974.54

405.46

55.46

125.46

75.46

45.46

-234.54

-124.54

185.46

225.46

-1649.48

Atl. no iepr.mēn.0970314621991262133984335441253896366668977308770

Atl.mēn.beigās9703

Lai nodrošinātu sekmīgu biznesu, jāveic daži aprēķini, lai secinātu vai uzņēmums var darboties ar peļņu vai zaudējumu.

Tabula Nr.9

RādītājiSumma gadā

Neto apgrozījums65300

Preču iepirkšana24000

Transports3200

Algas28734

Noma1680

Elektrība2410

Reklāma725

Aizdevuma % apmaksa600

Sakaru pakalpojumi1270

Pamatlīdzekļu nolietojums1050

Apdrošināšana 180

Komunālie maks.240

Signalizācija480

Remonts430

Peļņa pirms nodokļu apmaksas301

Citi nodokļi90

Uzņēmuma ienākumu nodoklis0

Peļņa:211

Aizņēmums paņemts uz 10 gadiem.

Aizņēmuma summa 30000 LVL

Procenti gadā 12%

Kopā:

1.gads3000.-30000 * 12%=36006600

2.gads3000.-30000-3000*12%=32406240

3.gads3000.-27000-3000*12%=28805880

4.gads3000.-24000-3000*12%=25205520

5.gads3000.-21000-3000*12%=21605160

6.gads3000.-18000-3000*12%=18004800

7.gads3000.-15000-3000*12%=14404440

8.gads3000.-12000-3000*12%=10804080

9.gads3000.-9000-3000*12%=7203720

10.gads3000.-6000-3000*12%=3603360

Juridiskie pielikumi

Reģistrācijas apliecība

Komercdarbības forma: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

Uzņēmuma ( komercsabiedrības ) darbības termiņi: beztermiņa

Uzņēmuma ( komercsabiedrības ) adrese: “Viesuļi”, Vīpes pagasts Jēkabpils rajons LV – 5211.

Reģistrēts Latvijas Republikas Komercreģistrā:

2006. gada 7.janvārī

ar Nr. 45184894008

SIA “ATPŪTA”

dibināšanas līgums

Mēs, apakšā parakstījušies:

Nadežda Bogorod

Svetlana Vatuļina ,

Sergejs Volkovs

*Ziņās par dibinātājiem jānorāda:

1)fiziskām personām- vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;

2)juridiskām personām- nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tā pārstāvja vārds, uzvārds, personas kods, amats un dzīvesvieta, kurš juridiskās personas vārdā paraksta dibināšanas līgumu

turpmāk katrs atsevišķi saukts par dibinātāju, bet kopā - par dibinātājiem, vadoties pēc Civillikuma noteikumiem par sabiedrības līgumu un Komerclikuma noteikumiem par kapitālsabiedrībām, noslēdz sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā- Sabiedrība) dibināšanas līgumu ar šādu saturu:

Sabiedrības firma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “ATPŪTA”

Sabiedrības pamatkapitāls ir 15000 LVL. Pamatkapitāls ir sadalīts trīsdesmit (30) daļās, vienas daļas nominālvērtība ir piecdesmit 50,00 LVL.

3.1. Sabiedrības pamatkapitāla apmaksa notiek šādā kārtībā:

1)Dibinātājs Nadežda Bogorod parakstās uz Sabiedrības pamatkapitāla daļu LVL 5000 apmērā un apmaksā to (naudā / ar mantisko ieguldījumu) 33,3 % apmērā līdz Sabiedrības reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai.

2)Dibinātājs Svetlana Vatuļina parakstās uz Sabiedrības pamatkapitāla daļu LVL 5000 apmērā un apmaksā to (naudā / ar mantisko ieguldījumu) 33,3 % apmērā līdz Sabiedrības reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai.

3)Dibinātājs Sergejs Volkovs parakstās uz Sabiedrības pamatkapitāla daļu LVL 5000 apmērā un apmaksā to (naudā / ar mantisko ieguldījumu) 33,3 % apmērā līdz Sabiedrības reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai.

4. Katram dibinātājam pienākošos daļu skaits.

Atbilstoši parakstītajai Sabiedrības pamatkapitāla daļai Sabiedrības dibinātājiem pienākas šāds daļu skaits:

1)Nadežda Bogorod pienākas 10 Sabiedrības kapitāla daļas;

2)Svetlana Vatuļina pienākas 10 Sabiedrības kapitāla daļas;

3)Sergejs Volkovs pienākas 10 Sabiedrības kapitāla daļas;

Dibināšanas izdevumi pieļaujami LVL300 apmērā un tos sedz sabiedrības dibinātāji šādā kārtībā: proporcionāli sadalot izdevumu summu uz katru dibinātāju.

6. Īpaši pienākumi, tiesības vai priekšrocības, kas sabiedrības dibināšanas laikā piešķirtas personai, kura piedalījusies sabiedrības dibināšanā.

Sabiedrības valdi veido:

1)Agnese Kotoviča, p.k. 290683-11876, dzīvo Aizkraukles raj., Staburaga pag. “Jaunieši”;

2)Dace Birkāne, p.k. 130383-11852, dzīvo Aizkraukles raj., Pļaviņas, Dzirnavu ielā 1-9

3)Nataša Dolženkova, p.k. 110279-11853, dzīvo Aizkraukles raj. Pļaviņas, Rīgas 15-34

Sabiedrības revidents ir Dace Matvejeva, personas kods 141282 -11342 dzīvo Tīnūžu iela 2-34, Ogres rajons.

Nadežda Bogorod; Svetlana Vatuļina; Sergejs Volkovs

„Atpūta”

Pieņemti 2006.gada 3.janvārī

kopsapulcē (protokols nr. 1)

1.nodaļa. Darbības mērķis.

1.1. “Atpūta” (turpmāk tekstā –Atpūta) ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras darbības mērķis ir tūrisma un atpūtas pakalpojumu sniegšana.

2.1. SIA „Atpūta” darbības uzdevumi ir:

2.1.1.Peļņas gūšana

2.1.2.Tūristu piesaistīšana

4.1. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību nosaukums ir: “Atpūta”.

7.1. SIA darbojas Jēkabpils rajonā, Latvijā.

9.1. SIA augstākā lēmējinstitūcija ir kopsapulce.

9.2. Kārtējās kopsapulces sasauc valdes priekšsēdētājs pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā.

9.3. Ārkārtējās kopsapulces sasauc valdes priekšsēdētājs saskaņā ar statūtiem uz valdes priekšsēdētāja, valdes, revidenta, vai 1/4 daļas biedru pieprasījuma pamata ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc pieprasījuma saņemšanas.

9.4. Valdes priekšsēdētājs nosaka kopsapulces sasaukšanas laiku, vietu un dienas kārtību, ievērojot pieteikuma prasības.

9.5. Valdes priekšsēdētāja pienākums ir izziņot kopsapulci rakstiski, telefoniski vai kā citādi tā, lai Kluba biedri ziņu saņemtu ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms kopsapulces sanākšanas.

9.6. Valdes sekretāra pienākums ir savlaicīgi sagatavot kopsapulces materiālus tā, lai kopsapulce noritētu lietišķi, ar izdalītiem rakstiskiem informatīviem materiāliem, bet jautājumu izlemšana tajā pēc iespējas notiktu, balsojot par iepriekš sagatavotu lēmumu projektu variantiem.

9.7. Kopsapulci atklāj valdes priekšsēdētājs. Atsevišķos gadījumos kopsapulci var atklāt kopsapulces sasaukšanas iniciators vai to pilnvarotā persona. Persona, kas atklājusi kopsapulci vada to līdz kopsapulces priekšsēdētāja ievēlēšanai.

9.8. Kopsapulces sākuma daļā tiek ievēlēts arī protokolists (nepieciešamības gadījumā arī - redakcijas komisija un balsu skaitītāji), tiek apspriesti, pieņemti vai noraidīti priekšlikumi par darba kārtību un reglamentu.

9.9. Kopsapulces priekšsēdētāja pienākums ir precizēt reglamenta noteikumus īpaši skaidri un obligāti izlemjamos jautājumus vienmērīgi sadalīt kopsapulces ciklos tā, lai kopsapulces darbs nebūtu pārslogots.

9.10. Kopsapulce ir pilntiesīga pieņemt lēmumus, ja lēmumu pieņemšanas brīdī sēdē piedalās vairāk par pusi balsstiesīgo biedru.

9.11. Kopsapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk par pusi no klātesošajiem balsstiesīgajiem biedriem.

9.12. Visi balsojumi ir atklāti, izņemot gadījumus, kad vismaz trīs SIA biedri pieprasa aizklātu balsojumu.

9.13. Kopsapulces norise tiek protokolēta. To nodrošina kopsapulces vadītājs un protokolists.

9.14. Kopsapulces protokolu paraksta kopsapulces vadītājs un protokolists. Kopsapulces protokoli ir biedriem atklāti dokumenti. Tie glabājas SIA lietā valdes atrašanās vietā. Katram biedram ir tiesības pieprasīt, lai valdes priekšsēdētājs viņam izsniedz protokola norakstu, kopiju vai izrakstu no tā. Nepieciešamības gadījumā protokols reģistrējams kompetentā valsts reģistru iestādē.

9.15. Kopsapulcei ir tiesības:

9.15.1. apstiprināt SIA statūtus un grozījumus tajos;

9.15.2. ievēlēt valdi;

9.15.3. ievēlēt revidentu;

9.15.4. apstiprināt gada budžetu, gada pārskatus un atskaites;

9.15.5. izveidot uzņēmējsabiedrības (uzņēmumus) un organizācijas, kā arī lemt par dalību tajās;

9.15.6. lemt jautājumu par mērķprogrammu veidošanu un to līdzekļu izlietošanu;

9.15.7. pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju;

9.15.8. izlemt citus jautājumus.

10.1. SIA pastāvīgi funkcionējošā vadības institūcija ir valde.

10.2. SIA valde sastāv no valdes priekšsēdētāja un trīs valdes biedriem. Valde pati sadala savus pienākumus valdes biedru starpā.

10.4.SIA:

10.4.1. nodrošina kopsapulču lēmumu izpildi;

10.4.2. vada un pārzin SIA lietas;

10.4.3. pārvalda SIA mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem un mantu atbilstoši statūtiem un kopsapulces lēmumiem;

10.4.4. sagatavo priekšlikumus par izmaiņām Kluba darbībā;

10.4.5. veic citus SIA darbībai nepieciešamus pasākumus.

10.5. Valdes sēdes sasauc valdes priekšsēdētājs vai vismaz divi valdes biedri. Valdes sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vismaz 2/3 valdes biedru. Valdes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vismaz 2/3 valdes biedru.

10.7. SIA valdes priekšsēdētāju ievēl kopsapulce uz valdes pilnvaru laiku.

10.8. Valdes priekšsēdētājs:

10.8.1. nodrošina kopsapulču un valdes lēmumu izpildi;

10.8.2. savas kompetences ietvaros vada un pārzin SIA lietas;

10.8.3. pārstāv SIA jebkuru veidu attiecībās ar trešajām personām, pārstāv SIA intereses valsts un pašvaldību iestādēs, organizācijās, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kā arī ārzemju un starptautiskajās organizācijās;

10.8.4. paraksta civiltiesiskus darījumus;

10.8.5. kārto uzdevumus SIA budžeta ietvaros;

10.8.6. sagatavo priekšlikumus par izmaiņām SIA darbībā;

10.8.7. iesniedz valdei un kopsapulcei apstiprināšanai nepieciešamos dokumentus;

10.8.8. izlemj citus ikdienas jautājumus.

10.9. Kopsapulce vai valde var īpaši noteikt jautājumus, kurus izlemjot, valdes priekšsēdētājam ir nepieciešama kopsapulces vai attiecīgi valdes piekrišana.

11.1. SIA darbības kontroli veic revidents, kuru ievēl biedru kopsapulce uz diviem gadiem.

11.3. SIA revidents:

11.3.1. veic SIA dokumentācijas, mantas un finansu līdzekļu revīziju;

11.3.2. dod atsauksmi par vadības institūciju darbību;

11.3.3. dod atsauksmi par SIA budžetu un gada pārskatu;

11.3.4. izvērtē SIA grāmatvedības un lietvedības darbu;

11.3.5. sniedz ieteikumus par SIA finansu darbības regulējošo institūciju darbības uzlabošanu;

11.3.6. veic citus kopsapulces uzticētos uzdevumus.

11.4. Revidents veic revīziju kopsapulces noteiktajos termiņos, taču ne retāk kā reizi gadā.

11.5. Kopsapulce nevar apstiprināt SIA gada pārskatu un bilanci bez SIA revidenta slēdziena.

13.nodaļa. Biedru tiesības un pienākumi.

13.1. Par SIA biedru var kļūt jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir ieinteresēta Kluba sekmīgā darbībā.

13.2. Lai kļūtu par SIA biedru, valdes sekretāram ir jāiesniedz noteiktas formas pieteikums. Valdes sekretārs apkopo dokumentus un nedēļas laikā nodod tos izskatīšanai Kluba valdē.

13.3. Valdei pieteicēja lūgums ir jāizskata tuvākās sēdes laikā, taču ne ilgāk kā divu nedēļu laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas brīža. Uz valdes sēdi, kurā izskata pieteicēja lūgumu, ir jāuzaicina pats pieteicējs un jādod viņam vārds sava viedokļa paušanai. Pieteicēja neierašanās nav šķērslis valdes lēmuma pieņemšanai. Valde lēmumu pieņem aizklāti balsojot. Valdei motivēts lēmums jāpaziņo pieteicējam nedēļas laikā no tā pieņemšanas brīža.

13.4. Valdes noraidīto lēmumu pieteicējs var pārsūdzēt biedru kopsapulcei. Ja arī biedru kopsapulce noraida pieteicēja lūgumu, pieteicējs nav uzņemts par SIA biedru, un viņš var iesniegt atkārtotu pieteikumu ne ātrāk kā pēc gada termiņa notecēšanas.

13.5. Ja valde vai biedru kopsapulce ir pieņēmusi lēmumu uzņemt pieteicēju par SIA biedru, jaunajam biedram ir jānomaksā iestāšanās maksa valdes noteiktajā apmērā un kārtībā.

13.6.SIA biedru var izslēgt valde par šādiem pārkāpumiem:

13.6.1. nenomaksāta iestāšanās vai biedra nauda;

13.6.2. kopsapulces un valdes lēmumu nepildīšana;

13.6.3. savu pienākumu un uzņemto saistību nepildīšana;

13.6.4. cita darbība, kas ir pretrunā ar šajos Statūtos noteikto.

13.7. Jautājumu par SIA biedra izslēgšanu valde izskata tuvākās sēdes laikā, uzaicinot izslēdzamo biedru un dodot viņam vārdu sava viedokļa paušanai. Izslēdzamā biedra neierašanās nav šķērslis valdes lēmuma pieņemšanai. Valde lēmumu pieņem aizklāti balsojot. Valdei motivēts lēmums jāpaziņo izslēdzamajam biedram nedēļas laikā no tā pieņemšanas brīža.

13.8. Valdes lēmumu par bieda izslēgšanu var pārsūdzēt biedru kopsapulcei.

14.1. SIA biedram ir tiesības:

14.1.1. piedalīties SIA pārvaldē statūtos noteiktā kārtībā;

14.1.2. saņemt informāciju par SIA darbību, tai skaitā iepazīties ar visu SIA institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem;

14.1.3. piedalīties visos SIA organizētajos pasākumos, iesniegt priekšlikumus par SIA darbību un tās uzlabošanu, aizstāvēt savu viedokli;

14.1.4. brīvi darboties citās demokrātiskās sabiedriskās organizācijās;

14.1.5. brīvi izstāties no SIA, iesniedzot valdei rakstisku iesniegumu.

14.2. SIA biedru pienākumi ir:

14.2.1. ievērot SIA statūtus un pildīt kopsapulces, valdes lēmumus;

14.2.2. regulāri maksāt biedra naudu;

14.2.3. ar savu aktīvu līdzdarbību atbalstīt SIA mērķa un uzdevumu realizēšanu;

14.2.4. augsti turēt SIA labo vārdu un nepieļaut rīcību, kas grauj SIA reputāciju sabiedrībā.

13.nodaļa. Institūcija vai amatpersona, kura ir tiesīga pieņemt lēmumus par kustamā vai nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu.

15.1. SIA valdes priekšsēdētājs ir tiesīgs vienpersoniski pieņemt lēmumu par kustamā īpašuma iegūšanu, apgrūtināšanu vai atsavināšanu līdz Ls 100 vērtībā.

15.2. SIA valde lemj par pārējo kustamo īpašumu vērtībā virs Ls 100 iegūšanu, apgrūtināšanu vai atsavināšanu.

15.3 SIA kopsapulce lemj par nekustamu īpašumu iegūšanu, apgrūtināšanu vai atsavināšanu.

16.4. SIA paraksta tiesības ir valdes priekšsēdētājam. Par paraksta tiesību piešķiršanu citām personām lemj SIA valde.

17.1. SIA pašlikvidāciju veic saskaņā ar kopsapulces lēmumu iecelta likvidācijas komisija trīs likvidatoru sastāvā. Reorganizāciju veic pamatojoties uz kopsapulces lēmumu un saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

17.2. SIA likvidācijas komisija pabeidz SIA iesāktos projektus un darījumus, pārdod SIA mantu, iekasē no debitoriem SIA pienākošās summas, nokārto parādus, apmierina citas pretenzijas, nodod SIA dokumentus valsts arhīvā glabāšanā.

17.3. Likvidācijas komisija par SIA likvidāciju likumos noteiktajos termiņos paziņo attiecīgajām valsts reģistru iestādēm.

18.nodaļa. Mantas un finansu līdzekļu izlietošanas kārtība

pašlikvidēšanās gadījumā.

18.1. Pašlikvidācijas procesā atlikušo naudu un mantu likvidācijas komisija nodod institūcijai, kuru norādījusi SIA pēdējā kopsapulce SIA mērķu īstenošanai. Atlikušo naudu un mantas nevar sadalīt SIA biedriem.

Valdes priekšsēdētājs: ________________________ /paraksta atšifrējums/

(paraksts)

http://data.csb.gov.lv/Dialog/Saveshow.asp

Tiesību aktos noteiktā regulējuma radīto šķēršļu ietekmes uz uzņēmējiem novērtēšana

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu izvērtējuma aptaujas veikšana (pētījums/aptauja)

http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=139 (item_file_20295_pp_2007_26.06.2008[1].zip - ZIP archive, unpacked size 3 633 664 bytes)