Būvniecības attīstība Latvijā

Būvniecības nozarē strādā 6% no valstī nodarbinātajiem iedzīvotajiem, tomēr lielu daļu darbinieku šajā nozarē sastāda tā saucamie „ līgumstrādnieki”, kas oficiālajā statistikā neparadās.[2]

Latvijas ekonomisko un sociālo attīstību nosaka ceļi. Ceļu un tiltu būvniecība ir ļoti nepieciešama, lai attīstītu infrastruktūru un tādējādi uzlabotu ekonomisko situāciju tālākos valsts rajonos. Jo , ja nav ērtu piebraucamo ceļu, tad netiek veidoti uzņēmumi šajos rajonos. Tā kā daudzviet šo ceļu nav, tad visa ekonomiskā darbība tiek galvenokārt koncentrēta lielajās pilsētās. Tāpat ceļu uzlabošana(paplašināšana, pārveidošana) un jaunu tiltu būvniecība pašlaik ir ļoti nepieciešama Rīgā, lai būtu iespējama ērtāka un ātrāka pārvietošanās pa pilsētu un neveidotos tik daudz sastrēgumu.

Situācijā, ja autoceļi tiek atjaunoti normatīvi paredzētajā laikā un nav iekrājies remontu deficīts, valsts autoceļu tīkla uzturēšanai būtu nepieciešami 148 milj. Ls gadā un 63 milj. Ls gadā būtu jāparedz autoceļu segu rekonstrukcijai un attīstībai.[1.,15.]

Tiltam ir konstatēts, ka tā kalpošanas laiks līdz rekonstrukcijai ir 40 gadu, šajā laikā uzkrājušos defektu un bojājumu dēļ tam nepieciešama rekonstrukcija, kuru neveicot, veidojas remonta deficīts. Pēc Tiltu daļas speciālistu sniegtās informācijas, katru gadu tiltu remontam atlikto darbu apjoms pieaug par 3,5%. Vērtējot pēc tiltu skaita, gadā remonta deficīts pieaug uz valsts galvenajiem autoceļiem par 6 tiltiem, 1.šķiras par 11 tiltiem, 2.šķiras par 15 tiltiem gadā. 2005. gadā tika rekonstruēti: 2 tilti uz valsts galvenajiem, 6 tilti uz valsts 1.šķiras autoceļiem. 2005.gadā remonta deficīts tiltiem ir 58 % uz valsts galvenajiem, 86 % uz 1.šķiras un 97 % uz 2.šķiras autoceļiem.

Apkopojot remontu deficīta apjomus, pēc pēdējiem tiltu apsekošanas rezultātiem valsts autoceļu tīklā, steidzami būtu jāveic remonta un rekonstrukcijas darbi uz tiltiem ar kopgarumu 25922 metri (kas ir 84 % no kopgaruma), tiem būtu nepieciešami 398 milj.[1.,21.]

Tā kā ēku būvniecība notiek gana ātros tempos, bet ceļu stāvoklis ir visai slikts, tad nākotnē tiek plānots īpašu uzmanību pievērst un atvēlēt īpašus naudas līdzekļus tieši šai nozarei. 2008.gadā būvniecības apjomi pieaugs ne mazāk kā par 10 15%, taču lielāko daļu pieauguma veidos tieši ceļu būvniecības apjomu pieaugums.[9]

Latvijā pēdējos gados notiek ļoti aktīva dzīvojamo māju un daudzdzīvokļu namu celtniecība. Ir izveidoti neskaitāmi dzīvojamie ciemati. Lielākā daļa no tiem ir izvietoti Rīgā un Rīgas rajonā(par to liecina statistikas dati, ka Rīgas rajonā 2006. gadā izsniegtas visvairāk būvatļaujas(1980 būvatļaujas) jaunu viena dzīvokļu māju būvniecībai, kas veido 43% no kopējā šāda tipa būvatļauju skaita republikā. Rīgā saņemtas 530 būvatļaujas (12%), Ogres rajonā 418 būvatļaujas (9%), Jelgavas rajonā – 224 (5%), Cēsu rajonā – 142 (3%), Jūrmalā – 141 (3%), Tukuma rajonā – 136 (3%), Jelgavā – 135 (3%)[15]). Tie lielākoties ir privātpersonu projekti, jo būtībā pēdējo 10 gadu laikā pašvaldība gandrīz nav piedalījusies jaunu daudzstāvu māju būvniecībā. Neskatoties uz aktīvo būvniecību, diezgan liela problēma ir veco māju atjaunošana un renovācija, jo 60% rīdzinieku dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kas savukārt veido ap 40% no pilsētas dzīvojamā fonda, un lielākā daļa no tām ir samērā sliktā stāvoklī. Tomēr pašvaldībai trūkst līdzekļu, lai to uzsāktu.[12]