Cietā diska formatēšanas būtība

Referāta tēma „Cietā diska formatēšanas būtība” tika izvēlēta lai iepazītos ar cietā diska uzbūvi, darbības principiem, ieskatīties disku attīstības vēsturē, izpētītu formatēšanas laikā notiekošiem procesiem un to sekām.

Tēma ir interesanta, tāpēc, ka pieejamas informācijas par diezgan bieži ikdienas dzīves praksē sastopamām lietām, ir pavisam nedaudz, un nav viegli gūt skaidrību kā norīt tas vai cits process informācijas tehnoloģiju jomā.

Cieto disku formatēšanas procesam mūsdienās ir diezgan liela un svarīga loma, it īpaši tādās jomās kā, militārā, valsts iestāžu, privāto banku, slimnīcu un daudzu citu iestāžu kur ir nepieciešama konfidenciālās informācijas aizsardzība. Tāpēc ir vērts zināt kā pareizi saglabāt vai iznīcināt aizsargājamo informāciju.

• H (head) galviņa virsmas numurs (kuru tieši disku nolasīt)

Cietos diskus iedala pēc pieslēguma veidiem: PATA (Parallel Advanced Technology Attachment) un SATA (Serial ATA). [6]

Cietā diska formatēšanai var būt vairāki iemesli. Galvenokārt, cietos diskus formatē pirms pirmās lietošanas, t. i. kad tas ir jauns un ir pirmo reizi pieslēgts. Otrs populārs diska formatēšanas iemesls – operētājsistēmas pārinstalēšana vai maiņa uz citu OS. Trešais gadījums, ne pārāk izplatītais, kad ļoti kārtīgs lietotājs grib atbrīvoties no nevajadzīgās informācijas, formatē fizisku vai loģisku diskus.

Neskatoties uz to, ka zem formatēšanas procesa parasti tiek domāta informācijas dzēšana, diska formatēšana kā termins, nozīmē diska sagatavošana izmantošanai datu apstrādes procesā, ierakstot uz tā speciālu vadības informāciju. Pastāv divu veidu formatēšana: Zemā līmeņa formatēšana (LLF Low level formatting) un Augstā līmeņa formatēšana (HLF – High level formatting).[5]

Zemā līmeņa formatēšanu sauc arī par Fizisku formatēšanu, tā nodrošina celiņu un sektoru iezīmēšanu un izveidi uz jauna diska virsmas. Fiziskā formatēšana nosaka diska apjomu un datu izvietošanas vietas, kā arī ar kādu ierīces kontrolleri disks veiks datu pārraides (kodēšanas, dekodēšanas) funkcijas. Līdz ar cieto disku, kuru apjoms bija lielāks par diskešu apjoma parādīšanos tika modificēts arī datu kodētā ieraksta veids. Frekvences modulāciju (FM – Frequency Modulation) izmantojot, kopā ar informācijas bitiem, diskā tiek ierakstīti arī tā sauktie sinhronizācijas biti, tādēļ diska darba virsma tiek izmantota neefektīvi.