Bulgārijas ekonomiskā sistēma
Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu, Bulgārijas ekonomika piedzīvoja smagu triecienu un 20.gs. deviņdesmito gadu laikā bija vērojams ekonomikas pagrimums, kas bija saistīts ar Padomju Savienības tirgus zaudējumu, ar kuru Bulgārijas ekonomika bija cieši saistīta. Dzīves līmenis Bulgārija kritās aptuveni par 40%.
Padomju Savienības laikā Bulgārijas galvaspilsēta Sofija tika uzskatīta par nozīmīgu elektronikas un augsto tehnoloģiju centru, tomēr Bulgārijas Padomju Savienības stila ekonomiku varēja raksturot kā kūtru ar pārtikas, enerģētikas un patēriņa preču deficītu, milzīgu ārējo parādu. Gandrīz visas lauksaimniecības un rūpniecības aktivitātes atradās valsts kontrolē.
Pēc smago pārmaiņu perioda, pirmās ekonomikas atveseļošanās pazīmes parādījās 1994. gadā, kad IKP pieaugums sasniedza 1.4%, savukārt gadu vēlāk sasniedza jau 2.5%, kas bija labākie rādītāji kopš 1988. gada. Arī inflācija nokritās no 122% līdz 32.9% . Tomēr 1996. gada laikā atkal ekonomika piedzīvoja kritumu līdz ar lēnu un nepareizi vadītu ekonomikas reformu iedzīvināšanu reālajā dzīvē, kas atstāja postošu ietekmi uz lauksaimniecības nozari, destabilizēja banku sistēmu, novedot Bulgāriju līdz inflācijas līmenim 311% apmērā un Bulgārijas valūtas krahu. Kad 1997. gada pavasarī stājās spēkā jauna reformu sistēma, kas ietvēra privatizāciju, lauksaimniecības politikas liberalizāciju, valsts sociālās apdrošināšanas programmas reformu Bulgārijas ekonomika pamazām tika nostabilizēta. Pašlaik Bulgārija ir uzskatāma par visindustrializētāko valsti starp bijušās Padomju Savienības dalībvalstīm, kur tiek attīstīta brīvā tirgus ekonomika.
Salīdzinot ar deviņdesmitajiem gadiem, atzīstams sasniegums bijis augstā bezdarba līmeņa pakāpeniska samazināšana. Vēl 2000. gadā bezdarba līmenis sasniedza 18.0%. 2007. gadā bezdarba līmenis bija nokrities līdz 6,9%.
