Budžeta ieņēmumu un izdevumu klasifikācij

Latvijā un citās Rietumeiropas valstīs tiek rūpīgi apspriesti iespējamie Eiropas Savienības nākotnes attīstības plāni. Nopietnas bažas rodas, vērojot lēno ekonomisko progresu bijušajās sociālistiskajās valstīs. Šo valstu starpā LR neievietojas pirmajās vietās. Tomēr Baltijas valstu specifiskās problēmas saistās ar to kaimiņvalsts atklāti pausto neizpratni par to, ko nozīmē dzīvot civilizētu valstu saimē. Tātad Latvijas kandidatūras apspriešanā līdzvērtīgi ir politiskie un ekonomiskie rādītāji. Ar ekonomiskajiem rādītājiem saista arī budžetu.

Budžets ir līdzeklis valsts politikas īstenošanai ar finansiālajām metodēm, un tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Budžets ir svari, kuriem ir jāsabalansē valsts ienākumi un izdevumi. Lai budžets būtu pārskatāmāks, tiek veikta budžeta ieņēmumu un izdevumu klasifikācija. Pasaulē pavisam ir četras budžeta klasifikācijas metodes – funkcionālā, ekonomiskā, administratīvā un jauktā klasifikācija, no kurām katra valsts izvēlas un izmanto sev piemērotāko klasifikāciju. Latvijā patlaban tiek izmantotas funkcionālā, ekonomiskā un administratīvās klasifikācijas metodes, taču laikā, kad Latvija atradās PSRS, tika izmantotas jau augstākminētās klasifikācijas un vēl bez tām mērķa klasifikācija un nozaru klasifikācija, patlaban šī klasifikācija tiek lietota kā funkcionālā, bet PSRS laikos tā tika lietota kopā ar priekšmetu klasifikāciju. Ņemot vērā, ka budžeta klasifikācija ir mainījusies autors domā, ka būtu interesanti izpētīt Latvijas valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu mūsdienu klasifikāciju.

Balstoties uz Latvijas valsts budžeta klasifikācijas analīzi, veidot secinājumus un izteikt priekšlikumus budžeta klasifikācijas pilnveidošanai.

Lai sasniegtu kursa darbā izvirzīto mērķi ir jāatrisina divi galvenie uzdevumi:

Lai atrisinātu šos, darbā izvirzītos galvenos uzdevumus, ir attiecīgi veidota darba struktūra.

Pirmajā nodaļā sniegta informācija par klasifikāciju, lai vieglāk varētu izprast klasifikācijas būtību.

Otrajā nodaļā dota budžeta ieņēmumu teorija un faktiskie dati, lai parādītu nodokļu nozīmi Latvijā.

Trešajā nodaļā attēloti budžeta izdevumu klasifikācijas veidi, lai parādītu šo klasifikācijas veidu napilnības.

 IKP – iekљzemes kopprdukts.1.Klasifikācijas nozīme un būtība.

Izdevumus un ieņēmumus budžetā ietilpina noteiktā kārtībā, kas nodrošina skaidru priekšstatu par budžeta izdevumu un ieņēmumu daļas sastāvu, vienveidīgu izdevumu un ieņēmumu grupējumu, to detalizāciju un iespēju atsevišķas tāmes apvienot budžetā un budžetus kopsavilkumos, kā arī budžetu salīdzināšanu un analīzi. Obligāto izdevumu un ieņēmumu grupējumu un to noteikto izvietojuma kārtību un nosaukšanu budžetos nosaka budžeta ieņēmumu un izdevumu klasifikācija. Visi budžeta ieņēmumi un izdevumi dokumentā tiek novietoti pēc vienotās budžeta klasifikācijas, t.i., pēc budžeta ieņēmumu un izdevumu sistematizēta ekonomiskā grupējuma pēc viendabīgām pazīmēm. Latvijā šo kārtību nosaka 1994.gada 24.marta likums ” Par budžetu un finansu vadību “, kura 11.pantā uzsvērts, ka šo darbu nosaka Ministru kabinets. Minēto likumu detalizē Ministru kabineta 1995.gada 24.novembra noteikumi Nr.23, kur teikts, ka valsts budžeta ieņēmuma klasifikators sevī ietver:

Lai budžetam piešķirtu konkrēta direktīva plāna raksturu, to sastāda un apstiprina ne tikai ieņēmumu un izdevumu kopsummā, bet arī apakšiedaļās un ar tā saucamo specializāciju, piesaistot ieņēmumus pēc atsevišķiem avotiem un izdevumus pēc to novirzījuma mērķiem, t.i., pēc resoriem, saimniecības nozarēm, pasākumiem un uzdevumiem. Tajā pašā laikā budžeta specializācija nodrošina kontroli pār budžeta izpildīšanu kā likumdošanas orgānu puses, tā arī no finansu orgānu puses. Ja šī specializācija nebūtu un budžetu apstiprinātu tikai kopsavilkuma summās, tad tas būtu tikpat kā dot izpildu orgāniem pilnīgu brīvību noteikt izdevumu apmērus katrai saimniecības nozarei – dot brīvību, kas ierobežota tikai ar budžeta kopējo apjomu.