Blēzs Paskāls: no matemātikas līdz ticībai

Blēzs Paskāls (Blaise Pascal, dzimis 1623. gada 19. jūnijā, miris 1662. gada 16. augustā) bija franču rakstnieks, matemātiķis, fiziķis un reliģijas filozofs. Viņš bija brīnumbērns, kuru izglītoja viņa paša tēvs, kurš strādāja par ierēdni. Paskāls sākotnēji pievērsās dabas un prakstiskajām zinātnēm. Viņš izveidoja primitīvus mehāniskos kalkulatorus, pētīja dažādus šķidrumus un precizēja spiediena un vakuuma jēdzienus

Viņš dzimis augsti izglītotā juristu ģimenē. Tēva jurista Etjēna Paskāla blakus nodarbošanās bija matemātika. Ģimenē valdīja franču filozofa Mišela de Monteņa idejas, augsti vērtēja zinātni un garīgo darbu, aicinot apkarot tumsonību. Tajā laikā Francijā notika feodālie kari, modās tautas vēsturiskā apziņa, bija manāmas katoļu baznīcas konservatīvisma un renesanses laikmeta vēsmas.

Paskāls ir klasisks vācu talanta pārmantojamības piemērs. Jau 11 gadu vecumā viņš sacerēja rakstu par to, kā skaņa rodas un kā tā izzūd. Nedaudz vēlāk viņš pierādīja, ka trijstūra leņķu summa ir divi taisni leņķi. 16 gadu vecumā Blēzs uzrakstīja matemātisku traktātu, kur bija ietverta ģeometrijā pazīstamā Paskāla teorēma. Viņš izveidoja skaitļu tabulu (Paskāla trijstūri) binomiālo koeficientu aprēķināšanai, deva ievirzes skaitļu teorijā, varbūtības teorijā, diferenciālrēķinos un integrālrēķinos.

No 1641. gadā Blēza Paskāla tēvs bija intendants Ruānā. Lai tēvam palīdzētu kārtot rēķinus, 1642. gadā tapa pasaulē pirmais skaitļošanas summators. Viens šāds eksemplārs glabājas Parīzes muzejā (franču: Conservatoire des Arts et Metiers). Vājas veselības un spraiga darba dēļ Blēzs agri sāka slimot un, pēc māsas mūķenes ieteikuma, pievērsās askētiskai reliģiskai dzīvei, apmetoties klosterī.

Cilvēka dabas pamatā Paskāls saskatīja pretrunu starp patiesības meklējumiem un dzīvi melos un aizspriedumos. Cilvēks ir pārāks par dabu savas domāšanas dēļ, taču viņš ir vārga būtne, ko viegli var iznīcināt. Cilvēka cerība ir ticība Dievam un Dieva žēlastība. Šīs ticības dēļ prātam ir jāpazemojas.

Savā zinātnieka darbībā Paskāls gan nelika prātam nekādus šķēršļus. Viņaprāt, dabas zinātne matemātiski jāpamato tā, lai tajā nebūtu neviena neskaidra teikuma. Taču, pēc viņa domām, ar matemātiskām metodēm, ģeometrisko prātu nevar...