SATURS
IEVADS
Darba tēmas aktualitāti, autors pamato ar pašreizējo ekonomisko situāciju valstī un uzņēmuma saimnieciskās analīzes nozīmi tās kontekstā.
Saimnieciskās darbības izvērtēšana finanšu krīzes situācijā ir aktuāla katrā uzņēmumā. Pašreizējais būvniecības tirgus valstī ir nestabils, starp būvuzņēmumiem pastāv sīva konkurence, gan starp lielajām kompānijām par noteiktas tirgus daļas iekarošanu un saglabāšanu, kas balstīta uz lielu apjomu pasūtījumiem, gan starp mazām un vidējām būvfirmām, kas savā starpā konkurē par apakšuzņēmēja statusa iegūšanu lielos pasūtījumos un vispārēju uzņēmuma izdzīvošanu. Komersanta pašreizējās saimnieciskās darbības novērtēšanai ir ļoti liela nozīme turpmākās darbības plānošanai un optimālo lēmumu pieņemšanai. Lai noskaidrotu, kādus ekonomiskos un finansu rezultātus ir guvis uzņēmums, pēc noteikta perioda nepieciešams veikt konkrētus aprēķinus un izanalizēt uzņēmuma darbību. Analīzes rezultātā iegūst informāciju, kas ļauj spriest par uzņēmuma finansiālā rezultāta elementu struktūras pārmaiņām un iespējams noteikt uzņēmuma darbības attīstības iespējamos virzienus.
Kursa darba mērķis - izanalizēt būvuzņēmuma “X” pašreizējo darbību, ņemot vērā būvniecības nozares attīstības tendences Latvijā un izvērtēt perspektīvās uzņēmuma attīstības iespējas.
izvērtēt uzņēmuma “X” pašreizējo darbību, analizējot uzņēmuma ražošanas faktorus, galvenos ekonomiskos rādītājus un tirgus daļu;
definēt galvenos priekšnoteikumus uzņēmuma turpmākajai attīstībai;
Šo uzdevumu izpildei darbā, kā galvenās metodes, tika izmantotas: statistiskās analīzes metode; loģiski - konstruktīvā metode; grafiskā metode; lai izvērtētu uzņēmuma pašreizējo situāciju un turpmākās darbības stratēģiju, izmantota SVID analīze.
Pirmajā nodaļā sniegts būvniecības nozares raksturojums; aprakstīti galvenie nozares makroekonomiskie radītāji- īpatsvars iekšzemes kopproduktā, cenas un resursu cenas, nodarbinātība un darba samaksa nozarē.
Darba trešajā nodaļā analizēta būvuzņēmuma “X” pašreizējā darbība- vērtētas uzņēmuma saimnieciskās apakšsistēmas, ražošanas faktori, galvenie ekonomiskie rādītāji, finansiālais stāvoklis un maksātspēja, veikts uzņēmuma stipro un vājo vietu, iespēju un draudu izvērtējums.
Kā galvenie informācijas avoti izmantoti: uzņēmuma “X” iekšējā informācija, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes dati par būvniecību un uzņēmējdarbību, Latvijas Būvnieku asociācijas dati u.c. Darbā galvenokārt analizēti dati par laika periodu 2005.-2009. gads.
Darbā ietvertas x tabulas, x grafiskie attēli un shēmas; izmantoti 8literatūras un informācijas avoti. Darba apjoms ir 40 lpp., tajā skaitā 2 pielikumi ar kopējo apjomu 2 lpp.
Būvniecība ir nozare, kas ir viens no labākajiem indikatoriem valsts ekonomiskajai attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Pēdējos gados Latvijā būvniecība bija uzskatāma par vienu no perspektīvākajām biznesa nozarēm - līdz šim šī tautsaimniecības nozare raksturojās ar dinamiku un straujiem attīstības tempiem. Visspilgtāk to parāda būvniecības nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP).
Pēdējos desmit gadus nozares īpatsvars IKP apjomā ir bijis virs 5 % (skat. 1.1.tab; 1.1.att.).
Būvniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā ∗
Gads
IEKŠZEMES KOPPRODUKTS
Būvniecības īpatsvars IKP (%)
pavisam, tūkst. Ls
t.sk.
faktiskajās cenās
būvniecība
2005
9 059 087
726 089
6,1
2006
11 171 693
826 705
7,4
2007
14 779 810
1 330 183
9,0
2008
16 274 496
1 448 430
8,9
2009
13 244 321
860 881
6,5
Visaugstākais būvniecības īpatsvars IKP apjomā ir bijis laika posmā no 2006.gada līdz 2008.gadam, attiecīgi -7,4 % (2006.g.); 9 % (2007.g.) un 8,9 % (2008.g.); pārsniedzot 1,3 miljardu apjomu faktiskajās cenās 2007. un 2008.gadā.
Diemžēl, 2009.gads iezīmējas ar ekonomisko lejupslīdi, finanšu krīze skārusi arī būvniecība nozari. Būvniecības apjoms Latvijā 2009.gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar 2008.gada attiecīgo periodu, ir samazinājies par 38,5%, kas ir otrais lielākais kritums starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati [x].
Vēl straujāk nekā Latvijā būvniecība ir samazinājusies Lietuvā - par 52,3%, bet visās ES valstīs kopā būvniecība ir kritusies par 5,4%. Straujš būvniecības sarukums bijis arī Bulgārijā - par 26,9%, Slovēnijā - par 22,9%, Slovākijā - par 17,7% un Rumānijā - par 17,1%.
Latvijas būvniecības sektors 2009.gada pēdējā ceturksnī ir samazinājies par 11,1%, kas ir otrais straujākais kritums starp visām ES valstīm. Kopā visās ES valstīs ražošanas apjoms būvniecībā, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2009.gada ceturtajā ceturksnī ir samazinājies par 0,5%, bet eirozonas valstīs - par 0,8% [x]. To atspoguļo arī nozares īpatsvars IKP apjomā- 2009.gadā tas ir krities līdz 6,5 % (skat. 1.1.att.).
Nozares raksturojumā, būtisks rādītājs ir saražotās produkcijas un pievienotās vērtības apjoms. Pēdējos gados, visaugstākā saražotās produkcijas vērtība un līdz ar to arī pievienotās vērtība būvniecības nozarē ir bijusi 2007.gadā (skat.1.2.att.). Salīdzinot ar 2005.gadu, nozares saražotās produkcijas vērtība 2007.gadā pieaugusi 2,5 reizes; attiecīgi 438 244 tūkst.Ls 2005.gadā līdz 1,1 miljardam 2007.gadā. Sākoties ekonomiskajai lejupslīdei 2008.gadā, samazinājusies arī nozares produkcijas vērtība par 10,3 %, salīdzinot ar 2007.gadu.
Pēdējos gados, būvniecības nozare raksturojās ar augstu ekonomisko aktivitāti uzņēmējdarbības jomā- liels darbojošos uzņēmumu skaits un augsta nodarbinātība (skat. 1.2.tab.).
Uzņēmumu un nodarbināto skaits būvniecībā (2005.-2008.)∗
Gads/ mēnesis
Uzņēmumu skaits
Nodarbināto personu skaits
2008
6 573
82 931
2007
6 594
88 419
2006
5 487
74 296
2005
4 492
63 425
Vidējā darba alga nozarē nodarbinātajiem atspoguļota 1.3.attēlā. Vidējās darba algas dinamika atspoguļo kopējos nozares rādītājus- 2007. un 2008.gads raksturojas ar augstākajiem nozares sasniegumiem un augstākajām vidējām darba algām.
Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, 2009. gadā, mazinoties ekonomiskajām aktivitātēm, strauji samazinājies nodarbināto iedzīvotāju skaits - par 140 000 jeb 12,6% salīdzinājumā ar 2008.gadu. Kopējo nodarbinātību valstī būtiski ietekmējis būvniecības nozares apsīkums un darbaspēka pieprasījuma kritums būvniecības nozarē, kur nodarbināto skaits 2009.gadā bija par gandrīz 40% mazāks nekā iepriekšējā gadā.
Nozares attīstības tendences raksturo produkcijas indeksa izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kopš 2008.gada 3.ceturkšņa šis indekss ir negatīvs (skat.1.3.tab.). Tas ļauj secināt, ka kopš 2008.gada ir apstājusies nozares izaugsme apjomu ziņā un pēdējā pārskata periodā- 2009.gada nogalē būvniecības produkcijas indekss ir viszemākais -38,5 %, salīdzinot ar 2008.gada nogali.
Būvniecības produkcijas indekss[x]
Gads
Izmaiņas % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu (salīdzināmajās cenās), pēc darba dienu skaita izlīdzinātie dati)
1.ceturksnis
2.ceturksnis
3.ceturksnis
4.ceturksnis
2007
17.0
16.1
13.3
10.7
2008
10.9
5.5
-7.4
-11.4
2009
-29.7
-32.4
-36.8
-38.5
2010.gada sākumā situāciju būvniecības nozarē var raksturot kā saspringtu. Vispārējā globālā finanšu krīze ļoti būtiski ietekmējusi arī Latvijas būvniecības nozari. Krīzi veicināja tas, ka būvniecības tirgus Latvijā ilgu laiku ir bijis nesakārtots, ar necaurspīdīgu uzņēmējdarbības vidi, bez skaidri definētas nozares politikas.
Pieaugošā cīņa par pasūtījumiem rada situāciju, ko var saukt par negodīgu konkurenci, jo konkursos piedalās būvfirmas, kas nenomaksā visus nodokļus. Pašreizējā situācija radījusi nepieciešamību būvniekiem kopīgi izstrādāt konkrētu darbības plānu nozares uzņēmējdarbības vides sakārtošanai.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, samazinājies jauno objektu skaits. Tie projekti, kas tiek realizēti, finansiālajā ziņā, ir drošāki gan pašiem attīstītājiem, gan būvniekiem.
Tendence, ka daudzi būvkomersanti nespēj konkurēt iekšējā tirgu un ir spiesti pārtraukt uzņēmējdarbību būvniecībā, 2010.gadā turpinās. Problēmas nozarē izraisa daudzu būvkomersantu maksātnespējuun likvidāciju. Šis laiks prasa no būvniekiem daudz lielāku elastību konkurētspējas nostiprināšanā un paaugstināšanā.
Uzņēmums “X” ir patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskas personas tiesībām, kura veic uzņēmējdarbību. Uzņēmums savu darbību veic saskaņā ar LR likumiem “Par uzņēmējdarbību”, “Darba likumu”, “Darba aizsardzības likumu”, “Būvniecības likumu” un citiem LR normatīvajiem aktiem.
Uzņēmums “X” LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēts 1994.gadā, uzņēmējdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību. SIA “X” ir būvkomersants, reģistrēts LR Ekonomikas ministrijas Būvkomersantu reģistrā.
Uzņēmuma juridiskā adrese un birojs atrodas Rīgā. Uzņēmuma biroja atrašanās vieta ir stratēģiski izdevīga gan pašam uzņēmumam (attīstīta infrastruktūra), gan klientiem. Līdz šim uzņēmums biroja telpas īrēja no Rīgas pilsētas pašvaldības. Pašlaik uzņēmums ir pabeidzis biroja ēkas privatizācijas procesu un ir uzsācis biroja ēkas rekonstrukcijas darbus, kas prasa lielus papildus finansu ieguldījumus.
būvju konstrukciju projektēšana;
vispārējo celtniecības darbu veikšana,
ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas būvmontāžas darbu veikšana un vadīšana.
Uzņēmums nodarbojas ar individuālo un sabiedrisko ēku celtniecību un dažāda veida remontdarbiem, kas tiek izpildīti atbilstoši Eiropas standartiem. Savu darbību firma veic iekšējā tirgū. Galvenie pasūtītāji un objekti ir Rīgā, nelielos apjomos un periodiski darbi tiek veikti arī Latvijas rajonos.
Uzņēmumā nodarbināto skaits - vidēji 48 darbinieki. Vadošie speciālisti: direktors, direktora vietnieks, sekretāre- lietvede, grāmatvede, būvinženieris- projektētājs, noliktavas pārzinis, būvdarbu vadītāji vispārējā celtniecībā, ūdensapgādē, kanalizācijā, apkurē un ventilācijā un dažādi būvdarbu meistari un strādnieki.
Kadru mainība SIA “X” ir ļoti zema. Lielākā daļa (90,1 %) darbinieku uzņēmumā strādā jau no 1996.gada. Tas liecina, ka firmas vadības un padoto attiecības ir noregulētas.
Uzņēmuma “X” vadības struktūra ir kombinētā lineāri - funkcionāla. Šajā struktūrā apvienoti lineārās un funkcionālās struktūras elementi Lielā mērā tas izskaidrojams ar to, ka uzņēmums ir viena īpašnieka uzņēmums, ir viena galvenā pamatnodarbošanās, neliels strādājošo skaits un darbības apjoms būvnozares kontekstā.
Uzņēmuma vadības organizatoriskā struktūra atspoguļo kā tiek sadalītas, organizētas un koordinētas organizācijas funkcijas. Būvuzņēmuma “X” vadības organizatoriskā struktūra atspoguļota 2.1.attēlā.
Valdes priekšsēdētājs
Lietvedība, sekretāre
Direktors
Personāldaļa, sekretāre
Finanses, grāmatvede
Noliktavas pārzinis
Inženieris- projektētājs
Būvdarbu vadītājs
Būvdarbu vadītājs
Pie šī struktūras tipa visi uzņēmumā strādājošie ir tieši vai lineāri padoti uzņēmuma direktoram, lēmumus pieņem tikai viņš un visas vadīšanas funkcijas ir koncentrētas direktoram. Šādas vadības struktūras priekšrocības ir tās, ka iespējama centralizēta rezultātu kontrole un palielinās operatīvā efektivitāte, skaidri noteikta vadītāja kompetence un atbildība.
Pēdējo trīs gadu (2007.-2009.) vidējais gada apgrozījums sastāda 700 tūkstošus latu.
Katra uzņēmuma sekmīga darbība un attīstība lielā mērā ir atkarīga no uzņēmuma iekšējiem faktoriem, to sekmīgas saskaņošanas apakšsistēmās un izmantošanas uzņēmuma mērķu sasniegšanai.
Galvenie uzņēmējdarbību ietekmējošie iekšējie faktori ir: uzņēmuma vadība un personāla organizatoriskā struktūra, uzņēmuma finansu vadības organizācija, produkcijas (pakalpojuma) ražošana un klientu piesaistīšana, informācijas pieejamība un izmantotās tehnoloģijas un tehniskais nodrošinājums.
Ražošanas (pakalpojumu) nodrošināšanai būvuzņēmums „X” izmanto gan finansu, gan darbaspēka kapitālu.
Darba ražīgumu izsaka kā saražotās produkcijas attiecību pret izmantojamiem resursiem (visbiežāk - darbu).
Darba ražīgums parāda noteiktā periodā saražotās produkcijas apjomu uz vienu uzņēmumā nodarbināto. Jo augstāks ir darba ražīgums, jo mazāka ir darba algas daļa preces vērtībā, jo lielāku peļņu var gūt uzņēmējs, jo īsākā laikā strādnieks atpelnīs savu algu , jo vairāk produkcijas tiks saražots.
Darba ražīguma paaugstināšanā būtiska loma ir tehnoloģijām, darbinieku kvalifikācijai un optimālai darba organizācijai, ievērojot darba drošības un aizsardzības prasības.
Tehnoloģija ir instrumentu, iekārtu, procesu, rīcības, materiālu, zināšanu un prasmju kopums, kas nepieciešamas, lai izmantotu esošos resursus mērķu sasniegšanai. Jaunu tehnoloģiju apgūšana un ieviešana dod iespēju palielināt darba ražīgumu, līdz ar to samazinot dzīvā darbaspēka vajadzības .
Uzņēmumā kā galvenās tehnoloģijas ir daudzu procesu mehanizācija, kas samazina roku darbu, un moderna, jaudīga inventāra izmantošana būvdarbu veikšanā visās stadijās. Pēdējos gados uzņēmums ir veicis investīcijas ražošanas tehnoloģijās- modernizēts instrumentu un darbarīku nodrošinājums. Uzņēmuma strādnieki savā darbā izmanto lāzerinstrumentus (līmeņrāži, tālmēri, nivelieri utt.), jaudīgus perferatorus, urbjmašīna utt.
Darba organizācija.
Uzņēmumā darba organizācija balstās uz plānošanas, organizēšanas, motivēšanas un kontroles funkcijām. Šīs funkcijas apvieno komunikācijas un lēmumu pieņemšanas procesu operativitāte, ko nodrošina mobilie sakari. Visiem vadošajiem speciālistiem uzņēmums apmaksā šos izdevumus 100 % apjomā; bet strādniekiem 50 %.
Darba dalīšana nodrošina, ka katram darbiniekam ir savs uzdevums, pienākums ražošanas procesā. Lielā mērā šouzdevumu izpildi nodrošina amata apraksts un darba vadītāja korekta instrukcija un precīza darba uzdevuma definēšana. Darba dalīšana palīdz pilnīgāk izmantot strādnieku darba laiku, uzkrāt darba pieredzi, kā arī veikt darbu daudz ātrāk. Uzņēmums atbalsta sistēmu, ka katrs strādnieks ir meistars tikai vienā arodā.
Šis faktors kļūst par nozīmīgāko, lai kāpinātu darba ražīgumu. To galvenokārt nosaka tas, ka arvien straujāk ražošanā ienāk jaunas atziņas, mainās tehnoloģijas - līdz ar to strādniekam jāspēj pielāgoties jaunām prasībām. Uzņēmums atbalsta strādājošo izglītību jaunu materiālu un tehnoloģiju apguvē. Darbinieki bieži apmeklē izstādes un seminārus, ko organizē būvmateriālu piegādātāji, atbalsta darbinieku mācības utt.
Stimuli un motivācija darbā.
Darba ražīguma celšanā labākais stimuls ir darba alga. Uzņēmumā izmanto dažādas strādājošo apmaksas sistēmas: laika darba algas sistēma vadošajiem darbiniekiem, gabaldarba algas sistēmu un akorda darba algas sistēmu būvobjektos strādajošajiem. Darbiniekiem tiek maksāts par reāli padarīto darbu, tā ir materiālā stimulēšana, un tā ir visefektīvākā- katrs darbinieks var izpildīt apjomu atbilstoši savām spējām, protams lai tas nebūtu pretrunā ar objekta nodošanas termiņu un darba kvalitāti. Katrai sistēmai ir savas priekšrocības, bet ir arī trūkumi, tāpēc visas šīs sistēmas papildina ar prēmijām.
drošības sajūtu- darbinieki regulāri saņem darba algu, par viņiem tiek maksāti likumā noteiktie nodokļi no minimālās darba algas, tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas piesaista darbiniekus uzņēmumam- nekad nav bijuši gadījumi, kad darbinieki tiktu “apkrāpti”, izmaksājot simbolisku darba algu vai neizmaksājot vispār; finansiālu problēmu gadījumā darbinieki saņem algu pa daļām- avansa veidā.
sociālās garantijas- darbinieku veselības pārbaudes, pusdienu subsidēšana, transporta nodrošinājums uz darbu un no darba, ja objekts atrodas ārpus Rīgas.
Darba devējs uzņemas daudzas garantijas, sagatavo strādniekus, rūpējas par viņu kvalifikācijas celšanu, darba apstākļiem, sociālo nodrošināšanu, savukārt strādājošie apzinīgi izpilda darba pienākumus, ir disciplinēti, cenšas uzlabot darba organizāciju, darba ražīgumu, iesniedz racionalizācijas priekšlikumus.
Ekonomiskā efektivitāte ir ekonomiskais rādītājs, kas raksturo rezultātu, kāds iegūts no izlietotajiem līdzekļiem. Efektīvi izmantojot ierobežotos resursus, produkti būs saražoti ar mazāku darba, finansu un kapitāla resursiem, tātad sekmīgāk tiks risināta ekonomikas pamatproblēma - ierobežotība.
Efektivitāti nosaka, iegūto rezultātu (peļņu) attiecinot pret izlietotajiem resursiem, kas bijuši nepieciešami rezultāta (peļņas) iegūšanai.
Darba efektivitātes rādītājs ir darba ražīgums, bet kapitālieguldījuma efektivitāti raksturo rentabilitāte (ienesīgums).
Apgrozāmie līdzekļi.
Lai precīzi noteiktu uzņēmuma vajadzības pēc kapitāla, ir nepieciešama pētījumu un intuīcijas kombinācija, kā arī veiksmīga to nākotnes notikumu prognozēšana, kuri gala rezultātā ietekmēs vajadzīgo naudas līdzekļu daudzumu.
Visu aktīvu aprites koeficients rāda, cik efektīvi tiek izmantoti aktīvi neto apgrozījuma veidošanai (cik reizes ir veikts pilns ražošanas un apgrozības cikls, kurš rada atbilstošu efektu peļņas veidā), tas raksturo apgrozāmā kapitāla rentabilitātes pakāpi. Pēc vispārpieņemtajiem standartiem, šim rādītājam vajadzētu būt ne mazākam kā 3. Analizējot būvuzņēmuma “X” visu aktīvu aprites koeficientus pa gadiem, (sk. 3.1.1.tab.), redzams, ka šis radītājs ir normas robežās, izņemot 2008.gadu, kad aprites koeficients bija zemāks par 3, tas izskaidrojams ar apgrozījuma samazināšanos 2008.gadā.
Pamatkapitāla efektivitāte- apgrozījuma attiecība pret reālo pamatkapitālu, raksturo pamatkapitālā ieguldīto līdzekļu izmantošanas efektivitāti. Pēc 3.1.1..tabulas redzams, ka pēdējā gadā šis rādītājs pieaudzis līdz 13,87. Tas nozīmē, ka šajā laika posmā pamatkapitāla ieguldīto līdzekļu izmantošanas efektivitāte ir pieaugusi. Augstā pamatkapitāla efektivitāte (199,8) izskaidrojama ar to, ka līdz tam uzņēmuma pamatkapitāls bija likumdošanā noteiktais minimums- Ls 2000, bet 2007. gadā pamatkapitāls tika palielināts par 30 tūkstošiem latu, līdz ar to, ar arī pamatkapitālā ieguldīto līdzekļu izmantošanas efektivitātes koeficients pazeminājās.
Aprites koeficients- liecina par apgrozāmā kapitāla aprites ātrumu gada laikā. Jo lielāks ir aprites ātrums, jo mazāk uzņēmumam ir vajadzīgs līdzekļu operatīvai darbībai. Salīdzinot šo koeficientu pa gadiem, redzams, ka 2009.gada rādītājs ir 5,5 reizes augstāks nekā 2008.gadā. Tas nozīmē, ka uzņēmuma apgrozāmie līdzekļi tiek izmantoti efektīvi.
Būvuzņēmuma „X” līdzekļu aprites rādītāji [x]
Rādītājs
2008.
2007.
2006.
Visu aktīvu aprites koeficients
6,47
2,98
4,05
3,64
Pamatkapitāla efektivitāte
13,87
5,92
9,75
199,79
Aprites koeficients
23,45
4,30
6,16
5,06
Krājumu aprites efektivitāte
2,68
6,90
5,10
5,53
Krājumu aprites efektivitāte- apgrozījuma attiecība pret ražošanas vai preču krājumiem liecina par to līdzekļu aprites ātrumu, kuri ieguldīti ražošanas krājumos. Koeficients rāda, cik reizes gadā ir apritējuši uzņēmuma “X” ražošanas krājumos ieguldītie līdzekļi, tas ir, ar kādu ātrumu ražošanas krājumi tiek pārvērsti skaidras naudas formā. Šī rādītāja pazemināšanās pēdēja pusgadā liecina par lieku materiāli tehnisko resursu uzkrāšanos.
Jo lielāks ir aktīvā kapitāla īpatsvars, jo īsāks ir ieguldīto naudas līdzekļu atmaksāšanās laiks, augstāka ražošanas efektivitāte, labvēlīgāka pamatkapitāla struktūra. Grūti ir novērtēt nepieciešamo apgrozāmā kapitāla lielumu, kā arī neparedzētiem izdevumiem vajadzīgo līdzekļu daudzumu. Lielā mērā tas atkarīgs no plānotās skaidrās naudas apgrozības. Zināms daudzums papildus kapitāls nepieciešams, lai nodrošinātos pret novirzēm no cerētajiem finansu rezultātiem un neparedzētām problēmām, kā arī lai izmantotu pēkšņi radušās iespējas. Cik daudz šādu līdzekļu nepieciešams, nav viegli ieplānot. Tāpēc uzņēmējam ir labāk kļūdīties uz lielāko, nevis uz mazāko pusi.
Uzņēmēja plānotajai vajadzībai pēc kapitāla ir jāsaskan ar kopējo plānu - ja ir ticama neparedzētas izdevības parādīšanās un nepieciešamība ātri reaģēt uz tādu izdevību, tad jābūt pieejamam atbilstošam daudzumam līdzekļu.
Būtisku lomu uzņēmuma ekonomiskajā apakšsistēmā ieņem ražošanas faktori pamatlīdzekļi un apgrozāmie līdzekļi. Pamatlīdzekļi ir uzņēmuma ilgstošas lietošanas līdzekļi, kuru sastāvā ietilpst zeme, ēkas, būves, mašīnas, iekārtas un transporta līdzekļi. Pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu īpatsvars būvuzņēmumā „X” 2009.gadā atspoguļots 3.1.2.attēlā.
2009.gada bilancē redzams, ka uzņēmuma lielākā līdzekļu daļa ir ieguldīta pamatlīdzekļos- nekustamajā īpašumā, tā īpatsvars kopējā apjomā ir 43 % jeb 28 587 lati un pārējos pamatlīdzekļos un inventārā par summu 21 042 lati.
Debitoru parādi 2009.gadā ir 11,2 tūkstoši. Debitoru parādi ir neatmaksātie rēķini par pārdoto produkciju; tie ir īstermiņa parādi, kuru atmaksas laiks ir īsāks par vienu gadu. Šie parādi rodas, veicot būvdarbus ar materiāliem par kuriem pasūtītājs norēķināsies nākošajā periodā.
Ar pozīciju „krājumi” apgrozāmajos līdzekļos uzņēmuma kontekstā saprotami būvmateriāli, pusfabrikāti un detaļas, kas iepirktas no būvmateriālu piegadātājiem un kuri atrodas uzņēmuma noliktavā. Tie ir materiāli aktīvi, kuri paredzēti pārdošanai parasta ražošanas cikla gaitā.
Pozitīvi vērtējama tendence, ka ar katru gadu samazinās krājumu īpatsvars bilancē (liels krājumu īpatsvars nozīmē iesaldētu kapitālu).
Mūsdienu ekonomiskajā situācijā intelektuālais kapitāls gūst ar vien lielāku pārsvaru pār mantisko kapitālu. Informācija kā intelektuālā kapitāla sastāvdaļa ir vismobilākā. Informācijas pieejamība un nodrošinājums ir uzskatāma par vienu būtiskākajiem priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības ārējās vides analīzē.
Uzņēmuma produktīvs darbs ir atkarīgs no attīstītām tehnoloģijām, tomēr cilvēks ir tas, kas veic intelektuālo darbu, tāpēc starp uzņēmuma ražošanas faktoriem centrālā vieta ierādāma darbaspēkam.
Cilvēki ir visvērtīgākie uzņēmuma resursi, bet tajā pašā laikā, tie ir vienīgie resursi, kas spēj rīkoties pret organizācijas mērķiem. Tāpēc uzņēmējam ir svarīgi izmantot darbaspēka prasmes un enerģiju, un, tādējādi gan attīstīt savu uzņēmējdarbību, gan sniegt cilvēkiem iespēju dzīvot un vairot savu pārticību.
Būvuzņēmuma “X” administrācijā strādā 8 vadošie speciālisti; nodarbināti 4 licencēti celtniecības darbu vadītāji un 12 dažādu celtniecības darbu meistari. Uzņēmumā nodarbināto skaits ir vidēji 48 strādājošie gadā (sk.3.2.1.tab). Vidējais darbinieku vecums ir 37 gadi. Uzņēmumā strādā galvenokārt vīrieši- 99 %, to nosaka nozares specifika.
Uzņēmuma “X” darbinieku dinamika [x]
Kadru mainība
Vidējais darbinieku skaits gadā
pieņemtie
atbrīvotie
kopā
t.sk. administrācija
2005.
11
9
35
4
2006.
10
7
38
5
2007.
18
2
54
10
2008.
4
6
52
8
2009.
2
16
38
8
Kadru mainība SIA “X” ir ļoti zema. Lielākā daļa (78,1 %) darbinieku uzņēmumā strādā jau no 1996.gada. Tas liecina, ka firmas vadības un padoto attiecības ir noregulētas.
Zemai kadru mainībaibūtiska loma ir tieši darbinieku motivācijas procesam- ja darbinieks uzņēmumā būs motivēts, viņam noteikti būs pozitīva attieksme pret darbu, kā arī ieinteresētība uzņēmuma attīstībā.
Otrs būtisks tehniskās sistēmas elements ir kapitāls. Kapitāls ir materiāla un intelektuāla vērtība, kas savienojumā ar dabu un cilvēka darbu rada jaunas vērtības un dod peļņu [3].
UZŅĒMUMA „X” KAPITĀLA AVOTI[x]
Kapitāla avots/ gads
2009.
2008.
2007.
2006.
2005.
Īstermiņa kreditori
24674
30056
20991
3402
55718
Ilgtermiņa kreditori
22904
90470
Nesadalītā peļņa
9839
805
348
13855
1493
Rezerves
2048
693
693
Pamatkapitāls
32000
32000
32000
2000
2000
Uzņēmuma “X” kapitālu veido: pašu kapitāls (statūtu fonds un nesadalītā peļņa) un kreditori (ilgtermiņa un īstermiņa parādi).
Finanšu apakšsistēmas sekmīgu darbību uzņēmumā „X” nodrošina divi darbinieki - grāmatvedis un grāmatveža palīgs. Grāmatveža palīga pienākumus veic biroja vadītāja, apvienojot lietvedes, personāla vadības un grāmatveža palīga amatus. Tehniskais nodrošinājums- divi datori un grāmatvedības datorprogramma, informācijas pieejamība ar interneta pieslēgumiem un mobilajiem sakariem; liela kancelejas preču ietilpība
AKTĪVS atspoguļo uzņēmuma resursus naudas izteiksmē grupējumā pa veidiem. Uzņēmuma aktīvā vislielākais īpatsvars ir pamatlīdzekļiem- 2009.gadā 49,629 tūkstoši; tā ir biroja ēka ar zemi, noliktava, iekārts un inventārs (sk.3.3.1.tab.).
Būvuzņēmuma „X” pamatlīdzekļi un apgrozāmie līdzekļi [x]
2009.
2008.
2007.
2006.
2005.
Pamatlīdzekļi
Zemes gabali, ēkas, būves
28 587
Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs
21 042
19 487
26 308
30 695
8 103
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi
5 771
27 014
40 598
61 789
26 128
Debitori
11 266
17 043
9 979
6 594
20 005
Naudas līdzekļi
1 895
10
46
10 642
4 975
Kapitāls- materiāla un intelektuāla vērtība, kas savienojumā ar dabu un cilvēka darbu rada jaunas vērtības un dod peļņu [X].
pašu kapitāls - statūtu fonds un nesadalītā peļņa;
Analizējot pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla struktūru, redzams, ka kopš 2005.gada uzņēmumā būtiski izmainījies pašu kapitāla īpatsvars (sk.3.3.1.att.). Pašu kapitāla īpatsvars 2009.gada bilancē sastāda 64 %. Tas ir ļoti augsts rādītājs un norāda uz uzņēmuma stabilo finansiālo stāvokli.
Līdz 2006.gadam uzņēmuma kopējā kapitālā lielāko īpatsvaru veidoja ilgtermiņa un īstermiņa kreditori, galvenokārt tās bija būvmateriālu piegādātājfirmas, kuras materiālus realizēja uz pēcapmaksu. 2005.gadā pašu kapitāls sastādīja tikai 6 % no kopējā kapitāla apjoma. Pēdējos gados pašu kapitāla apjoms ir strauji pieaudzis 2006.gadā tas sastādīja 14 %; 2007.gadā tika palielināts firmas pamatkapitāls par 30 tūkstošiem latu un kopējais pašu kapitāls sastādīja jau 42 % no firmas kapitāla apjoma, tas liecina par firmas finansiālo nostiprināšanos.
3.3.1.attēls. Uzņēmuma “X” kapitāla struktūra*
Firmas pašu kapitāla apjoms ir arī viens no kritērijiem, lai piedalītos pasūtījuma konkursos. Pašu un aizņemtā kapitāla attiecība ir viens no galvenajiem pamatrādītājiem, kas raksturo finansu resursu investēšanas riska pakāpi uzņēmumā. Pietiekams pašu kapitāla īpatsvars sniedz kreditoriem pārliecību, ka uzņēmējs ir nopietni ieinteresēts sava uzņēmuma panākumos un palīdz samazināt kreditora risku lielā darījumā.
Uzņēmuma darbības ekonomiskajai analīzei ir svarīga loma uzņēmuma vadīšanā. Tās uzdevums ir noteikt uzņēmuma darbības efektivitāti pārskata periodā un darbības attīstības iespējamos virzienus.
Uzņēmuma “X” finansu rādītāji aprēķināti, izmantojot datus no uzņēmuma gada bilancēm un peļņas vai zaudējumu aprēķiniem (sk.1;2.pielik.). Kā galvenie ekonomiskie rādītāji analizēti uzņēmuma darbības efektivitātes, uzņēmuma finansiālā stāvokļa un likviditātes rādītāji
Peļņa un rentabilitātes rādītāji
Jebkura komercdarbība saistīta ar risku, jebkura riska samazināšana maksā naudu- ja riska nav, peļņa ir minimāla. Peļņa ir galvenais uzņēmuma darbības efektivitātes rādītājs. Rādītājus, kurus lieto efektivitātes noteikšanai, attiecina pret iegūto peļņu. Kā absolūti rādītāji ir uzņēmuma bruto peļņa un neto peļņa.
Bruto peļņa - peļņa, ko uzņēmums ieguvis saimnieciskās darbības gaitā līdz nodokļu atskaitīšanai (kā starprezultāts, ko iegūst kā starpību starp neto apgrozījumu un pārdotās produkcijas ražošanas izmaksām).
Neto peļņa - peļņa, kas paliek uzņēmuma rīcībā tālākai sadalīšanai pēc nodokļu atskaitīšanas.
Uzņēmuma “X” peļņas apjomi atspoguļoti 3.3.3.attēlā, tajā redzams, ka uzņēmums ar peļņu sācis strādāt no 2003.gada un peļņa pakāpeniski ir pieaugusi. Visstabilākais peļņas pieaugums ir bijis laika posmā no 2003. līdz 2005.gadam. 2006.gadā uzņēmumam ir bijusi visaugstākā neto peļņa - 10 tūkstoši lati, kas ieguldīta uzņēmuma turpmākās darbības attīstībā.
Savukārt, 2007.gads iezīmējās ar apgrozījuma samazināšanos (sk.1.piel.) par 22 %. Šajā gadā uzņēmumā krasi pieauga pārdošanas un administrācijas izmaksas un, līdz ar to, samazinājās neto peļņa. Salīdzinot ar 2004.gadu, uzņēmuma neto peļņa katostrofāli samazinājās , saruka līdz 3,2 tūkstošiem. Pēdējo piecu gadu laikā, šis bija viszemākais uzņēmuma gada peļņas rādītājs - tikai 348 lati.
2008.gada finansu rādītāji, uzņēmuma vēsturē ir iezīmējās kā finansiāli veiksmīgākais, gan pēc apgrozījuma, gan peļņas apjoma.
Bruto peļņas izmaiņas rodas gan apgrozījuma svārstību ietekmē, gan noieta un ražošanas izmaksu dēļ. Noieta un ražošanas izmaksu izmaiņas izraisa gan krājumu apjoms, gan iepērkamo materiālu cenas.
Analizējot uzņēmuma peļņas attiecību pret pārdošanas apjomu; aktīvu apjomu; pašu kapitāla apjomu; pašu kapitālu un ilgtermiņa saistībām, iegūst nosacītos (relatīvos) rentabilitātes rādītājus, kuri raksturo uzņēmuma darbības efektivitāti. Jo augstāks ir rentabilitātes % līmenis, jo uzņēmuma darbība ir efektīvāka.
komerciālā (realizācijas) rentabilitāte rāda, kādu peļņu uzņēmums ir ieguvis uz neto apgrozījuma vienību;
ekonomiskā (aktīvu) rentabilitāte rāda, kāda peļņa ir iegūta, rēķinot uz uzņēmuma aktīvu vienību;
finansiālā (pašu kapitāla) rentabilitāte rāda, kādu peļņu ir ieguvuši uzņēmuma īpašnieki uz ieguldītā kapitāla vienību.
Kopumā uzņēmuma “X” rentabilitātes rādītāji ir ļoti zemi (sk. 3.3.2.tab.). Zems rentabilitātes līmenis atspoguļo uzņēmuma saimnieciskās darbības neveiksmi, ja to laikus nenovērš, tad nākotnē sagaidāma uzņēmējdarbības krīze.
Uzņēmuma “X” rentabilitātes rādītāji (%)
Rādītājs
2009.g.
2008.g
2007.g
2006.g.
Realizācijas rentabilitāte
2,04
0,24
0,11
2,6
Pašu kapitāla rentabilitāte
20,6
1,4
1,0
65,6
Aktīvu rentabilitāte
18,2
0,7
0,4
13,2
Realizācijas rentabilitāte parāda peļņas lielumu, kas iegūts no katras pārdošanā iegūtās naudas vienības. Pēdējos gados šis rādītājs ir mainīgs (0,11 % - 2,6 %). Komerciālās rentabilitātes rādītāju svārstības lielā mērā ietekmē cenu izmaiņas un realizācijas apjoma izmaiņas, tāpēc svārstības liecina par nepieciešamību pārskatīt cenas vai pastiprināt ražošanas krājumu kontroli.
Kā redzams 3.3.2.tabulā, pēdējā gada rentabilitātes līmenis ir stipri pieaudzis- uzņēmums uz pārdošanas apjoma vienu vienību, ir saņēmis 2,04 santīmus. Tas nozīmē, ka uzņēmumā no visiem ieņēmumiem peļņa sastāda 2,04 procentus. Realizācijas rentabilitāti var paaugstināt, samazinot izdevumus, paaugstinot realizējamās produkcijas cenu vai palielinot realizētās produkcijas apjoma pieauguma tempus salīdzinājumā ar izdevumu pieauguma tempiem. Izdevumus varētu samazināt izmantojot lētākas izejvielas un materiālus, palielinot darba ražīgumu, samazinot nosacīti mainīgos izdevumus (piemēram, reklāmai un tamlīdzīgi).
pārdoto produkcijas vienību skaita pārmaiņas;
Cenu faktors atspoguļo pārmaiņas cenu noteikšanas politikā un uzņēmuma spēju kontrolēt realizētās produkcijas pašizmaksu, t.i., to līdzekļu daļu, kura nepieciešama kārtējo izdevumu segšanai, kas rodas uzņēmuma saimnieciskās darbības gaitā, piemēram, nodokļu maksājumi.
Pašu kapitāla rentabilitāte- ir pats svarīgākais radītājs, no īpašnieku viedokļa raugoties, jo tas atspoguļo, cik daudz peļņas iegūts uz katru uzņēmumā ieguldīto latu. No 3.3.2.tabulas datiem redzams, ka pēdējos gados īpašnieki uz katru pašu kapitāla latu ir guvuši peļņu. Visaugstākais radītājs ir bijis 2006.gadā, kad peļņa uz vienu latu bija 0,65 lati, diemžēl, turpmākajos gados šis rādītājs ir pazeminājies, un 2007.gadā sastāda tikai 1 santīmu, 2007.gadā - 1,4 santīmu. Optimistiskāk vērtējams 2009.gads, pašu kapitāla rentabilitātes rādītājs- 20,6 %.
Aktīvu rentabilitāte izteic operatīvās darbības ienākuma attiecību pret aktīvu kopsummu. Šādi aprēķinātais rādītājs rāda, cik efektīvi uzņēmumā izmanto aktīvus, lai gūtu ienākumus. Šis rādītājs ir viens no svarīgākajiem uzņēmuma konkurētspējas indikatoriem. Konkurētspējas līmeni nosaka, salīdzinot analizējamā uzņēmuma aktīvus ar vidējo nozares rādītāju.
Visaugstākais aktīvu rentabilitātes rādītājs ir 2009.gads - 18,2 %. Tas norāda, cik naudas vienību bija nepieciešams uzņēmumam, lai iegūtu 1 peļņas naudas vienību, neatkarīgi no šo līdzekļu piesaistīšanas avota.
Cenu paaugstināšana realizējamai produkcijai var būt līdzeklis aktīvu rentabilitātes paaugstināšanai. Tomēr attīstītas tirgus ekonomikas apstākļos tas ir samērā sarežģīts uzdevums. Tikai uzņēmumi, kuri ir noteicēji par cenām tirgū, var paaugstināt savas produkcijas cenas un tādā veidā saglabāt aktīvu rentabilitātes līmeni pat apstākļos, kad pasliktinās ekonomiskā konjuktūra. Šajā gadījumā, uzņēmumam, kurš, pēc nozares vidējiem rādītājiem, ir mazs, ir grūti palielināt aktīvu rentabilitāti paaugstinot būvdarbu izmaksas. Zemo aktīvu rentabilitāti ietekmē arī pašreizējā situācija visā nozarē kopumā- augstā konkurence un dempings, ko nosaka lielās būvfirmas. Lielas un pazīstamas būvfirmas ar kvalitātes sertifikātiem un banku garantijām ir gatavas strādāt par pašizmaksu, pat ciest zaudējumus, lai tikai apgrozītu naudu.
Kopumā, var teikt, ka peļņa ir stipri subjektīvs lielums, jo uz to var iedarboties ar uzņēmumā lietotajām uzskaites metodēm un uzņēmuma vadītāja vēlmes atspoguļot patieso peļņas lielumu.
Likviditātes rādītāji
Ar uzņēmuma likviditāti apzīmē uzņēmuma spēju dzēst savas īstermiņa saistības jebkurā laikā. Zināt uzņēmuma likviditāti ir ļoti svarīgi, jo maksātnespējas iestāšanās draudētu ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu. Uzņēmuma “X” likviditātes rādītāji aprēķināti3.3.3.tabulā un grafiski atspoguļoti 3.3.4.attēlā.
Uzņēmuma “X” likviditātes rādītāji
Rādītājs
2009.
2008.
2007.
2006.
Kopējā likviditāte
0,77
1,47
2,41
23,2
Starpseguma likviditāte
īstermiņa saistības
0,53
0,57
0,43
5,00
Absolūtā likviditāte
0,08
0,0003
0,002
3,13
Kopējās likviditātes rādītājs raksturo uzņēmuma spēju segt īstermiņa saistības. Saskaņā ar vispārpieņemtiem standartiem, tiek uzskatīts, ka šim koeficentam jāatrodas robežās no 1 līdz 2 (dažreiz 3).
Uzņēmumā “X” šis rādītājs ir ļoti mainīgs- no 23,2 (2006.g.) līdz 0,8 (2009.g.). Apgrozāmo līdzekļu pārsvars pār īstermiņa saistībām vairāk nekā 23 reizes (2006.g.) liecina par ļoti neracionālu uzņēmuma kapitāla struktūru, bet noteikti jāņem vērā arī būvniecības nozares specifika (liela materiālu ietilpība un krājumu nepieciešamība). 2007. un 2008.gadā kopējā likviditāte ir bijusi atbilstoši noteiktajiem starptautiskajiem standartiem un tas liecina par optimāla kapitāla struktūru uzņēmumā. Negatīvi vērtējama kopējās likviditātes koeficienta pazemināšanās pēdējā pārskata periodā (uzņēmuma īstermiņa saistības ir par 30 % lielākas nekā apgrozāmie līdzekļi).
Praksē uzskata, ka šim rādītājam jābūt lielākam par 1 , jo tikai tad uzņēmums reāli spēj dzēst savas īstermiņā saistības. Dotajā uzņēmumā, pēdējos trīs pārskata periodos šis rādītājs ir ļoti zems. No tā var secināt, ka uzņēmumam varētu būt problēmas ar īstermiņa parādu dzēšanu.
Absolūtās likviditātes koeficents - visdrošākais uzņēmuma likviditātes novērtējums pēc naudas līdzekļu lieluma, kas ir uzņēmuma rīcībā, jo naudas līdzekļi kasē un norēķinu kontos bankā ir vislikvidākie apgrozāmie līdzekļi. Koeficents atspoguļo, kādu daļu no īstermiņa saistībām uzņēmums var dzēst ar brīvajiem naudas līdzekļiem. Analizējot šo rādītāju, var teikt, ka uzņēmums “X” ar brīvajiem naudas līdzekļiem nav spējīgs iesaistīties īstermiņa saistību dzēšanā.
2006.- 2007.gadā uzņēmuma absolūtā likviditāte praktiski pielīdzināma nullei. Nedaudz augstāks koeficients ir 2008.gadā, bet arī šis rādītājs ir ļoti zems (tas nozīmē, ka uzņēmuma rīcībā esošie naudas līdzekļi ir tikai 8 % no īstermiņa saistībām). Teorētiski droša robeža tiek uzskatīta 25 %.
Analizējot uzņēmuma bilances rādītājus, redzams, ka liels īpatsvars ir īstermiņa kreditoriem un galvenie ir parādi piegādātajiem. Tas savukārt izskaidrojams ar būvniecības nozares specifiku - lai uzsāktu darbu, savlaicīgi ir jāiegādājas materiāli; tas nozīmē, ka uzņēmumam jāiegulda savi apgrozāmie līdzekļi, lai nodrošinātu tekošu darbu izpildi, tajā pašā laikā, norēķini ar pasūtītāju notiek tikai nākošajā mēnesī un tikai par to darbu, kas ir izpildīts.
Lai ražošanas faktorus- kapitāls un cilvēku darbs iesaistītu ražošanā un efektīvi izmantotu, tie pareizi un optimāli jāapvieno un jāsasaista. Šo faktoru izmantošanas kombinēšanu, plānošanu, koordināciju un kontroli veic vadīšanas apakšsistēma.
Ar jēdzienu “vadīšana” saprotams plānošanas, organizēšanas, motivēšanas un kontroles process, kas nepieciešams, lai noformulētu un sasniegtu izvirzītos uzņēmuma mērķus. Vadīšana jāuzskata kā process, jo mērķu sasniegšana ar citu cilvēku palīdzību nav vienreizējs pasākums, bet gan nepārtrauktu, savstarpēji saistītu darbību (vadīšanas funkciju) komplekss. Savukārt, katra vadīšanas funkcija ir kā process, kas svarīgs uzņēmuma veiksmei.
Būvuzņēmuma „X” vadības efektivitātes vērtējums
Rādītāja nosaukums
2009.
2008.
2007.
2006.
Neto apgrozījums
703 885
735 592
311 872
399 573
Bruto peļņa vai zaudējumi
40 415
3 241
104 651
58 103
Administrācijas izmaksas
13 497
16 689
9 452
6 125
Vadības efektivitāte
52,2
44,1
33
65,2
Vadības efektivitāte
3
0,2
11
9,5
Vadības efektivitātes novērtēšanas pamats: vadības (administrācijas) aparāta uzturēšanas izmaksu saskaņošana ar darbības rezultātiem. Vadības efektivitāte ir vadības sistēmas darbības rezultativitātes relatīvā pazīme.
Darba rādītāju komplekss - darba ekonomija vadības jomā (skaits, vadības procesu darbietilpības samazināšana);
Laika ekonomijas rādītāji (vadības ciklu saīsināšana, ieviešot informācijas tehnoloģijas, organizatoriskās procedūras).
Vadības darbības sociālās efektivitātes rādītāji (kvalitatīvie):
Sociālās atbildības stāvoklis,
Menedžeru profesionālā potenciāla vairošana,
Kolektīva sociāli psiholoģiskā gaisotne
Analizējot būvkomersanta „X” vadības efektivitātes rādītājus (sk. 3.4.1.tab.), salīdzinot administrācijas (vadības) izmaksas ar neto apgrozījumu un bruto peļņu, redzams, ka visefektīvāk vadības darbs ir vērtējams 2006.gadā, kad vadības izmaksas proporcionāli peļņai un apgrozījumam ir bijušas viszemākās.
Efektivitātes vērtējums ir subjektīvs rādītājs, lielā mērā tas atkarīgs no izvirzītajiem mērķiem. Piemēram, 2009.gadā uzņēmuma neto apgrozījuma un vadības izmaksu attiecība ir vispozitīvāk vērtējama
Uzņēmējdarbība būvniecības nozarē ir atkarīga no ražošanas faktoriem, sadalot pamatfaktoros un vadības faktoros. Ar pamatfaktoriem saprotami dabas faktori, izpilddarbs un kapitāls, bet ar vadības faktoriem - plānošana, organizēšana un uzraudzība. Dažādās tautsaimniecības nozarēs šiem faktoriem ir atšķirīga nozīme, bet jebkurā gadījumā izšķiroša nozīme ir cilvēkam, kurš pastāvīgi uzlabo darba līdzekļus, pilnīgāk vai nepilnīgāk izmanto dabas bagātības. Bez cilvēka vismodernākās mašīnas ir nedzīvas, dabas veltes paliek neizmantotas.
Uzņēmuma situācijas analīze koncentrējas uz pieciem jautājumiem: kā darbojas pašreizējā stratēģija; kas ir uzņēmuma iekšējais un ārējais vājums; kādas ir iespējas un kādi ir draudi; vai uzņēmums ir konkurētspējīgs ar savām izmaksām; kādas stratēģiskas darbības veido uzņēmuma ārējo tēlu. Šo jautājumu izskaidrošanai izmantojama SVID analīze - stipro un vājo, iespēju un draudu izvērtējums (sk.3.5.1.tab.).
Uzņēmuma “X” SVID analīze
STIPRĀS VIETAS
VĀJĀS VIETAS
Augsta darba kvalitāte un kvalificēti strādnieki
Augsta darbinieku motivācija un līdz ar to - zema kadru mainība
Firmas tēls
Materiālo resursu kontrole
Mazs darbinieku skaits
“Sezonalitāte” - nevienmērīgs darbinieku nodrošinājums ar darbu (pasūtījumu trūkums atsevišķos periodos
IESPĒJAS
DRAUDI
Tirgus apjoma palielināšana
Ražošanas intensifikācija
Firmas paplašināšanās, piesaistot jaunus darbiniekus
Iedzīvotāju maksātspējas samazināšanās
Konsolidācija un uzņēmuma patstāvības zaudēšana
1. Plānojot personāla struktūru, vadītājam jāsāk ar savu personīgo stipro un vājo pušu objektīvu novērtējumu un ar uzņēmuma vajadzību apsvēršanu. Pamatojoties uz šiem vērtējumiem, var noteikt pārējo uzņēmuma personāla struktūru. Katrā ziņā, uzņēmuma struktūrai jābūt tādai, kas ļauj sadalīt uzdevumus un atbildību visefektīvākā veidā.
2.Uzņēmuma mikrovidi ietekmējošie faktori savā starpā ir ļoti saistīti, uzņēmējs tos var kontrolēt, regulēt, mainīt un vadīt, lai izmantotu uzņēmuma mērķu sasniegšanai.
3.Finanšu rādītāju analīze parāda, ka uzņēmums ir pārvarējis finansu problēmas un nostabilizējies - pakāpeniski ir pieaudzis pašu kapitāla īpatsvars kopējā kapitāla struktūrā, pēdējos piecus gadus uzņēmuma saimnieciskā darbība ir nesusi peļņu.
4.Pēc uzņēmuma SVID analīzes var teikt, ka uzņēmums nepietiekoši izmanto savus iekšējos faktorus - stiprās vietas (uzņēmuma materiāli tehniskais nodrošinājums, kvalificēti darbinieki, uzņēmuma finansiālā stabilitāte utt.). Kā draudi SVID analīzē minēti iedzīvotāju maksātspējas samazināšanās, tas nozīmē, ka uzņēmumam rūpīgi jāstrādā arī pie finansu plānošanas, jāveido papildu rezerves kapitāls. Lai izvairītos no uzņēmuma patstāvības zaudēšanas, jāizstrādā uzņēmuma pilnveidošanās process, jānosaka nepieciešamie resursi un jāievieš kvalitātes menedžmenta metodes.
5.Kopumā jāsecina, ka uzņēmumam “X” ir turpmākās attīstības perspektīvas, to pierāda līdzšinējā uzņēmuma darbība - ja neliels būvniecības uzņēmums ir spējis izdzīvot piecpadsmit gadus nozarē, kura raksturojas ar ļoti spēcīgu konkurenci, tas liecina par uzņēmuma līdzšinējo spēju pielāgoties uzņēmumu ietekmējošo ārējo faktoru izmaiņām, savā turpmākajā darbībā uzņēmumam jācenšas izmantot līdzšinējo darbības pieredzi un censties nemitīgi pilnveidoties.
6. Uzņēmuma turpmākajā darbībā jāpielieto attīstības stratēģija, kas būtu vērsta uz iekšējo faktoru - stipro vietu pilnīgu izmantošanu (materiāli - tehniskais nodrošinājums, kvalificēti darbinieki, finansiālā stabilitāte u.c.), kā rezultātā samazinātos iekšējās vājās vietas (uzņēmuma peļņa un rentabilitāte, apgrozījuma apjoms, tirgus daļa u.c.) un ārējie draudi (uzņēmuma patstāvības zaudēšana), nostiprinātos uzņēmuma konkurētspēja.
7.Lai uzņēmums “X” varētu turpināt darboties būvniecības nozarē un nostiprinātu savu konkurētspēju, galvenais priekšnoteikums- maksimāli palielināt izpildīto darbu apjomu vismaz līdz 1 miljonam latu gadā. Lai to sasniegtu, nepieciešams izanalizēt un novērtēt tos tirgus segmentus, kuri ir labvēlīgi būvniecības pakalpojuma realizācijai, jānodrošina precīza darbības plānošana, stingru un pamatotu lēmumu pieņemšana.
8.Turpmākajā darbībā uzņēmums “X” varētu pieņemt lēmumu par resursu pārstrukturizēšanu, koncentrējoties uz kādu specifisku būvniecības pakalpojumu sniegšanu.
9.Uzņēmuma paplašināšanās jaunu iespēju meklēšana ir viens no priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības turpmākajā attīstībā. Būvuzņēmuma “X” nepieciešams īstenot uzņēmuma paplašināšanos gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi.
10.Kā viena no perspektīvākajām uzņēmuma paplašināšanās iespējām - paplašināšanās partnerattiecību ceļā - kooperācijā, sadarbojoties ar dažādas specializācijas būvuzņēmumiem, kas savā starpā nekonkurē, bet kopējais kooperācijas sniegto pakalpojumu spektrs nodrošina pilnu būvdarbu ciklu (no projektēšanas līdz nodošanai ekspluatācijā).
1.
Vedļa A. Uzņēmējdarbības kurss. - Rīga: Petrovskis & Ko, 2000. - 456 lpp.
2.
Uzņēmuma “X” iekšējie dokumenti
3.
Špoģis K., Mihejeva L., Ruskule S., Plēsums J. Politika, stratēģija un vadīšana lauku uzņēmējdarbībā. - Jelgava: 1999. - 262 lpp.
4.
Centrālā statistikas pārvalde // http://www.csb.lv
5.
Forands I. Vadītājs un vadīšana. - Rīga: Kamene, 1999. - 176 lpp.
6.
Rurāne M. Uzņēmuma finansu vadība. - Rīga: Turības mācību centrs, 1997. - 254 lpp.
7.
„Eurostat" dati // www.eurostat.lv
8.
LR Ekonomikas ministrija //www.em.gov.lv
1.pielikums
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Rādītāja nosaukums
2009.
2008.
2007.
2006.
2005.
2004.
2003.
Neto apgrozījums
703 885
735 592
311 872
399 573
271 521
96 629
197 664
Pārdotās produkcijas ražoš. izmaksas
663 470
732 351
207 221
341 470
93 916
204 040
Bruto peļņa vai zaudējumi
40 415
3 241
104 651
58 103
271 521
2713
- 6 376
Pārdošanas izmaksas
12 652
20 076
89 413
37 995
254 023
87 874
Administrācijas izmaksas
13 497
16 689
9 452
6 125
9 433
6 042
Pārējie uzņ. saimn. darbības ieņēmumi
1 090
23 099
Pārējās uzņ. saimn. darbības izmaksas
5 102
3 621
Pārējie procentu un taml. ieņēmumi
27
157
814
501
Procentu maksājumi
978
610
Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem
15 356
-11 246
684
11 176
7 956
2 713
- 6376
Ārkārtas ieņēmumi
11 735
1 210
Ārkārtas izmaksas
1 546
144
Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem
15356
489
348
11 176
7 812
2 713
-6 376
Uzņēmuma ienākuma nodoklis par pārskata gadu
3839
32
781
201
Pārējie nodokļi
6
Pārskata gada peļņa vai zaudējumi
11517
457
348
10 395
7 605
2 713
- 6 376
Uzņēmuma “X” bilances rādītāji uz gada beigām
2009.
2008.
2007.
2006.
2005.
2004.
2003.
AKTĪVS
1. Ilgtermiņa ieguldījumi
1. Nemateriālie ieguldījumi
5
7
160
2. Pamatlīdzekļi
2.1. Zemes gabali, ēkas, būves
28 587
2.2. Pārējie pamatlīdzekļi un inv.
21 042
19 487
26 308
30 695
8 103
6 947
5 108
1. Iedaļas kopsumma
49 629
19 487
26 313
30 702
8103
7 107
5 108
2. Apgrozāmie līdzekļi
1. Krājumi
5 771
27 014
40 598
61 789
26 128
41 823
10 907
2. Debitori
11 266
17 043
9 979
6 594
20 005
3 733
28 022
3. Naudas līdzekļi
1 895
10
46
10 642
4 975
2 333
10 976
2. Iedaļas kopsumma
18 932
44 067
50 623
79 025
51 108
47 889
49 905
BILANCE
68 561
63 554
76 936
109 727
59 211
54 996
55 013
PASĪVS
1. Pašu kapitāls
1. Pamatkapitāls
32 000
32 000
32 000
2000
2 000
2 000
2 000
2. Likumā noteiktās rezerves
2 048
693
693
3. Nesadalītā peļņa
3.1. iepriekšējo gadu
805
348
3 043
1 493
-7 276
-900
3.2. pārskata gada
9 034
805
10 812
2 713
- 6376
1.Iedaļas kopsumma
43 887
33 498
33 041
15 855
3 493
-2 563
-5 276
2.Kreditori
1. Ilgtermiņa kreditori
1.1. aizņēm. no kredītiestādēm
697
1.2. citi aizņēmumi
66 202
1.3. pārējie kreditori
22 904
23 571
KOPĀ
22 904
90 470
2. Īstermiņa kreditori
2.1.aizņēmumi no kredītiest.
1 443
420
2.2.citi aizņēmumi
21 488
16 061
2.3. parādi piegādātājiem
20 498
5 479
3 037
487
23 290
15 512
2.3. nodokļi un soc. nodr. maks.
4 176
930
563
1 532
871
1 514
1 243
2.4. pārējie kreditori
716
910
1 383
31 557
40 532
59 046
KOPĀ
24 674
30 056
20 991
3 402
55 718
57 559
60 289
2.Iedaļas kopsumma
24 674
30 056
43 895
93 872
55 718
57 559
60 289
BILANCE
68 561
63 554
76 936
109 727
59 211
54 996
55 013
* Attēlu izstrādājis autors, izmantojot CSB datus [x]
Attēlu izstrādājis autors, izmantojot CSP datus [x]
Attēlu izstrādājis autors, izmantojot uzņēmuma „X” informāciju [x]
* Attēlu izstrādājis autors, izmantojot SIA “X” datus [x]
Attēlu izstrādājis autors, izmantojot uzņēmuma „X” informāciju [x]
1
PAMATLĪDZEKĻI UN INVENTĀRS
APGROZĀMIELĪDZEKĻI
SAKARI
NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI
DARBA RAŽĪGUMA RESURSI
NODARBINĀTIE
DARBASPĒKS
MATERIĀLU KRĀJUMI
MEISTARI, ARODSPECIĀLISTI
TEHNISKĀ APAKŠSISTĒMA
DATORI
GRAMATVEDĪBAS DATORPROGRAMA
DARBINIEKI
FINANŠU APAKŠSISTĒMA
Direktors
Inženieris- projektētājs
Noliktavas pārzinis
VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS
