Budisms: mūsdienu interpretācijas un prakse

Budisma trīs dārgumi jeb triratna ir Buda, dharma (viņa mācība un sangha (mūku kopiena). Šie trīs dārgumi tiek pieminēti katrā budistu saiešanās reizē visās svētnīcās. Budas attēli netiek pielūgti, bet tie ir viņa mācības atgādinājums un palīgs meditācijā un reliģiskajā dzīvē. Lai spētu sekot Budas mācībai, cilvēkam jāatsakās no visām rūpēm, kas saistītas ar ģimenes dzīvi un sabiedrisko darbību.

Rangunas Zelta pagoda ir lielākā budistu svētnīca pasaulē. Tās ir Mjanmas garīgais centrs. Svētceļnieki dodas uz pakalnu, kura virsotnē redzama pagoda ar daudzajām terasēm pagalmiem un kapelām. Dievlūdzēji novelk apavus un pa garām akmens kāpnēm kāpj uz augšējo terasi. Nonācis augšā katrs dievlūdzējs piesit pie liela zvana, lai pasauktu debesis un zemi par lieciniekiem savai godbijībai.

Svētceļniekiem dievkalpošana ir ziedošana, tas ir veids kā izpelnīties glābšanu. Dievlūdzēji budas tēla priekšā noliek lielas vāzes ar ziediem, paklanās, nometas ceļos un piekļauj seju pie zemes. Viņi skaita lūgšanas un svēto rakstu fragmentus. Pie pagodas vārtu lauvas stāv jauns mūks bhikšu, viņš skaita lūgšanu virpinot lūgšanu krelles, to sauc par budas tēla apceri. Budisma reliģiskajā dzīvē ir svarīgi nošķir mūkus no lajiem. Mūkiem un mūķenēm nākas dzīvot vienkārši un nabadzīgi, tie uzturam nepieciešamo iegūst ubagojot. Tipiskās budisma zemes ir Birmu un Taizeme. Svarīgākie budistu svētki ir Budas dzimšanas dienas svinības.

Tikai mūkus var uzskatīt par patiesiem budistiem, jo pastāv uzskats, ka vienkāršs ticīgais var sasniegt budistu svētlaimi nirvānu tikai tad, ja iepriekšējā dzīvē viņš ir bijis mūks. Mūki pārtiek no žēlastības dāvanām. Mūki kopienā sanghā tiek uzņemti, veicot īpašus iesvētīšanas rituālus. Tomēr mūka dzīve tiem nav jāpieņem uz visu mūžu, jebkurā brīdī no tās var atteikties.

Pastāv divi atšķirīgi budisma virzieni: theravādas un mahājānas budisms. Theravādas budisms tiek uzskatītas par mazajiem ratiem, bet mahājānas budisms par lielajiem ratiem. Theravādas budisms ir vecākais virziens. Mācības pamatā ir doktrīna, tā paredz glābšanas iespēju tikai mūkiem. Mahājānas budisms paver glābšanās ceļu katram. Lielākā daļa no budistiem ir mahājānas budismapiekritēji, viņu mītnes ir Nepāla, Tibeta, Vjetnama, Ķīna, Koreja un Japāna. Theravādas budisms Šrilankā, Mjanmā, Taizemē, Laosā un Kambodžā. Rietumos parādās arvien lielāks skaits budisma piekritēju. Pasaulē ir no 200 400 miljoni budistu.

Tradicionāli par budisma pamatlicēju uzskata Sidhārthu Gautamu, kurš esot dzīvojis no 563. līdz 483. gadam pr.Kr. Par viņa dzīvi var uzzināt no theravādas svētajiem rakstiem. Tie sarakstīti pali valodā apm. 400 gadus pēc budas nāves. Daži viņa dzīves notikumi ir labi zināmi.

Buda noliedz dievu eksistenci. Viņš uzskatīja , ka dievi tāpat kā cilvēki ir lemti iznīcībai un lai gan tie dzīvo ilgāk par mums, tomēr galu galā ir pakļauti pārdzimšanas ritenim.