Briļļu vēsture

Pirmais briļļu priekštecis bija kāda sastingusi stikla pile, kuras unikālo īpašību mainīt attēla asumu pamanīja stikla lējējs jau tālajā 1280.gadā.

Pirmie rāmīši, kuros ievietoja tādas lēcas, bija veidoti kā šķēres ar apaļām, ierāmētām lēcām galos, tādējādi pielāgojot tās degunam.

Tālākā briļļu evolūcija apstājās jau ar parasto (mūsdienīgo) ietvaru izgudrošanu.

Mūsdienās pati briļļu struktūra vairs būtiski nemainās, mainās tikai ietvaru dizains un materiāli, kā arī lēcu optiskā un vizuālā kvalitāte.

Jau no seniem laikiem brillēm ir bijusi liela loma sabiedrībā. Sevišķi senatnē pēc brillēm varēja noteikt to valkātāja sabiedrisko stāvokli.

Atšķirībā no Eiropas, kur brillēm galvenā ir praktiskā puse, Āzijā agrāk imperatori lika sev izgatavot krāšņas brilles no bruņurupuča bruņām, rotātas ar dārgakmeņiem, lai izceltu savu varenību.

Arī mūsdienās ir tā pat. smalkas un elegantas metāla brilles piedod cilvēkam cienīgu izskatu. Turpretī radošo profesiju pārstāvji (mūziķi, mākslinieki u.c.) parasti izvēlas brilles plastmasas rāmjos, lai izceltu savu personību un individualitāti.

Brilles kā redzes uzlabošanas līdzeklis pazīstams kopš seniem laikiem.Mūsdienu briļļu pirmsākumi meklējami Itālijā ap 1248 gadu. Par briļļu izgudrošanu rakstiskas liecības atstājuši divi Itāļu mūki no Pizas Giordano da Rivaldo un Alessandro de Spina.