Brīvības cīņas posmi

1919.gada 4.martā Liepājā darbu sāk Latvijas Preses birojs "Latopress" šodienas informācijas aģentūras "LETA" priekštecis.

1919.gada 6.martā pie „Airītēm” krīt landesvēra Latviešu bataljona komandieris pulkvedis un pirmais LR armijas virspavēlnieks Oskars Kalpaks. Viņā vietā stājas Jānis Balodis.

1919.gada 16.aprīlī. Vāciešu organizētā puča rezultātā 11.maijā varu pārņem Niedras valdība, bet Latvijas Pagaidu valdības jeb Ulmaņa Pagaidu valdība patveras uz kuģa"Saratova".

1919.gada 6.maijā Parīzes Miera konferences ietvaros izveido speciālu Baltijas komisiju Esme Hovarda vadībā.

1919.gada 23. maijs. Rīgā iesoļo Latviešu atsevišķā brigāde.

3. jūlijā Strazdumuižā (pie Rīgas) tika noslēgts Strazdumuižas pamiers. Saskaņā ar tā noteikumiem, sakautie landesvēristi un Dzelzsdivīzijas karavīri bez kaujas atstāja Rīgu un atkāpās uz Jelgavu, bet t.s. Niedras valdība atkāpās, atzīstot K.Ulmaņa kabineta leģitimitāti. Vēlāk visiemVācijas pilsoņiem vajadzēja atstāt Latviju, bet Baltijas landesvērs atkal tika iekļauts Latvijas armijas sastāvā un par tā komandieri iecelts britu virsnieks Harolds Aleksanders.

1919.gada6.jūnijā sāks Cēsu kaujas, kurās līdz 3.jūlijam pret vācu karspēku un landesvēra vācu daļām cīnījās Igaunijas armija un Ziemeļlatvijas brigāde ģenerāļa Jorģa Zemitāna vadībā.

1919.gada jūnijā Jelgavā ierodas bijušais Krievijas armijas virsnieks Pāvels Bermonts, kurš sevi sāk dēvēt par kņazu Bermontu Avalovu un organizē Rietumkrievijas atbrīvošanas armiju.

1919.gada 19 22.jūnijs kaujas pie Cēsīm. Igauņu un latviešu karaspēks sakauj vācu karaspēka vienības pie Cēsīm 22.jūnijā, vēlāk šo dienu svin kā Varoņu dienu.

1919.gada 6.jūlijā Rīgā ienāk Ziemeļlatvijas brigāde ar ģenerāli Jorģi Zemitānu priekšgalā.