Brāļi Kaudzītes

Tautas dzejas renesanses laikā allaž min Kaudzītes Matīsa vārdu, kas sastopams gan dzejā, gan kritikā. Vēlāk, sevišķi no Mērnieku laiku iznākšanas, to parasti min kopā ar brāli Reini. Daudz viņi kopīgi arī strādājuši un devuši; sevišķi epikā viņu vārdi nav šķirami, viņu paveiktais kopīgais darbs nav viens no otra norobežojams. Tomēr savā dzejā un literāriskos spriedumos Kaudzītes Matīss pilnīgi patstāvīgs.Kaudzītes Matīss dzimis 18. (6.) aug. 1848. g. Vecpiebalgas Mādaru mājās, kur viņa tēvs bija par saimnieku. Ar sava brāļa Reiņa gādību viņš iestājās 1864. g. Vecpiebalgas draudzes skolas jaunatvērtajā augstākā klasē un, vēlāk pats dažās zinībās papildinādamies, nolika 1868. g. skolotāja eksāmenu. No šī laika viņš nodarbojās par skolas vadītāju kādā no Vecpiebalgas pagastskolām (Kaibēnu, vēlāk Ogrēnu skolā). Vēlākos gados, no skolotāja darbiem atvaļinājies, viņš dzīvo Kalna Kaibēnu mājās, ko Kaudzīši bija ieguvuši kā īpašumu. Turpat viņš mira ātrā nāvē 1926. g. 8. novembrī un 20. novembrī tika paglabāts Vecpiebalgas kapos.Savu izglītību Kaudzītes Matīss paplašināja, kopā ar brāli Reini ceļodams. Vispirms Kaudzīši iepazinās ar Latviju, 1878. g. apceļodami Vidzemi un Kurzemi. Pa Jāņiem 1879. g. viņi iziet no mājām Alūksnes virzienā, noiet kājām līdz Pleskavai, dodas tad uz Narvu, Pēterpili, Rēseli, tad no turienes atkal kājām uz Piebalgu. Vēlāk viņi apceļo ārzemes: 1884. g. Vāciju un Ziemeļšveici, 1885. g. Somiju, 1889. g. Vāciju, Holandi, Beļģiju, Franciju, Šveici, Augšitāliju, Bohēmiju, Austriju. 1903. g. viņi iepazīstas ar kādu Dienvidkrievijas daļu. Ceļodami viņi apmeklē izstādes, ievērojamas vietas, piegriež vērību ļaužu dzīvei un skolām. Viņi ceļo lēti, pa lielai daļai kājām, ģērbdamies un pārtikdami vienkārši. Savus ceļojumu aprakstus viņi laida klajā Balsī un Baltijas Vēstnesī. Kāda dala no tiem pārdrukāti Kaudzīšu kopotos rakstos Vija.K ā s a b i e d r i s k s d a r b i n i e k s Kaudzītes Matīss daudz laika veltījis Vecpiebalgas biedrību dzīvei, rīkojumiem, priekšlasījumiem, teātrim. Vecpiebalgas labdarības biedrība, par kuras priekšnieku viņš bija ilgāku laiku (no 1884. līdz 1891. gadam), sevišķi ar viņa gādību tikusi pie ērta biedrības nama.Ar viņa skolotāja amatu stāv sakarā viņa darbība s k o l a s l i t e r at ū r ā. Viņš izdeva Vēsturi tautas skolām (1880), Krievijas vēsturi (1885), Gadu skaitļus iz vēstures (1877), Ortogrāfijas kursu (1877, 3. izd. 1896) u. c. Viņa ievērojamākais darbs skolām ir latviešu lasāma grāmata Sēta un Skola (I 1882, II 1883, III 1884), ko viņš sastādīja kopā ar Stērstu Andreju un izdeva trijās daļās. Lasāmie gabali ar maz izņēmumiem ir viņa paša sarakstīti vai pārveidoti (dažus devis arī brālis Reinis) un ietver sevī galvenā kārtā tikumiskas un lietišķas pamācības. Grāmata piedzīvoja daudz izdevumu - Plašāks darbs no latviešu kultūras vēstures ir viņa monogrāfija Brāļu draudze Vidzemē ( 1877).L...