Budžeta ieņēmumu un izdevumu klasifikācij

Saturs.

Ievads. 3.

1.Klasifikācijas nozīme un būtība. 4.

2.Valsts budžeta ieņēmumi. 6.

2.1.Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi; 6.

2.1.1. Nodokļu ieņēmumi; 7.

2.1.2.Nenodokļu ieņēmumi; 12.

3.Valsts budžeta izdevumu struktūra. 14.

3.1. Izdevumu sadalījums pēc valdības funkcijām; 14.

3.2.Izdevumu ekonomikā klasifikācija; 15.

3.3.Budžeta izdevumu ministriju klasifikācija. 19.

Secinājumi un priekšlikumi. 21.

Izmantotās literatūras saraksts. 22.Ievads.

Latvijā un citās Rietumeiropas valstīs tiek rūpīgi apspriesti iespējamie Eiropas Savienības nākotnes attīstības plāni. Nopietnas bažas rodas, vērojot lēno ekonomisko progresu bijušajās sociālistiskajās valstīs. Šo valstu starpā LR neievietojas pirmajās vietās. Tomēr Baltijas valstu specifiskās problēmas saistās ar to kaimiņvalsts atklāti pausto neizpratni par to, ko nozīmē dzīvot civilizētu valstu saimē. Tātad Latvijas kandidatūras apspriešanā līdzvērtīgi ir politiskie un ekonomiskie rādītāji. Ar ekonomiskajiem rādītājiem saista arī budžetu.

Budžets ir līdzeklis valsts politikas īstenošanai ar finansiālajām metodēm, un tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Budžets ir svari, kuriem ir jāsabalansē valsts ienākumi un izdevumi. Lai budžets būtu pārskatāmāks, tiek veikta budžeta ieņēmumu un izdevumu klasifikācija. Pasaulē pavisam ir četras budžeta klasifikācijas metodes – funkcionālā, ekonomiskā, administratīvā un jauktā klasifikācija, no kurām katra valsts izvēlas un izmanto sev piemērotāko klasifikāciju. Latvijā patlaban tiek izmantotas funkcionālā, ekonomiskā un administratīvās klasifikācijas metodes, taču laikā, kad Latvija atradās PSRS, tika izmantotas jau augstākminētās klasifikācijas un vēl bez tām mērķa klasifikācija un nozaru klasifikācija, patlaban šī klasifikācija tiek lietota kā funkcionālā, bet PSRS laikos tā tika lietota kopā ar priekšmetu klasifikāciju. Ņemot vērā, ka budžeta klasifikācija ir mainījusies autors domā, ka būtu interesanti izpētīt Latvijas valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu mūsdienu klasifikāciju.

Kursa darba mērķis:

Balstoties uz Latvijas valsts budžeta klasifikācijas analīzi, veidot secinājumus un izteikt priekšlikumus budžeta klasifikācijas pilnveidošanai.

Lai sasniegtu kursa darbā izvirzīto mērķi ir jāatrisina divi galvenie uzdevumi:

1.speciālajā literatūrā izpētīt Latvijas valsts budžeta klasifikācijas veidus;

2.uz izmantotās literatūras pamata, attēlot budžeta klasifikācijas trūkumus.

Lai atrisinātu šos, darbā izvirzītos galvenos uzdevumus, ir attiecīgi veidota darba struktūra.

Pirmajā nodaļā sniegta informācija par klasifikāciju, lai vieglāk varētu izprast klasifikācijas būtību.

Otrajā nodaļā dota budžeta ieņēmumu teorija un faktiskie dati, lai parādītu nodokļu nozīmi Latvijā.

Trešajā nodaļā attēloti budžeta izdevumu klasifikācijas veidi, lai parādītu šo klasifikācijas veidu napilnības.

Lai sasnietu darba mērķi autors darbā izmanto faktoru analīes metodi.

Galvenā uzmanībaderbā veltīta Latvijas budžeta klasifikācijai.

Darbā izmantoti šādi saīsinājumi:

LR – Latvijas Republika;

IKP – iekљzemes kopprdukts.1.Klasifikācijas nozīme un būtība.

Izdevumus un ieņēmumus budžetā ietilpina noteiktā kārtībā, kas nodrošina skaidru priekšstatu par budžeta izdevumu un ieņēmumu daļas sastāvu, vienveidīgu izdevumu un ieņēmumu grupējumu, to detalizāciju un iespēju atsevišķas tāmes apvienot budžetā un budžetus kopsavilkumos, kā arī budžetu salīdzināšanu un analīzi. Obligāto izdevumu un ieņēmumu grupējumu un to noteikto izvietojuma kārtību un nosaukšanu budžetos nosaka budžeta ieņēmumu un izdevumu klasifikācija. Visi budžeta ieņēmumi un izdevumi dokumentā tiek novietoti pēc vienotās budžeta klasifikācijas, t.i., pēc budžeta ieņēmumu un izdevumu sistematizēta ekonomiskā grupējuma pēc viendabīgām pazīmēm. Latvijā šo kārtību nosaka 1994.gada 24.marta likums ” Par budžetu un finansu vadību “, kura 11.pantā uzsvērts, ka šo darbu nosaka Ministru kabinets. Minēto likumu detalizē Ministru kabineta 1995.gada 24.novembra noteikumi Nr.23, kur teikts, ka valsts budžeta ieņēmuma klasifikators sevī ietver:

1.budžeta ieņēmuma kodu;

2.preču grupas kodu.

Izdevumu klasifikators sastāv no:

1.ekonomiskās pazīmes koda;

2.administratīvās pazīmes koda;

3.budžeta funkcionālās pazīmes koda;

4.nozares koda.

Lai budžetam piešķirtu konkrēta direktīva plāna raksturu, to sastāda un apstiprina ne tikai ieņēmumu un izdevumu kopsummā, bet arī apakšiedaļās un ar tā saucamo specializāciju, piesaistot ieņēmumus pēc atsevišķiem avotiem un izdevumus pēc to novirzījuma mērķiem, t.i., pēc resoriem, saimniecības nozarēm, pasākumiem un uzdevumiem. Tajā pašā laikā budžeta specializācija nodrošina kontroli pār budžeta izpildīšanu kā likumdošanas orgānu puses, tā arī no finansu orgānu puses. Ja šī specializācija nebūtu un budžetu apstiprinātu tikai kopsavilkuma summās, tad tas būtu tikpat kā dot izpildu orgāniem pilnīgu brīvību noteikt izdevumu apmērus katrai saimniecības nozarei – dot brīvību, kas ierobežota tikai ar budžeta kopējo apjomu.

No tiesiskā viedokļa jautājumus par budžeta specializāciju pielīdzināms jautājumam par valsts vara un izpildu orgānu budžeta kompetences robežām un par izpildu orgānu tiesībām budžeta izpildīšanā. Apakšiedaļas, pēc kurām budžetu apstiprina, ir tiesiskās specializācijas robežas, kuras izpildu orgāni var grozīt tikai tajās robežās, kādas noteikusi likumdošana, pie tam grozījumu pareizību un likumību pārbauda valsts varas orgāni, apstiprinot budžeta izpildījuma pārskatus.

Budžetu klasifikācijām ir ne tikai liela organizatoriska, bet arī tiesiska nozīme.

Budžeta klasifikācija ir sistematizēts budžeta ieņēmumu un izdevumu ekonomisks grupējums pēc vienveidīgām pazīmēm. Budžeta izdevumu klasifikācijai izmanto administratīvo, ekonomisko un nozaru klasifikācijas, kā arī kombinēto klasifikāciju, kurā tiek apvienotas administratīvā ar ekonomisko un nozaru ar ekonomisko klasifikācijas metodi.

Budžeta klasifikācijas apakšiedaļu saturam un izvietojuma kārtībai vispirms jāatbilst tautsaimniecības plānveida sistēmas izvirzītām prasībām. Pirmā no tām ir tāda, ka klasifikācijā pieņemtām apakšiedaļām pēc sava satura jāatbilst nozaru finansu plāniem un to pamatelementiem. Apakšiedaļām jānodrošina iespēja sasaistīt minētos plānus ar budžetu un izdarīt izvērstu finansiāli ekonomisku atsevišķo budžeta daļu analīzi. Budžeta apakšiedaļām jāatspoguļo ražošanas finansu plānu galvenais saturs, lai pēc tiem viegli varētu kontrolēt plāna realizāciju un mobilizēt darbaļaudis tā izpildīšanai. Budžeta klasifikācijai jādod uzskatāms un saprotams priekšstats par budžeta struktūru, tā materiālo bāzi, tā finansējamās saimniecības sastāvu un per vispārējo budžeta attīstības virzienu. Nepieciešams, lai klasifikācija ietvertu bez izņēmuma visus budžeta ieņēmums un izdevumus un paredzētu to skaidru grupējumu, kas nerada nekādas grūtības ieņēmumu vai izdevumu ieskaitīšanā vienā vai otrā grupā.

Skaidra ieņēmumu un izdevumu sakārtojuma un grupējuma sistēma – viens no pamatnoteikumiem pareizai kontroles nostādnei un visāda veida ļaunprātību novēršanai. Nopietni izstrādāta budžeta klasifikācija nodroš...ina pareizu atsevišķu pasākumu finansēšanu un atvieglo cīņu par finansu-budžeta disciplīnas ievērošanu visos posmos un saimniecības nozarēs. Iespēja salīdzināt vienāda nosaukuma izdevumus dažādās nozarēs un pasākumos sekmē to finansēšanas racionalizāciju un tautsaimniecības resursu taupīšanu.2.Valsts budžeta ieņēmumi.

2.1.Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi.

Katrā atsevišķā valstī, atbilstoši tās teritoriālajam iedalījumam, tiek veidota noteikta budžeta sistēma. Latvijā, lai saskaņotu dažādas intereses, ir izveidota šāda budžeta sitēma. Kopbudžets sastāv no divām savstarpēji saistītām daļām: 1) no Valsts budžeta un 2) pašvaldību budžeta. Tas nozīmē, ka bez Valsts budžeta pastāv arī zemāka līmeņa – vietējo pašvaldību – pilsētu, rajonu, pagastu – budžeti. Savukārt Valsts budžets un pašvaldību budžeti ietver pamatbudžetu un speciālo budžetu. Ar Valsts kopbudžetu saprot visu veidu nodokļu un nenodokļu ieņēmumu un izdevumu uzskaitījumu. Tā galvenā sastāvdaļa ir pamatbudžets. To veido visi valsts un pašvaldību ieņēmumi, kuri paredzēti šādu izdevumu segšanai:

-vispārējo izdevumu segšanai, kas nav domāti īpašiem mērķiem;

-valsts aizņēmumiem;

-izdevumi valsts parāda apkalpošanai;

-valsts garantiju un galvojumu saistībām u.c.

Otra ne mazāk svarīga kopbudžeta daļa ir speciālais budžets. To veido īpaši paredzēti ieņēmumi un šie līdzekļi ir izmantojami atbilstoši īpaši paredzētiem izdevumiem. Galvenie no tiem ir šādi:

-mērķa dāvinājumi un dotācijas;

-budžeta institūciju maksas pakalpojumi

Valsts kopbudžeta ietvaros tiek veidoti arī pašvaldību naudas līdzekļi. Tie ietver visus pašvaldību, kā arī to institūciju iekasētos jeb saņemtos ieņēmumus, kurus pašvaldības izlieto konkrētiem mērķiem. Pašvaldību budžetā tiek ieskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, zemes nodoklis, noteikts procents no akcīzes nodokļa, vietējās nodevas, Valsts budžeta dotācijas noteiktu programmu izpildei un pārdalītie līdzekļi teritoriju ekonomiskās izlīdzināšanas fondā.

Valsts ir izveidojusi papildu nodokļu ieņēmumu avotus, no alkohola un tabakas tirdzniecības ieņēmumiem speciālajā budžetā, lai uzlabotu iedzīvotāju veselības aprūpi un to iestāžu finansēšanu, kā arī no degvielas akcīzes nodokļa, lai uzturētu kārtībā valsts un pašvaldību autoceļus un nodrošinātu dotācijas nerentablajos pasažieru pārvadājumiem sabiedriskajā transportā lauku apvidū.

Budžeta ieņēmumi ir saskaņā ar nodokļu likumiem savāktie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī valsts un pašvaldību budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā ( ar uzskaiti naudā ). Valsts budžetā ietilpst arī aizņēmumi, kas paredzēti, lai finansētu valsts budžeta deficītu.

Valsts konsolidētais budžets ir valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžeta un pašvaldību speciālo budžetu summa, no kuras atskaitīti transferti – tiešie savstarpējie naudas līdzekļu pārskaitījumi. Latvijas Valsts budžeta ieņēmumiem ir divas daļas: ieņēmumi no visa veida nodokļiem un ieņēmumi, kas nav saistīti ar nodokļu iekasēšanu.

Valsts kopbudžeta ieņēmumu daļas struktūra veidojas no:

nodokļu ieņēmumiem;

1.tiešie nodokļi;

2.netiešie nodokļi;

nenodokļu ieņēmumiem;

saņemtie ziedojumi un dāvinājumi;

budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem;

citu valdības līmeņu maksājumi.

Valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar likumā paredzētu pilnvarojumu – apropriāciju.

-Apropriācija ir budžeta likuma vai cita likuma piešķirtā pilnvara noteiktā apjomā, kas ļauj valsts kasei asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem. Valsts konsolidētais budžets redzams pielikumā nr.1., kur augstākminētā struktūra ir uzskatāmi parādīta, kā arī redzams, ka Latvijas valdība darbojas ar budžeta deficītu, kas ir budžeta gada izdevumu pārsniegums pār gada ieņēmumiem. Tas palielina valsts iekšējo parādu, summējot iepriekšējā gada deficītu. Lai valsts varētu atļauties tērēt vairāk naudas līdzekļu nekā ir tās ieņēmumi budžetā, tad tai ir nepiec...iešami papildus naudas līdzekļi, un tie kaut kur jāatrod.

Nodokļu ieņēmumi sastāda lielāko daļu no visiem ieņēmumiem kopumā. Šie ieņēmumi ietver šādus nodokļus:

Tiešie nodokļi:

iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

uzņēmuma ienākuma nodoklis;

nekustamā īpašuma un īpašuma nodoklis;

valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

Iekšējos nodokļus par pakalpojumiem un precēm.

dabas resursu nodoklis

zemes nodoklis;

izložu un azartspēļu nodoklis;

Netiešie nodokļi:

pievienotās vērtības nodoklis;

akcīzes nodoklis;

muitas nodoklis;

Valsts pamatbudžetā tiek ieskaitīti uzņēmuma ienākuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, muitas nodoklis un lielākā daļa no akcīzes nodokļa. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ieskaita Valsts speciālajā Sociālās apdrošināšanas budžetā. No iedzīvotāju ienākumu nodokļa 28,4% ieskaita Valsts speciālajā Veselības aprūpes budžetā, pārējais 71,6% tiek ieskaitīti pašvaldību budžetos. Akcīzes nodokli vēl ieskaita Valsts speciālajā Autoceļu fondā kā arī pašvaldību speciālajos Auto ceļu fondos un 50% no virsplāna ieņēmumiem par alkoholiskajiem dzērieniem tiek ieskaitīts Valsts speciālajā Veselības aprūpes budžetā. Zemes, īpašuma, nekustamā īpašuma nodokli ieskaita pašvaldību budžetos. Dabas resursu nodoklis tiek ieskaitīts Valsts speciālajā Vides aizsardzības fondā un pašvaldību speciālajos Vides aizsardzības fondos.

Iedzīvotāja ienākuma nodokļa maksātāji ir gan Latvijas rezidenti ( arī ārvalstu fiziskās personas, kas uzturas šeit ilgāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu ilgā laika posmā ), gan arī nerezidenti ( citas ārvalstu fiziskās personas). Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir iekšzemes uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības, no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem finansētās institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskas darbības ( izņemot valsts uzņēmumus, no valsts budžeta finansētās valsts institūcijas un no pašvaldību budžeta finansētās institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti speciālā budžetā, kas ir valsts un pašvaldību budžeta sastāvdaļa), augstāk minētos maksājumus veic rezidenti. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir arī ārvalstu uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, fiziskās personas un citas personas ( nerezidenti ) un nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, arī fiziskajām personām, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Līdz 2000. gada 31. decembrim Latvijā ir spēkā divi nodokļi, ar kuriem dažādi tiek apliktas divas nekustamā īpašuma sastāvdaļas. Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas LR teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājas,- zemi, izņemot likuma “ Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta 2. daļā minēto nekustamo īpašumu, piemēram, koplietošanas satiksmes ceļus, ielas, masu aktīvos atpūtas centrus u. c. Ēkas un būves tiek apliktas ar īpašuma nodokli, ko aprēķina procentos no to bilances ( atlikušās ) vērtības.

Sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības personai, kurai ( par kuru ) ir jāveic iemaksa, saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Brīvprātīgā sociālās apdrošināšanas iemaksa ir brīvprātīgs maksājums, ko persona, kas nav pakļauta obligātajai apdrošināšanai, veic valsts pensiju speciālajā budžetā un kas dod tiesības šīm personām saņemt valsts vecuma pensiju atbilstoši veikto iemaksu apmēram. Sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie. Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veic darba ņēmēji, kurus nodarbina darba devējs – iekšzemes nodokļu maksātājs; aktīvā valsts dienesta karavīri; personas, kuras saņem maternitātes vai slimības pabalstu; person...as, kuras uzturas ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais; pašnodarbinātie; visi 15 gadus sasniegušie ārvalstnieki, kurus nodarbina darba devējs un ārvalstu nodokļu maksātājs, ja tas uzturas Latvijā ilgāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā. Sociālās apdrošināšanas maksājumi ir vislielākais nodoklis. Sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas un sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tiek finansēti no šādiem speciālajiem budžetiem:

valsts pensiju speciālā budžeta;

nodarbinātības speciālā budžeta;

darba negadījumu speciālā budžeta;

invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta.

Dabas resursu nodokļa mērķis ir ierobežot dabas resursu nesaimniecisku izmantošanu un vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunas un pilnveidotas tehnoloģijas ieviešanu, kas samazina vides piesārņojumu, kā arī veidot vides aizsardzības pasākumu finansiālo nodrošinājumu. Visi no nodokļa maksājumiem iegūtie līdzekļi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kas tieši saistīti ar vides aizsardzību. Šī nodokļa maksātāji ir visas juridiskās personas un fiziskās personas, kas LR teritorijā iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus vai, kas vidē ievada ar nodokli apliekamu piesārņojumu, vai realizē ražotas vai ieved videi kaitīgas preces un produktus un, kas saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, ir saņēmuši atļaujas veikt šādas darbības.

Azartspēļu biznesa uzņēmumu darbību LR regulē likums “ Par izlozēm un azartspēlēm”, bet aplikšanu ar nodokļiem – likums “ Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”. LR izložu un azartspēļu organizēšanai ir nepieciešama licence. Šī nodokļa maksātāji ir LR Uzņēmumu reģistrā iekļauti uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas veic saimniecisko darbību un kapitāla ieguldījumus azartspēļu organizēšanai, uzturēšanai, kā arī šo spēļu līdzekļu un uz azartspēlēm attiecināmu priekšmetu nomu, un, kuri saņēmuši Finansu ministrijas izsniegtu licenci.

Ar pievienotās vērtības nodokli ( turpmāk tekstā - PVN ) apliek šādu darījumu vērtību:

preču piegāde;

pakalpojumu sniegљana;

preču imports;

pašpatēriņš.

Ar nodokli apliekamā persona ir fiziskā vai juridiskā persona, kas veic kādu no iepriekš minētajiem četriem darījuma veidiem un ir reģistrēti kā ar PVN apliekamām personām. Ievedot preces iekšzemē, pievienotās vērtības nodokli uz robežas maksā gan apliekamā persona, gan jebkura cita persona, kas ieved preci. PVN tiek iekasēts pēc 18% likmes katrā preču pārdošanas gadījumā. Šo nodokli piesaista preces cenai un iekasē no pircēja. Pārdevējam saņemtais PVN jāiemaksā budžetā. Budžetā tiek maksāta vienīgi starpība starp PVN summu, kas saņemta no pircēja, un summu, kas samaksāta izejvielu pārdevējam.

Latvijā akcīzes nodokli piemēro spirtam un citiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, dārgmetāliem un dārgakmeņiem ( un to izstrādājumiem ), kā arī vieglajiem automobiļiem, naftas produktiem, to aizstājēj produktiem un komponentiem, kā arī citiem produktiem, kuri pilnīgi vai daļēji sastāv no ogļūdeņražiem. Akcīzes nodokli maksā importētāji uz robežas, ievedot preci valstī atbilstoši režīmam “ ievešana brīvam apgrozījumam “, un ražotāji – sākot realizēt preci pircējiem. Nodokļa maksātāji ir juridiskās un fiziskās personas vai šādu personu apvienība, kas realizē pašražotās vai ieved ar PVN apliekamās preces. Par akcīzes nodokļa maksātājiem uzskatāmas arī tās juridiskā personas, kas iegādājušās minētās preces no tādām juridiskām personām, kurām nav likumā “ Par uzņēmējdarbību “ noteiktās speciālās atļaujas šo preču realizācijai. Akcīzes nodokli par naftas produktiem maksā fiziskās un juridiskās personas, kas naftas produktus ieved LR muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam un akcīzes preču noliktavu turētāji. Akcīzes preču noliktavas turētājs aprēķināto nodokli valsts budžetā maksā par naftas produktiem, kurus ieved LR muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam un par... naftas produktiem, kurus taksācijas periodā izved no akcīzes preču noliktavas vai izmanto akcīzes preču noliktavā.

Muitas nodoklis ir nodoklis, ko noteiktā kārtībā valsts budžetā iemaksā fiziskās un juridiskās personas, kas ieved LR vai izved no tās preces vai citus priekšmetus. Ar muitas nodokli muitas teritorijā apliek preces un citus priekšmetus, piemērojot muitas tarifos norādītās nodokļa likmes.

Muitas nodokli nosaka pamatojoties uz preču vai citu priekšmetu muitas vērtību; muitas tarifiem, kas balstās uz preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un kombinēto nomenklatūru un likumā “ Par muitas nodokli” un starptautiskajos līgumos paredzētajiem preču izcelsmes noteikumiem.

Nodokļu ieņēmumu klasifikācijas uzskatāmībai izveidota tabula “ Nodokļu ieņēmumi ” (skat. Pielikumā 2.1.tab. ), kurā redzams nodokļu ieņēmumu iedalījums tiešajos un netiešajos nodokļos, kā arī parādīti nozīmīgāko nodokļu ieņēmumi, kas paredzēti 2000.gada valsts budžetā. No šīs tabulas datiem var secināt, ka netiešo nodokļu ieņēmumi ir daudz lielāki nekā tiešo nodokļu ieņēmumi, kā arī to, ka svarīgākie nodokļi, ks veido Latvijas valsts budžeta ieņēmumu daļu ir peivienotās vērtības (346759678Ls), akcīzes (117579322Ls) un muitas (13800000Ls)nodokļi. Lai uzskatāmāk varētu parādīt nozīmīgāko nodokļu ieņēmumu atšķirību par šā gada mēnešiem un salīdzināt to ieņēmumu daudzumu ar 1999. gadu (skat.pielikumā 2.2.tab.). No tabulas 2.2. datiem izriet, ka Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi oktobrī salīdzinājumā ar septembri ir palielinājušies par 3,1 milj. latu jeb 10,5% un veidoja 32,8 milj. latu. Šo pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi noteica gan iekšzemē, gan uz robežas iekasētā nodokļa apjoma palielinājums attiecīgi par 0,8 milj. latu un 2,3 milj. latu, ko noteica importa palielinājums un ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi š.g. oktobrī salīdzinājumā ar septembri ir palielinājušies par 0,8 milj. latu jeb 5,8%. Par 0,1 milj. latu ir samazinājušās akcīzes nodokļa iemaksas par alu, savukārt akcīzes nodokļa iemaksas par alkoholiskajiem dzērieniem ir samazinājušās nebūtiski. Par 0,1 milj. latu ir pieauguši ieņēmumi no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem ir palielinājušies par 0,8 milj. latu. Akcīzes nodokļa par naftas produktiem zemo ieņēmumu pieaugumu noteica arī tas, ka oktobrī turpinājās naftas produktu pasaules cenu svārstības un degvielas cenas Baltijas valstīs saglabāja tendenci palielināties. Š.g. oktobrī pārskaitījumi Valsts autoceļu fondam veidoja 4,1 milj. latu, kas salīdzinājumā ar septembri ir par 0,2 milj. latu vairāk. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi oktobrī bija 39,0 milj. latu, kas ir par 1,5 milj. latu jeb par 3,9% vairāk nekā septembrī. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi š.g. oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieauga par 0,1 milj latu jeb 0,4%. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi oktobrī veidoja 5,2 milj. latu, kas ir par 2,7 milj. latu vairāk nekā septembrī. Joprojām tika veiktas nodokļa atmaksas, kuras noteica 1999. gada pārrēķina rezultāti. Oktobrī tika atmaksāts pārmaksātais uzņēmumu ienākuma nodokļa avanss 1,2 milj. latu apmērā.

Š.g. 1. novembrī kopējais nodokļu parāds valsts pamatbudžetam bija 203,0 milj. latu, t.sk. pievienotās vērtības, akcīzes un uzņēmumu ienākuma nodokļa parādi attiecīgi 121,8 milj. latu, 25,9 milj. latu un 54,5 milj. latu apmērā, kā arī maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu parādi 0,9 milj. latu apmērā. Salīdzinot ar situāciju 1. oktobrī, kopējā parādu summa ir palielinājusies par 1,1 milj. latu jeb 0,5%. Šis pie-augums ir pamatā saistīts ar apturēto parādu palielinājumu, pieaugot gan to uzņēmumu skaitam, kas ir atzīti par maksātnespējīgiem, gan to, kam ir veikta parādu kapitalizācija. Kopējie pievienotās vērtības nodokļa parādi salīdzinot ar 1. oktobri ir pieauguši par 0,8 milj. latu jeb 0,7%, jo uzņēmumi neievēroja maksājumu termiņus un savlaicīgi nenomaksāja audita rezultātā aprēķinātā...s summas. Ir pieaudzis apturēto parādu īpatsvars, palielinoties uzņēmumu skaitam, kam ir uzsākta maksātnespējas procedūra. Uzņēmumu ienākuma nodokļa parādi salīdzinājumā ar situāciju uz 1. oktobri ir pieauguši par 0,3 milj. latu jeb 0,5%, ko izskaidro maksājumu termiņu neievērošana. Savukārt, akcīzes nodokļa parādi ir pieauguši nebūtiski, kas ir saistīts ar apturēto parādu palielinājumu.

Valsts ieņēmumu otru daļu veido nodevas un nenodokļu ieņēmumi.

2.1.2. Nenodokļu ieņēmumi.

Nenodokļu ieņēmumus veido:

maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu (3.28% );

ienākumi no valsts īpašuma iznomāšanas( 0,65% );

sodi un sankcijas( 13,77% );

procentu maksājumi par kredītiem un valsts izsniegtajiem galvojumiem (19,37% );

Valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem (26,34 % );

Valsts nodeva par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai ( 1,29 % );

Pārējās valsts nodevas ( 10,83% );

Pārējie nenodokļu ieņēmumi (24,47%).

Augstāk minētie dati nozīmē procentuālo daudzumu no kopējiem nenodokļu ieņēmumiem. Pilnā apmērā nenodokļu ieņēmumu lielums un to tālāks iedalījums redzams tabulā “Nenodokļu ieņēmumi” (skat. Pielikumā 2.3.tab.). No tabulas “Nenodokļu ieņēmumi” datiem izriet, kad vismazākos ienākumus dod Iemaksas no Dzelzceļa infrastruktūras fonda – 205713 Ls, bet vislielākais ienākums ir no Valsts nodevām par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem - 16 107 167latu. Šeit parādās kārtējās mūsu valsts budžeta nepilnība, proti, vislielākais ienākums ir no valsts nodevām par juridiskiem un citiem pakalpojumiem, taču nekur netiek sīkāk skaidrots, kas piederas pie šiem citiem pakalpojumiem. Taču, neņemot vērā iepriekš minēto, šī klasifikācija ir veidot uzskatāma, kas arī ir šis klasifikācijas plus starp citām budžeta ieņēmumu klasifikācijas metodēm.3. Valsts budžeta izdevumu struktūra.

Budžeta izdevumi ir visi maksājumi no budžeta, izņemot parādu atmaksu.

Valsts budžeta izdevumi sastāv no līdzekļu asignējumiem noteiktām valsts vajadzībām saskaņā ar ikgadējo valsts budžeta likumu, kā arī citiem likumiem, ieskaitot speciālos budžetus.

Valsts budžeta izdevumus resori plāno kārtējam budžeta gadam, izstrādājot tā saucamo budžeta pieprasījumu. Budžeta pieprasījumos:

jānorāda noteiktiem mērķiem paredzētais naudas līdzekļu daudzums pagājušajam, kārtējam, nākamajam un aiznākamajam saimnieciskajam gadam;

Jādod kopsavilkums par pastāvīgajām un pagaidu štata vienībām ( darbinieku vietām ), kas jāuztur no budžeta līdzekļiem;

Jānorāda iecerētajam mērķim nepieciešamais naudas līdzekļu daudzums un jādod kopsavilkums par štata vienībām, lai varētu analizēt budžeta likuma projektu un informāciju par budžeta pieprasījumiem, kā sniegt paskaidrojumus.

Ja pirms saimnieciskā gada sākuma nav stājies spēkā ikgadējais valsts budžeta likums, finansu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus ar noteikumu, ka:

Netiek apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā;

Izdevumi mēnesī nepārsniedz divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas.

Valsts izdevumi tiek paredzēti, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar koplietošanas precēm un pakalpojumiem. Tā ir valsts aizsardzība, sabiedriskā kārtība un drošība, iedzīvotāju tiesību aizsardzība, kultūra u.c. Tās ir preces un pakalpojumi, kurus nav ieinteresēts ražot un piedāvāt tirgū privātais sektors, kura interesēs ir apmierināt tikai maksātspējīgo iedzīvotāju vajadzības. Tādēļ valstij ir jāpalīdz maznodrošinātajiem slāņiem.

Valsts uzdevums ir uzlabot sabiedrisko labklājību kopumā un apmierināt visu cilvēku vajadzības. Lai veiktu šo uzdevumu, valstij ir nepieciešami noteikti naudas līdzekļi.

3.1. Izdevumu sadalījums pēc valdības funkcijām.

Šis klasifikācijas veids tiek izmantots, lai uzskatāmi parādītu, cik liels līdzekļu daudzums tiek atveltīts no budžeta katrai konkrētai valdības funkcijai. Taču šis klasifikācijas veids neatspoguļo, cik daudz līdzekļus konkrētai nozarei velta katra ministrija atsevišķi.

Izmantojot šo iedalījuma metodi izdevumus iedala:

Vispārējie valdības dienesti (13341 tūkst. Ls)

Aizsardzība (3032 tūkst Ls )

Sabiedriskā kārtība un drošība, tiesību aizsardzība (9563 tūkstLs)

Izglītība ( 33017 tūkst Ls )

Veselības aprūpe ( 18145 tūkst Ls )

Sociālā apdrošināšana un sociālā nodrošināšana ( 55606 tūkst Ls )

Dzīvokļu un komunālā saimniecība (7215 tūkst Ls )

Brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija (4849 tūkst Ls )

Lauksaimniecība ( zemkopība ), mežkopība un zvejniecība (5952 tūkst Ls )

Transports, sakari (10868 tūkst Ls )

Pārējā ekonomiskā darbība (5186 tūkst Ls )

Kurināmā un enerģētikas dienesti (325 tūkst Ls )

Pārējie izdevumi, kas nav atspoguļoti pamat grupās (31154 tūkst Ls ).

Augstāk minētie dati attiecas uz 2000.gada jūnija mēnesi.

Tabulā “2000.gada Valsts kopbudžeta izdevumi pēc valdības funkcijām” atspoguļoti kopbudžeta izdevumi pēc valdības funkcijām, tai skaitā pa budžetu veidiem (skat. tab.3.1.).

Kā redzams tabulā nr. 1., tad visvairāk līdzekļu tiek veltīti sociālai apdrošināšanai un nodrošināšanai – 315732 un 55606 tūkstoši latu. Vismazāk līdzekļu tiek veltīts kurināmā un enerģētikas dienestiem – no janvāra līda jūnijam 667 tūkst.Ls un jūnijā 325 tūkst.Ls. Šī klasifikācijas metodes lielākais un galvenais pozitīvais aspekts ir tas, ka tā ir izveidota ļoti uzskatāma un, lai tajā orientētos nav jābūt speciālistam. Šī klasifikācija parāda Latvijas valsts budžeta trūkumus, proti, budžeta klasifikācijā parādās tādas valdības funkcijas kā pārējā ekonomiskā darbība un pārējie izdevumu, kas nav atspoguļoti pamatgrupās, turklāt šīm valdības funkcijām tiek atvēlēti lieli naudas līdzekļi, attiecīgi šā gada jūnija mēnesī pārējai ekonomiskajai darbībai atveltīti 5186 tūkstoši latu ( no janvāra līdz jūnijam – 28080 tūkst. L...s), bet pārējiem izdevumiem, kas nav atspoguļoti pamatgrupās – 31154 tūkstoši latu (no janvāra līdz jūnijam – 133738 tūkst. Ls). Autors uzskata, ka šīs augstāk minētās summas Latvijai nebūt nav mazas, lai mūsu valsts valdība atļautos to neatspoguļot detalizētākā veidā. Izdevumus smalkāku iedalījumu iespējams aplūkot ekonomiskajā klasifikācijā.

Ekonomiskā klasifikācija budžeta izdevumus iedala:

1.Uzturēšanas izdevumi (694318 tūkst Ls.)

2.1.1. Kārtējie izdevumi (354645 tūkst Ls.);

3.Atalgojumi(165669 tūkst Ls.);

Sociālās apdrošināšanas iemaksas

Pakalpojumu apmaksa;

1.2. Maksājumi par kredītiem un aizņēmumiem( 39335.tūkst.Ls);

1.3.Subsīdijas un dotācijas (300338 tūkst.Ls);

dotācijas iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem;

dotācijas iedzīvotājiem;

iemaksas starptautiskajās organizācijās ( 5151tūkst.Ls);

dotācija valsts pamatbudžetam sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai;

2. Izdevumi kapitālieguldījumiem ( 65529 tūkst.Ls);

2.1. Kapitālie izdevumi (24237tūks.Ls);

2.2. Investīcijas (411292tūkst.Ls);

3. Budћeta aizdevumi un atmaksa (55987tūkst.Ls).

Sīks izklāsts par 2000.gada valsts budžeta izdevumiem, klasificējot pēc ekonomiskās metodes, atspoguļots tabulā “Valsts pamatbudžeta izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas “ (skat. Pielikumā 3.2. tab.).

Atalgojumi ietver:

algas;

Uz šo izdevumu daļu attiecināmi šādi izdevumi: darba algas saskaņā ar vienoto darba samaksas sistēmu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem apstiprinātajām kvalifikācijas kategorijām, noteiktajām mēneša algām un stundas tarifa likmēm, kā arī algas karadienesta personālam un kareivjiem un deponēto darba algu izdevumu par summām, kādas pēc glabāšanas termiņa beigām iemaksā valsts pamatbudžetā.

 piemaksas pie algām;

Attiecināmas visu veidu piemaksas pie darba algas, prēmijas, pabalsti arī atlaišanas pabalsts.

 atalgojumus ārštata darbiniekiem;

Šie izdevumi ietver atalgojumus fiziskām personām, ar kurām administrācija ir stājusies līgumattiecībās par konkrēta darba vai pakalpojuma izpildi, kā arī Ministru kabineta izmaksātās naudas balvas un īpaši apbalvojumi no Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

 ārvalstīs izmaksājamos diferencētos atalgojumus.

Šis izdevumu veids ietver izdevumus atalgojuma izmaksai personām, kas tiek nodarbinātas ārvalstīs.

Komandējumu un dienesta braucienu izdevumi - kas darbiniekiem tiek atlīdzināti par komandējuma laiku ( dienas nauda; ceļa izdevumi; izdevumi par viesnīcu; izdevumi par izbraukšanas dokumentu noformēšanu u.c. saskaņā ar spēkā esošiem Ministru kabineta noteikumiem), kā arī izdevumi par dienesta braucieniem, darbinieku pārcelšanās izdevumi, izdevumi par braucieniem uz sesijām, kongresiem, apspriedēm un konferencēm.

Uz sociālās apdrošināšanas iemaksām attiecināmi izdevumi darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām likumdošanas aktos noteiktajā apmērā.

Uz pakalpojumu atmaksu attiecināmi visi līguma darbu ar juridiskām personām izdevumi, kas saistīti ar administrācijas darbības nodrošināšanu un ar iestādes ēku, iekārtu, transportlīdzekļu, elektrisko sistēmu, aparātu, ceļu uzturēšanu vai remontu ( izņemot ēku, ceļu un būvju kapitālo remontu). Pakalpojumu atmaksa ietver:

pasta, telefona un citu sakaru pakalpojumu atmaksu, uz kuru attiecas visi sakaru izdevumi: telefona abonēšanas maksa un vietējo sarunu un tālsarunu apmaksa, izdevumi par dažāda veida pasta sūtījumiem, telefonu speclīniju apmaksa, speciālo sakaru kanālu apmaksa, valsts nozīmes datu pārraides tīkla pakalpojumu apmaksa;

darba devēja apmaksātie veselības aprūpes pasākumi ietver darba devēja apmaksātos savu darbinieku ārstniecības izdevumus;

 ar administrācijas darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu apmaksa. Uz šo izdevumu posteni attiecināma līgumdarba apmaksa, ja līgums tiek slēgts ar juridisku personu ( ja līgums tiek slēgts ar fizisku personu, tad pakalpojums tiek apmaksāts kā ārštata d...arbinieka līgums), kā arī tiesu izdevumu apmaksa sakarā ar liecinieku, cietušo, tiesu piesēdētāju pieaicināšanu; statistisko un socioloģisko apsekojumu apmaksa; tipogrāfiju un publikāciju pakalpojumu apmaksa; izdevumu apmaksa par dokumentu iesiešanu un brošēšanu, mācību grāmatu izdošanu; kongresu, apspriežu, konferenču, ārvalstu delegāciju saimnieciskās apkalpošanas apmaksa; izdevumu apmaksa, kas saistīti ar administrācijas darbības nodrošināšanu;

remonta darbu un iestāžu uzturēšanas pakalpojumu apmaksa, izņemot ēku, būvju un ceļu kapitālo remontu. Uz šo izdevumu posteni attiecināma visu līguma darbu apmaksa par ēku, transportlīdzekļu, elektrisko sistēmu, aparātu, ceļu uzturēšanu vai kārtējo kapitālo remontu (izņemot ēku, būvju un ceļu kapitālo remontu); telpu, iekārtas un inventāra remonts, mīkstā inventāra un apģērba remonts, medicīnisku un citu iekārtu tehniskā apkalpošana, piegādes izdevumi; izdevumi par malkas sagatavošanu, ēku, pagalmu, ielu un ietvju tīrīšanu un labiekārtošanu; kanalizāciju un asenizāciju; dezinfekciju, dezinsekciju; veļas mazgāšanu un sociālo un kultūras iestāžu kontingenta sanitāri higiēnisko apkalpošanu; ieslodzījuma vietu, robežu zonu nožogojumu ierīkošanu un apkalpošanu;

informācijas tehnoloģijas pakalpojumu apmaksa ietver izdevumus par datoru programmatūras izstrādāšanu; uzskaites mehanizācijas pakalpojumu samaksu; samaksu par darbiem, kurus izpilda skaitļošanas centri saskaņā ar centralizēto grāmatvedību un budžeta iestāžu pasūtījumu;

uz telpu un inventāra īri un nomu attiecināmi visi izdevumi, kas saistīti ar telpu, zemes, iekārtu, inventāra un transportlīdzekļu īri vai nomu, ieskaitot transportlīdzekļu nomu kurināmā piegādei, atkritumu un sniega izvešanai u.c. saimnieciskām vajadzībām, kā arī pārtikas produktu, medikamentu, pārsienamo līdzekļu, minerālūdeņu, serumu u.tml. pievešanai veselības aprūpes un citām sociālām un kultūras iestādēm; grāmatu, iekārtu, inventāra, mīkstā inventāra un apģērba piegāde; materiālu piegāde celtniecības darbiem un ēku un būvju remontam, kā arī izdevumi ieslodzīto pārvadāšanai;

nodokļu maksājumi, uz kuriem attiecināmi zemes nodokļa maksājumi un PVN maksājumi, kas saistīti ar preču piegādi vai pakalpojumu apmaksu.

Maksājumi par kredītiem un aizņēmumiem. Šajā postenī tiek uzskaitīti kredīta procentu maksājumi un citi ar to apkalpošanu saistītie izdevumi par valdības ņemtajiem kredītiem, kurus attiecīgā institūcija izlietojusi. Šai kategorijā netiek uzrādītas summas, kas saistītas ar paša kredīta pamat summas atmaksu.

Subsīdijās un dotācijās tiek iekļauti budžeta līdzekļi, kurus piešķir citiem budžetiem, uzņēmumiem, organizācijām, lai nodrošinātu valsts vai pašvaldību funkciju izpildi ( dotācijas ), vai kurus piešķir uzņēmumiem to izdevumu daļējai vai pilnīgai segšanai, kuri saistīti ar noteiktu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu ( subsīdijas ). Šajos izdevumos iekļauj:

dotācijas pašvaldību budžetiem, uz kurām attiecas valsts un pašvaldību dotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam, kuras saskaņā ar likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu tiek novirzītas pašvaldībām saskaņā ar gadskārtējo likumu par valsts budžetu;

pārējos pabalstus un kompensācijas, uz kuriem attiecināmas apbedīšanas pabalstu izmaksas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, kā arī komunālo pakalpojumu apmaksas kompensācijas Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībniekiem un bojā gājušo dalībnieku ģimenēm; pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir pārvietošanās grūtības, un Černobiļas AES seku likvidācijas dalībniekiem; izmaksas konkrētiem mērķiem un citi pabalsti un kompensācijas, kas nav klasificēti iepriekš citās pozīcijās.

Kapitālos izdevumus veido:

kustamie īpašumi – izdevumu kustamā īpašuma – iekārtu, transportlīdzekļu un inventāra – iegādei, ja to vērtība ir virs 50 Ls par vienu vienību un vairāk un ja kalpošanas laiks pārsniedz vienu gadu;

kapitālais remonts, uz kuru attiecināmi ēkas, būves un ceļa kapitālā... remonta izdevumi nolūkā atjaunot resursus, vajadzības gadījumā nomainot konstrukcijas elementus un inženierietaises, kā arī ekonomiski pamatota ēkas modernizācija. Kapitālā remonta ietvaros var notikt arī rekonstrukcija un ēku un būvju restaurācija. Izdevumos jāiekļauj visas izmaksas - gan tās, kas saistītas ar remontdarbiem, ko veic kā pakalpojumu juridiska persona, gan arī, ja remontdarbus veic pašu spēkiem ( darba samaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, materiāli u.c.).

Šī klasifikācijas metode ietver sevī daudz un dažādus posteņus, kuriem savukārt ir pakārtoti apakšposteņi, līdz ar to sniedz detalizētu izklāstu par budžeta izdevumiem. Aplūkojot valsts budžeta izdevumus pēc ekonomiskās klasifikācijas, var iegūt pilnīgu informāciju par jebkuru ekonomisko izdevumu veidu. Autors uzskata, ka šī metode pilnībā pilda savu uzdevumu, kas ir sniegt detalizētu, viegli pārskatāmu un izsmeļošu informāciju par budžeta izdevumiem pēc ekonomiskās klasifikācijas.3.3. Budžeta izdevumu ministriju klasifikācija.

Ministriju klasifikācija izdevumus grupē pa ministrijām un tālāk atbilstoši pa departamentiem vai mērķa programmām. Šāda veida klasifikācija ļauj slēpt patieso asignējuma līdzekļu virzību un izdevumu raksturu. Ministriju klasifikācija rāda katras ministrijas kopējo izdevumu daudzumu, uzturēšanas izdevumus tai skaitā atalgojumus un izdevumus kapitālieguldījumos tai skaitā kapitālos izdevumus. Tādējādi, apskatot attiecīgo valsts budžeta sadaļu par ministriju izdevumiem, var gūt informāciju par jebkuras ministrijas kopējiem izdevumiem. Lielākie izdevumi tiek atvēlēti labklājības ministrijai (157534tūkst.Ls), finansu ministrijai(94171 tūkst.Ls) un iekšlietu ministrijai(80356 tūkst.Ls). autors uzskata, ka šī klasifikācija nav racionāla. Tabulā 3.3. “Valsts pamatbudżeta izdevumi pa ministrijām un pasākumiem (2000.gada.janvāris-oktobris) “ redzams līdzekļu izlietojums pa augstāk minētajām ministrijām. Kā redzams šajā tabulā izdevumu atšifrējums ir nepilnīgs, jo uzrādīti izdevumi kapitālieguldījumiem un uzturēšanas izdevumi , detalizētāka informācija netiek sniegta, līdz ar to var teikt ,ka šī klasifikācija, ja tā netiek pilnveidota, nav nepieciešama.

3.3.tabula.

Valsts pamatbudżeta izdevumi pa ministrijām un pasākumiem

(2000.gada janvāris - oktobris)

kopā ar ārvalstu finansu palīdzību

(tūkst.latu)

RādītājiLikumā apstiprinātais gada plānsFinansēšanas plāns pārskata periodamIzpilde no gada sākumaIzpilde % pret gada plānu (4/2)Izpilde % pret finansēšanas plānu pārskata periodam

(4/3)Oktobra izpilde

1234567

Finansu ministrija94 17182 39878 25683,195,07 634

Uzturēšanas izdevumi85 27074 49271 86184,396,57 148

Izdevumi kapitālieguldījumiem8 9017 9066 39571,880,9 486

Iekљlietu ministrija80 35667 55965 10181,096,46 224

Uzturēšanas izdevumi71 47160 24559 22082,998,35 762

Izdevumi kapitālieguldījumiem8 8857 3145 88166,280,4 462

Labklājības ministrija157 534132 930130 65182,998,312 745

Uzturēšanas izdevumi153 189128 911127 29683,198,712 586

Izdevumi kapitālieguldījumiem4 3454 0193 35577,283,5 159Secinājumi un priekšlikumi.

Secinājumi.

1.Budžeta klasifikācijai jādod uzskatāms un saprotams priekšstats par budžeta struktūru, tā materiālo bāzi, tā finansējamās saimniecības sastāvu un per vispārējo budžeta attīstības virzienu.

2.Latvijā tiek izmantotas trīs budžeta izdevumu klasifikācijas metodes, proti, ekonomiskā, funkcionālā un ministriju.

3.Funkcionālā izdevumu klasifikācijas metode pilnībā neatšifrē izdevumu posteņus, līdz ar to tā ir nepilnīga.

4.Latvijā valsts budžeta ieņēmumi tiek klasificēti kā nodokļu un nenodokļu ieņēmumi, savukārt nodokļu ieņēmumi dalās tiešajos un netiešajos nodokļos.

5.Ministriju klasifikācija ļauj slēpt patieso asignējuma līdzekļu virzību un izdevumu raksturu, līdz ar to tā ir neracionāla.

6.Latvija budžeta izdevumu ekonomiskā klasifikācija ir vienīgā no Latvijā izmantotajām trīs izdevumu klasifikācijas metodēm, kura ir racionāla.

7.Skaidra ieņēmumu un izdevumu sakārtojuma un grupējuma sistēma – viens no pamatnoteikumiem pareizai kontroles nostādnei un visāda veida ļaunprātību novēršanai.

Priekљlikumi.

1.Pilnveidot funkcionālo izdevumu klasifikāciju, pilnībā atšifrējot visus izdevumu posteņus, lai nerastos pārpratumi par to, kā tiek izmantoti budžeta ieņēmumi, kas lielākoties iegūti no Latvijas iedzīvotājiem.

2.Sastādot ministriju klasifikāciju sniegt detalizētāku informāciju par izdevumu izvietošanu vai no tās atteikties, jo tā nav racionāla, vai arī izmantot citu izdevumu klasifikāciju, kas sniegtu visu izdevumu, kas paredzēti ministrijām, atšifrējumu.Izmantotās literatūras saraksts.

1.Gončarovs. G., ”Finansu teorija “, LU ekonomikas un vadības fakultāte, Rīga, 2000.gads.

2.Kodoliņa I., “Nodokļi Latvijā”, Turība biznesa augstskola, Rīga, 1999.gads.

3.Zvejnieks. A., “Nodokļi un Nodevas”, RTU inženierekonomikas fakultāte, Rīga, 1998.gads.

4.Болдырев Б. Г. «Финансы капитализма ». Финансы и стстистика. Москва.1990.г.

5.Дьяченко. В. П.»Финансово-кредитный словарь». Госфиниздат. Москва. 1961.г.

6.“Latvijas statistikas ikmēneša biļetens” 6/2000., LR Centrālā statistikas pārvalde, Rīga, 2000.gads.

7.internets finLatvijas Republikas Finansu Ministrija1.htm.

8.internetswww.vkase.gov.lv.

9.internetswww.fm.gov.lv.

Pielikums.

2.1.tabula.

Nodokļu ieņēmumi.

Latos.

Nodokļu ieņēmumi552 794 000

Tiešie nodokļi74 655 000

Netiešie nodokļi478 139 000

Pievienotās vērtības nodoklis346 759 678

Akcīzes nodoklis117 579 322

Muitas nodoklis13 800 000

2.2.tabula.

Nodokļu ieņēmumi.

(milj. latu)

2000. gada septembris2000. gada oktobris2000. gada

janvāris - oktobris1999. gada

janvāris -oktobris% izmaiņas 00/99% no plāna

Uzņēmumu ienākuma nodoklis2,55,260,776,8-20,963,9

Pievienotās vērtības nodoklis29,732,8282,6257,010,081,7

Akcīzes nodoklis13,914,7134,7128,15,270,9

Sociālās apdrošināšanas iemaksas37,539,0383,4369,53,781,0

Muitas nodoklis1,11,211,812,9-8,492,1

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis*22,522,6211,7193,79,381,1

Nodokļi no īpašuma2,42,835,338,4-8,299,9

* neieskaitot. kompensāciju no valsts pamatbudžeta 1999. gadā

** neieskaitot. nesadalīto atlikumu

2.3.tabula.

Nenodokļu ieņēmumi.

Latos.

Nenodokļu ieņēmumi61 140 583

Maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu2 000 330

Procentu maksājumi par kredītiem un izsniegtajiem galvojumiem11 842 400

Valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem16 107 167

Valsts nodeva par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai790 000

Ieņēmumi no valsts īpašuma iznomāšanas400 000

Pārējās valsts nodevas6 620 000

tai skaitā

Valsts nodeva par jūras navigācijas pakalpojumiem (bāku nodeva)2 200 000

Izložu un azartspēļu valsts nodeva4 200 000

Valsts nodeva par azartspēļu iekārtu marķēšanu220 000

Sodi un sankcijas8 416 685

Pārējie nenodokļu ieņēmumi14 964 001

tai skaitā

Pārskaitījums valsts pamatbudžetā sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai1 201 200

VAS “Latvijas meži” fiksētais maksājums7 700 000

Iemaksas no Dzelzceļa infrastruktūras fonda205 713

Starptautiskā valūtas fonda Post-SCA-2 konta depozīts216 000

3.1.tabula.

2000.gada Valsts kopbudžeta izdevumi pēc valdības funkcijām.

(Tūkst.s)

2000

I-VI

mēneši2000

VI

mēnesis.

Izdevumi pavisam(iesk. Aizdevumus un atmaksas)

Tai skaitā pa budžetu veidiem:1006531198253

Valsts 39588779221

Valsts speciālais37343265847

Pašvaldību21180345719

Pašvaldību speciālais254097466

Vispārējie valdības dienesti6343513341

Valsts365137165

Valsts speciālais209093967

Pašvaldību417102

Pašvaldību speciālais55962107

Aizsardzība177433032

Valsts176243019

Valsts speciālais584

Pašvaldību619

Sabiedriskā kārtī un drošība, tiesību

aizsardzība555879563

Valsts523248985

Valsts speciālais34622

Pašvaldību2917556

Izglītība14657433017

valsts406317404

pašvaldību10242325116

Valsts speciālais3520497

Veselības aprūpe10286318145

valsts349475869

pašvaldību2626524

Valsts speciālais6529011752

Sociālā apdrošināšana un nodrošināšana31573255606

Valsts speciālais25865045956

valsts406906981

pašvaldību163922669

Dzīvokļu un komunālā saimniecība, vides aizsardzība354737215

valsts2067392

pašvaldību274035695

Valsts speciālais5230940

Pašvaldību speciālais773188

Brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija296444849

valsts121292131

pašvaldību150352352

Valsts speciā...lais2480366

Kurināmā un enerģētikas dienesti667325

valsts7615

pašvaldību591310

Lauksaimniecība, mežkopība un zvejniecība278075952

valsts268255742

pašvaldību654148

Valsts speciālais32862

Transports, sakari4918810868

valsts49481841

pašvaldību40851196

Valsts speciālais340485515

Pašvaldību speciālais61072316

Pārējā ekonomiskā darbība280805186

valsts115481602

pašvaldību53498

Valsts speciālais3065631

Pašvaldību speciālais129332855

Pārējie izdevumi, kas nav atspoguļoti pamatgrupās13373831154

valsts11556528075

pašvaldību181733079

3.2.tabula.

Valsts pamatbudžeta izdevumi

pēc ekonomiskās klasifikācijas

(2000.gada janvāris - oktobris)

(tūkst.latu)

RādītājiLikumā apstiprinātais gada plānsFinansēšanas plāns pārskata periodamIzpilde no gada sākumaIzpilde % pret gada plānu (4/2)Izpilde % pret finansēša-

nas plānu pārskata periodam

(4/3)Oktobra izpilde

2. Izdevumi - kopā (2.1.+2.2.)759 847642 297595 97878,492,861 366

2.1. Uzturēšanas izdevumi694 318584 486551 58079,494,456 974

Kārtējie izdevumi354 645289 441274 48077,494,828 176

atalgojumi165 669133 341129 61678,297,212 803

valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksasxx34 269xx3 307

pārējie kārtējie izdevumix156 099110 595xx12 066

Maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem39 33535 17534 76688,498,84 060

procentu nomaksa par iekšējiem aizņēmumiemxx16 531xx3 119

procentu nomaksa ārvalstu institūcijāmxx17 868xx928

Finansu ministrijas maksājumi par valsts parāda apkalpošanuxx367xx13

Subsīdijas un dotācijas300 338259 869242 33480,793,324 738

subsīdijasxx17 738xx1 865

mērķdotācijas pašvaldību budžetiemxx75 365xx8 742

dotācijas pašvaldību budžetiemxx5 919xx540

dotācijas iestādēm un organizācijāmx28 62779 415xx7 599

t.sk.speciālajam budžetam*xx51 888xx5 525

pārējiemxx27 527xx2 074

dotācijas iedzīvotājiemx60 99860 140xx5 820

t.sk. pensijasxx1 013xx44

pabalstixx44 743xx4 093

stipendijasxx5 557xx719

pārējiexx8 827xx964

iemaksas starptautiskajās organizācijās5 1514 4243 75772,984,9172

2.2.Izdevumi kapitālieguldījumiem65 52957 81144 39867,876,84 392

Kapitālie izdevumi24 23721 97314 44559,665,71 899

Investīcijas41 29235 83829 95372,583,62 493

t.sk. speciālajam budžetamxx1 406xx38

t.sk. pašvaldību budžetamxx7 231xx930

3. Valsts budžeta tīrie aizdevumi (3.1.-3.2.)55 987x53 379xx8 943

3.1.Valsts budћeta aizdevumi x76 338xx11 029

t.sk.speciālajam budžetam x50 469xx6 242

3.2.Valsts budћeta aizdevumu atmaksas x22 959xx2 086

t.sk. no speciālā budžeta 5 247 1 299