Budisms – senās mācības būtība un tās loma mūsdienās

Budisms ir mācība, kas radusies Indijā, apmēram 5.gs. pr.KrTā ir vieno vecākajām mūsdienās plaši izplatītajām reliģijām, kas radusies balstoties uz Indijas prinča Sidhārtas Gautamas filozofiskajiem uzskatiem, kurus ietekmēja viņa attieksme pret dzīvi, ilgas pārdomas un pilnīga askēze, kas ļāva tam sasniegt pilnīgu apskaidrību. Par budisma pamatvirzieniem tiek uzskatīti teravādas un mahājānas budisms. Teravādas budisms tiek saukts arī par mazajiem ratiem un ir vecākais budisma virziens un tas ir vienkāršs salīdzinot ar mahājānas budismu, sauktu arī par lielajiem ratiem, kurā ir sarežģītāki rituāli, raksti un svēto (bodistavu) sistēma.Pēc apskaidrības sasniegšanas Buda izveidoja pirmo budistu mūku kopienu.Pēc Budas nāves tiek izveidotas 4 padomes. Pirmajā padomē, kas notiek 3 mēnešus pēc Budas nāves, nolemj, ka viss ko mācījis Buda ir absolūts, nemaināms, Budas mācība tiek sadalīta tās pamatvirzienos.

Izplatītāks ir mahājānas budisms, kura piekritēji apdzīvo Tibetu, Nepālu, Japānu, Ķīnu un Koreju. Teravādas budisms savukārt ir vairāk izplatīts Šrilankā, Taizemē un Kambodžā. Jāmin, ka Indijā budisms ilgu laiku bija otršķirīga reliģija (aiz Hindusisma).